foto: Shutterstock
Astoņus gadus dzīvo mirušās mātes dzīvoklī un neko nemaksā
Sabiedrība
2021. gada 23. marts, 05:05

Astoņus gadus dzīvo mirušās mātes dzīvoklī un neko nemaksā

Sniedze Smilga

Jauns.lv

"Dzīvokļa īpašniece nomira 2012. gadā, vairāk nekā pirms astoņiem gadiem. Viņas dēli nav nokārtojuši mantojuma lietu un visu šo laiku nemaksā par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Parāds tagad pārsniedz 8000 eiro, mājā nav iespējams veikt remontus. Rīgas namu pārvaldniekā mums atbildēja, ka parādu nevarot piedzīt, jo dzīvoklim neesot īpašnieka. Parāds turpina pieaugt. Ko darīt šajā situācijā?" žurnālam "Likums un Taisnība" jautā mājas Rīgā, Tirzas ielā 3/2, dzīvokļu īpašnieki.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Par elektrību un gāzi dēli tomēr maksā, citādi šos pakalpojumus atslēgs. Kaimiņi stāsta, ka viens ir nodzēries un ar viņu runāt lielas jēgas nav, otrs dēls dzīvo laukos. Kaimiņi viņam ir lūguši nokārtot mantojuma lietu un samaksāt parādu, citādi ieradīsies parādu piedzinēji. “Viņi man neko nevar padarīt! Ja viņi nāks, es uzspridzināšu dzīvokli!” dēls bravūrīgi atbildējis. Šis divistabu dzīvoklis atrodas Juglā, piecstāvu nama pirmajā stāvā.

Vēl var mantot

Vispirms apskatīsim vishumānāko risinājuma variantu. Vai dēli pēc tik ilga laika vēl var pieteikties uz mantojumu? Civillikums nosaka, ka tas jāizdara gada laikā. Taču Civillikums arī paredz, ka mantinieki var mantojumu pieņemt faktiskajā valdījumā. To pierāda, piemēram, tas, ka viņi dzīvo šajā īpašumā, veic remontu, par to rūpējas, maksā rēķinus u. tml. Un mantiniekiem, kuri mantojumu ir pieņēmuši faktiskajā valdījumā, ir tiesības pieteikties uz mantojumu arī vēlāk.

Vai šajā situācijā dēli pēc astoņiem gadiem var doties pie notāra apliecināt, ka ir pieņēmuši dzīvokli faktiskajā valdījumā un kā pierādījumu uzrādīt apmaksātos rēķinus par gāzi un elektrību?

“Jā, tā var darīt, un notāram nekādu iebildumu nebūs,” skaidro zvērināta notāre Sandra Jakušenoka. Cits jautājums, kas notiks ar parādu. Ja kāda daļa parāda ir izveidojusies, kad māte vēl bija dzīva, šo parādu apsaimniekotājs varēs pieprasīt, iesniedzot kreditora pretenziju uz mantojumu. Pārējā parāda daļa, kas ir izveidojies jau pēc mātes nāves, būtu jāsamaksā dēliem, jo viņi būs atzinuši, ka ir lietojuši šo dzīvokli.

Kreditors var ierosināt mantojuma lietu

Nav taisnība, ka apsaimniekotājs neko nevar izdarīt. Tas, ka Rīgas namu pārvaldnieks vairāk nekā astoņus gadus ir pieļāvis parāda palielināšanos, liecina par šā uzņēmuma darbinieku nolaidību.

Ja mantinieki nepiesakās, dzīvokli var atzīt par bezmantinieka mantu. Civillikumā rakstīts, ka bezmantinieka manta piekrīt valstij. Lai līdz tam nonāktu, gan jāiet garš ceļš.

Ja mantojuma atstājējam bija parādi, mantojuma lietu var ierosināt arī kreditori. Piemēram, mātei uz viņas nāves dienu bija izveidojies kaut neliels parāds par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem, vai arī bija nekustamā īpašuma nodokļa parāds pašvaldībai vai par telefonu, vai kāds cits parāds. Tad attiecīgais kreditors dodas pie notāra un lūdz sākt mantojuma lietu.

Taču, ja mantojuma atstājējam uz nāves dienu nebija nekādu parādu, tad nav arī kreditoru. Līdz ar to neviens nevar prasīt mantojuma lietas uzsākšanu, lai īpašumu atzītu par bezmantinieka mantu. Lūk, tāda likuma dīvainība.

Parāds par komunālajiem pakalpojumiem, kas izveidojies pēc mantojuma atstājējas nāves, nav viņas parāds. Mātes noslēgtais apsaimniekošanas līgums ir izbeidzies viņas nāves dienā, un mirušie parādus netaisa.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Taču atgriezīsimies pie varianta, ka mantojuma atstājējai tomēr bija kāds parāds, kas dod iespēju sākt mantojuma lietu. Ja kreditoram, piemēram, Rīgas namu pārvaldniekam, ir zināmi mantinieki, var par to paziņot notāram. Kreditors var arī lūgt notāru ieskatīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzē, kur ir atrodamas ziņas par laulāto, vecākiem un bērniem. Taču pēc savas iniciatīvas notāram nav pamata ieskatīties datubāzēs un uz savu roku meklēt iespējamos mantiniekus.

Pēc kreditora pieprasījuma notārs sāk mantojuma lietu un ievieto oficiālajā elektroniskajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis sludinājumu, ka, piemēram, ir atklājies Annas Bērziņas mantojums, un lūdz pieteikties mantiniekus un kreditorus, norādot pieteikšanās termiņu. Ja mantinieki ir zināmi, notārs uz viņu deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta uzaicinājumu mantot.

Šajā gadījumā mantinieki ir zināmi. Un te lieta iegūst interesantu pavērsienu.

“Ja kreditors būs dēlus norādījis kā mantiniekus, bet viņi noteiktajā termiņā neieradīsies pie notāra un rakstveidā neatraidīs mantojumu, tad tiks uzskatīts, ka viņi klusējot mantojumu ir pieņēmuši,” skaidro Sandra Jakušenoka.

Faktiski dēli tiks nostādīti izvēles priekšā – vai nu dzīvoklis jums pieder un jūs maksājat par apsaimniekošanu, vai arī jūs atsakāties no dzīvokļa un būsiet spiesti no tā izvākties.

Ja notāra izsludinātajā termiņā mantinieki nepiesakās vai arī visi notāram zināmie mantinieki (šajā gadījumā abi dēli) rakstveidā atraida mantojumu, tad notārs taisa aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un atzīst dzīvokli par bezmantinieka mantu.

Trīs varianti. Kas notiek ar parādu?

Šajā situācijā ir iespējami trīs notikumu attīstības varianti.

1. Dēli pieņem mantojumu. Kā piedzīt parādu, ja dēli pēc savas iniciatīvas vai pēc notāra uzaicinājuma beidzot ierodas pie notāra un pieņem mantojumu?

Ja mantinieki savstarpēji apstrīd faktiskā valdījuma esamību vai to apstrīd cita persona, tad būs vajadzīgs tiesas spriedums.

Kad mantojums pieņemts, parādu sadala divās daļās. Ja mātei bija parāds uz viņas nāves dienu, Rīgas namu pārvaldnieks kā kreditors pieprasa dēliem to samaksāt, jo viņi šo parādu ir mantojuši.

Lai piedzītu to parāda daļu, kas izveidojusies pēc mātes nāves, Rīgas namu pārvaldnieks sniedz civilprasību tiesā un pierāda, ka parāds radies dēliem, kuri dzīvokli lietojuši, taču nav noslēguši apsaimniekošanas līgumu. Dēli šajā dzīvoklī ir deklarējuši savu pastāvīgo dzīvesvietu; visus šos gadus viņi dzīvoklī ir patērējuši gāzi un elektrību, ko apliecina veiktie maksājumi; kaimiņi ir viņus redzējuši un ar viņiem runājuši. Šie fakti var kalpot par pierādījumiem tiesā.

2. Dzīvokli atzīst par bezmantinieka mantu. Ja dzīvoklis ir ierakstīts zemesgrāmatā, notārs akta izrakstu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam, lūdz ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi par bezmantinieka mantu, kā arī informē pašvaldību un kreditorus. Ja dzīvoklis ir privatizēts, taču vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad notārs akta izrakstu nosūta nevis tiesu izpildītājam, bet gan Valsts ieņēmumu dienestam, kurš tālāk rīkojas atbilstoši savām instrukcijām.

Aktā par bezmantinieka mantu norāda visu mantu, kura pēc dokumentiem ir piederējusi mantojuma atstājējam, ne tikai nekustamos īpašumus, bet arī naudas noguldījumus bankā, vērtspapīrus, privatizācijas sertifikātus, automašīnu u. c. Visa manta tiks pārdota.

Tiesu izpildītājs nedrīkst tā vienkārši izmest no dzīvokļa visu iedzīvi. Pēc likuma itin visa aizgājēja manta piekrīt valstij, arī televizors, skapis, zābaki un apakšbikses. Tiesu izpildītājam kustamā manta ir jānovērtē, bezvērtīgo mantu drīkst iznīcināt, pārējā kustamā manta jāpārdod izsolē.

Taču Rīgas namu pārvaldniekam vēl nav iemesla priecāties, ka beidzot atgūs parādu. Proti, dzīvoklis tagad pieder valstij, un valsts atzīst ne visas kreditoru pretenzijas.

Valsts atzīst parādus, kuri ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā notāra sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Tāpēc apsaimniekotājam nepietiks ar kvītīm, būs vajadzīgs spēkā stājies tiesas spriedums par parāda piedziņu no mantojuma atstājējas.

Toties, lai atgūtu nekustamā īpašuma nodokļa parādu, pietiks ar pašvaldības lēmumu par šā nodokļa parāda piedziņu, jo nodokļu parādus piedzen bezstrīda kārtībā, bez tiesas sprieduma.

Kas notiks ar dzīvokli? Kad dzīvoklis ir pārdots izsolē, pircējs saņem tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un spriedumu par viņa ievešanu valdījumā. Uz šā sprieduma pamata tiesu izpildītājs atbrīvo dzīvokli un izliek abus dēlus.

3. Dēli klusējot ir pieņēmuši mantojumu. Šis ir vissarežģītākais gadījums. Ja mantinieki ir zināmi un viņi rakstveidā nav atteikušies no mantojuma, notārs nevar īpašumu atzīt par bezmantinieka mantu. Tiek uzskatīts, ka mantinieki, ja viņi nav atsaukušies uz notāra uzaicinājumu, mantojumu klusējot ir pieņēmuši.

Kādu dokumentu šajā gadījumā saņem kreditors? Ja kreditors prasa, notārs sniedz viņam rakstveida atbildi par to, ka mantinieki ir klusējot pieņēmuši mantojumu atbilstoši Civillikuma 697. pantam.

“Nekad nevar zināt, ko lems tiesa,” saka Sandra Jakušenoka. “Ir tiesas spriedumi, kuros īpašumu neatzīst par bezmantinieka mantu, jo tas ir pārņemts faktiskajā valdījumā. Un ir pretēji tiesas spriedumi, kad pierādījumus par īpašuma pārņemšanu faktiskajā valdījumā tiesa uzskata par nepietiekamiem un atzīst īpašumu par bezmantinieka mantu. Nevar paredzēt, vai tiesa atzīs vai neatzīs faktisko valdījumu.”

Lietas par bezmantinieka mantu parasti ir sarežģītas. Jakušenoka atzīst: “Ja mantojuma atstājēja nāves dienā nevienam nebija parādā ne centa, apsaimniekotājam vajadzēs ļoti labi advokātu, lai tiesas ceļā atgūtu dēlu radīto parādu. Un arī šādos gadījumos nav zināms lietas iznākums, jo katrā lietā ir atšķirīgi apstākļi, ko tiesas procesā izvērtē.”

Secinājums. Kā teikts tautas gudrībā, katrai lietai pienāk gals, un bezbēdīgā dzīve uz kaimiņu rēķina, neko nemaksājot, reiz beigsies. Jautājums ir tikai, vai izdosies paturēt mātes dzīvokli vai arī nāksies izvākties uz ielas.