Arī par sīku krāpšanu internetā tagad var draudēt reāls cietumsods

Summas nav lielas, un cietušie bieži vien samierinās ar zaudējumu, taču ir arī situācijas, kad krāpnieki tomēr saņem reālu sodu.

Pieci mēneši par 123 eiro

Kurzemes rajona tiesa Saldū nesen piespriedusi piecu mēnešu cietumsodu kādam vīrietim, kurš "Facebook" ir apkrāpis vairākus cilvēkus, piedāvājot it kā iegādāties saimniecībā noderīgas mantas.

Vairākos gadījumos viņš pats atsaucies uz sludinājumiem, kuros cietušie ir meklējuši konkrētas lietas, piemēram, automašīnas piekabes āķi, auto vadības bloku, rokas pulksteņus. Ar citu sludinājumu notiesātais izkrāpis 40 eiro, pats piedāvājot iegādāties spēļu konsoles pultis. Apvienojot šos krāpšanas gadījumus vienā kriminālprocesā, nodarīto zaudējumu summa sasniegusi 123,18 eiro.

Shēma vienkārša – vispirms cietušie nosūta naudu par iekāroto mantu, noticot solījumam, ka to atvedīs vai nogādās pircējam, izmantojot pakomātu. Saņemot naudu, krāpnieks no turpmākas saziņas vienkārši izvairās, un nav reti arī gadījumi, kad krāpšana notiek, izmantojot speciāli izveidotu viltus profilu.

Apkrāptie parasti vienīgi brīdina citus Facebook vidē un policijā vēršas tikai tad, ja zaudētas lielas naudas summas. Lai izsargātos, ir vērts pārdevēju uzticamību pārbaudīt, vismaz izmantojot publiski pieejamo informāciju.

Krāpnieku saraksti

Tieši "Facebook" notiek visvairāk sīka apjoma apkrāpšanas gadījumu, taču nav arī tā, ka krāpšana paliek bez ievērības. Sabiedriski aktīvi cilvēki ir izveidojuši vairākus profilus, kuros cietušie var ievietot informāciju par konkrētiem gadījumiem un krāpniekiem. Tādi ir – "Krāpnieki internetā", "Krāpnieki Latvij", "Krāpnieki UK", "Krāpnieku saraksts".

Lai izvairītos no nepamatotas apmelošanas, ievietojot kādu personu kompromitējošu informāciju, ir prasības, kas obligāti jāizpilda.

Sūdzība tiek ievietota tikai tādā gadījumā, ja ir pietiekami daudz pierādījumu par nekorektu pārdevēju vai pircēju.

Ir stingra prasība norādīt vainīgās personas vārdu un uzvārdu, skaidru situācijas aprakstu.

Jāpievieno vizuāls apliecinājums (fotogrāfija un sarakste) par konkrētu krāpšanas gadījumu vai preces neatbilstošu kvalitāti.

Netiek apstiprināti profili, kuri Facebook reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem.

Ieraksti, kuros izteikti nepamatoti personiski apvainojumi, doti izsmejoši padomi u. tml., tiek dzēsti.

Biežākie krāpšanas veidi

Izvērtējot šajos profilos ievietoto sūdzību saturu, jākonstatē, ka vispopulārākais krāpšanas veids ir tieši tāds kā aprakstītajā gadījumā, kas beidzies ar notiesājošu spriedumu. Proti, tiek ievietots sludinājums par kādas preces pārdošanu, saņemta nauda, bet prece netiek piegādāta.

Populārākās piedāvātās mantas ir dažādas elektronikas lietas (telefoni, spēļu konsoles, pultis, lietoti datori, elektriskie instrumenti), bērnu preces (ratiņi, kombinezoni un autiņbiksītes), apģērbi un apavi.

Arī cilvēkiem, kuri paši ievieto sludinājumus ar vēlmi kaut ko iegādāties, jābūt gataviem, ka var atsaukties krāpnieks. Zīmīgi, ka ir gadījumi, kad krāpšana vairs nav tik vienkārša kā tikai – “tu samaksāji, es neatsūtīju”, bet izdomātas arī viltīgākas shēmas.

Piemēram, kāda meitene ievietojusi sludinājumu par jaunas apakšveļas pārdošanu, un cita izrāda gatavību to iegādāties. Nauda pārskaitīta, apakšveļa Omnivā aizsūtīta, un it kā viss ir kārtība, bet...

Pēc dažām dienām pārdevēja saņem jautājumu – kur gan kavējas mētelis, par kuru ir pārskaitīta nauda. Tad izrādās, ka apakšveļas pircēja vienlaikus ievietojusi arī sludinājumu par šāda mēteļa pārdošanu, kā pārdošanas summu uzrādot pērkamās apakšveļas cenu un kā samaksas kontu uzrādot tās pārdevējas kontu. Tā potenciālā mēteļa pircēja faktiski krāpniecei apmaksā apakšveļas iegādi un paliek bez mēteļa un turpina strīdēties ar personu, kura par krāpšanu nemaz nav domājusi.

Pakalpojumu piedāvāšana

Par īpašu grupu uzskatāmi arī tie, kuri piedāvā būvniecības un remonta darbus. Izmantojot to, ka cilvēki bieži sludinājumos meklē dažādus meistarus, viņi piesakās, daiļrunīgi pārliecina par savu kvalifikāciju; galvenais mērķis ir saņemt avansu materiālu iegādei.

Ir arī viltīgāka shēma, kad uzraksta kāda trešā persona un iesaka kādu “patiešām lielisku” meistaru, taču pēc tam izrādās, ka tā bijusi krāpnieka laulātā draudzene. Sūdzību portāli ir pilni ar stāstiem par neuzbūvētām siltumnīcām un neizremontētiem dzīvokļiem, taču šajos gadījumos summas jau sasniedz simtus un tūkstošus eiro, tāpēc parasti apkrāptie vēršas policijā – jautājums tikai, vai naudas izsniegšana ir dokumentēta vai notikusi, nekādā veidā to nefiksējot.

Ir novērojami arī naudas izkrāpšanas mēģinājumi, izmantojot dažādas publiski plašāk zināmas labdarības akcijas, bankas karšu datu izkrāpšana, pamatojot to ar sarežģījumiem preces piegādē. Tāpat fiksēta dažādu interešu grupu veidošana – piemēram, BMW automašīnu cienītājiem piedāvāts iegādāties interesantus T kreklus vai kļūt par ekskluzīvu kalendāru īpašniekiem.

Piesardzības pasākumi

Ja izlemjat kaut ko pirkt vai pārdot digitālajā vidē, vajadzētu apzināties, ka risks tikt apkrāptam ir ļoti liels.

1.

Ideālā variantā tomēr būtu jāmaksā par preci pēc tās saņemšanas. Izņēmums gan ir iepirkšanās eBay un Amazon, kas krāpšanas gadījumā naudu atdod. Tāpat nevajadzētu būt problēmām ar labi zināmiem interneta veikaliem. Šajā gadījumā vairāk ir runa par privātpersonu darījumiem sociālo tīklu vidē.

Ja runa ir par dažiem eiro, protams, varat riskēt un paļauties uz pārdevēja vai pircēja godaprātu, taču gadījumos, ja vērtība sasniedz vairākus desmitus vai simtus eiro, labāk tomēr vienoties par mantas saņemšanu klātienē. Tā izvairīsieties arī no gadījumiem, kad, piemēram, sludinājuma fotogrāfijā redzamā mazlietotā bērnu kombinezona vietā saņemsiet nolietotu un saplēstu. Tas pats ir ar elektroniku, jo laba fotogrāfija negarantē, ka attēlā redzamā manta ir lietošanas kārtībā.

Ja pretī būs krāpnieks, visticamāk, pēc pirmās izteiktās vēlmes veikt apmaiņu klātienē viņa interese veikt jebkādu darījumu pazudīs. Īpaši uzmanīgiem jābūt situācijās, kad jaunas un labas mantas tiek piedāvātas par neadekvāti zemu cenu, vai gadījumos, ja cilvēka profils ir nesen izveidots.

2.

Vienojoties par kādiem pakalpojumiem vai darbiem, noteikti to dariet, tikai satiekoties klātienē, pieprasiet uzrādīt personu apliecinošus dokumentus – ja iespējams, nokopējiet tos – un obligāti, kaut vai vienkāršas parādzīmes formā, pieprasiet parakstīties par konkrētas summas saņemšanu. Ja tomēr tiekat apkrāpts, noteikti informējiet policiju – iespējams, blēdis jau ir nonācis likumsargu redzeslokā. Lai izvairītos no šādiem krāpniekiem, ir vēlams ieskatīties arī portālā sudzibas.lv un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.

Pirms slēgt jebkāda veida darījumu ar svešiniekiem, izmantojiet Google iespējas un pameklējiet viņa vārdu publiskajā telpā – kā mēdz teikt, internetā informācija nekad nepazūd.