Vējonis: "Šodien vēstures grāmatas neklusē par represijām, par to runās un atcerēsies"
Šodien vēstures grāmatas neklusē par represijām un genocīdu, par to runās un atcerēsies, 17.Latvijas politiski represēto salidojumā Ikšķilē sestdien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Tūkstošiem cilvēku tika nepamatoti mocīti, noslepkavoti šeit Latvijā un tūkstošiem dzīves ceļi moku gaitās aizgāja Sibīrijā un Tālajos ziemeļos. Tie, kas izturēja un atgriezās – visu paturēja savā sirdī un atmiņā. Un šodien vēstures grāmatas par to neklusē – jaunā paaudze zina, kas ir represijas, jaunā paaudze zina, kas ir genocīds. Par to runās un atcerēsies," sacīja Vējonis.
Vērtējot vēsturiskos notikumus, viņš atzina, ka savulaik valdība pietiekami intensīvi nemeklēja valsts neatkarības saglabāšanas iespējas.
"Mēs arī atminamies, ka apstākļos, kad 1939.gada 1.septembrī Eiropā iesākās karš un tika radīti priekšnoteikumi PSRS agresijai Baltijā, Latvija diemžēl nevarēja ietekmēt savu likteni un aizstāvēt savus pilsoņus. Tā laika valdība īsti neizprata stāvokļa nopietnību un pietiekami intensīvi nemeklēja valsts neatkarības saglabāšanas iespējas," sacīja Vējonis.
Prezidents, kurš iepriekš ieņēmis arī aizsardzības ministra posteni, pauda pārliecību, ka šodien "mēs varam sevi aizstāvēt – gan pateicoties mūsu partneriem Eiropas Savienībai un NATO, kā arī paši stiprinot un rūpējoties par savas valsts drošību un nākotni".
Politiski represētajiem viņš pateicās par aktivitāti un patriotisko nostāju, kā arī izteikto atbalstu valsts drošības spēcināšanai, aizsardzības budžeta palielināšanai un it īpaši jaunsargu patriotiskajai audzināšanai.
"Mēs lepojamies ar jums, ar savu valsti, ar tās neatkarību, kas – kā jau to parādījis aizvadītais gadsimts – nav pašsaprotams un "garantēts" fakts. Tā ir jāveido, jāuzlabo un jāattīsta un to mēs varam tikai kopā. Kopā - jauni un veci. Kopā pieredzējušie un mazāk pieredzējušie šajā dzīvē. Jo tikai kopībā ir mūsu spēks," uzrunājot represētos teica prezidents.
Jau ziņots, ka Ikšķiles estrādē 22.augustā pulcējas politiski represētās personas no visiem Latvijas novadiem un pilsētām, ko organizē Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA). Svinīgās daļas noslēgumā paredzēts pieņemt rezolūciju, lai atgādinātu, ka represētie aktīvi seko līdzi politiskajām un ekonomiskajām norisēm valstī.
