Ceļu būvnieki: 58 tilti ir tuvu sabrukšanai
Ap 60 tiltu vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami turpmāk tos ekspluatēt, trauksmi ceļ biedrība „Latvijas ceļu būvētājs”.
Būvnieki plāno vērsties Satiksmes ministrijā un pie premjerministres Laimdotas Straujumas, lai skaidrotu situācijas bīstamību.
Jauns asfalts, bet bīstami vecs tilts
Biedrības izpilddirektors Zigmārs Brunavs norāda, ka 58 tilti Latvijā ir dramatiskā stāvoklī. Tad jau “jālūdz Dievam cilvēkus sargāt uz tiltiem, ja valdība to nedara”, emocionāli pauž Brunavs. Īpaši kritiskā stāvoklī ir, piemēram, tilts pār Piķurgas upīti Ulbrokā. Uz tā uzklāts jauns asfalts, nomainītas margas, taču kapitālajam remontam nauda nav piešķirta, un tilts jau apdraud braucēju drošību.
Satiksmes ministrija atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi nav piešķirti. Būtiska ir pārkrauto automašīnu ietekme uz ceļu stāvokli – tā par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiek nomesta zemē.
Ceļus grauj pārkrautas fūres
Biedrības priekšsēdētājs Andris Bērziņš klāsta, ka ministrija ar vienu roku uzstāda svara ierobežojuma zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012. gadā – 12 000, pērn – 15 000.
Satiksmes ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, ko 2011. gadā atdeva Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. “Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010. gadā uz 156 reizēm 2014. gadā?” jautā Bērziņš.
Aptuveni 4500 kilometriem asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51% – 2300 kilometru – ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. No valsts pārziņā esošajiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, 145 – ļoti sliktā stāvoklī. Lielu daļu nepieciešams nekavējoties slēgt, pirms nav piedzīvotas traģēdijas.
Gadā zaudējam 884 miljonus
Aprēķini atklājot skaudru nākotnes ainu – ja reģionālajiem un vietējiem ceļiem kā līdz šim nebūs valsts budžeta finansējuma, ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļiem līdz 2020. gadam izdosies sakārtot tikai aptuveni 400 kilometru, kamēr atlikušie 1900 kilometru reģionālo ceļu būs atstāti likteņa varā.
Bērziņš uzsver, ka valdība attaisnojas ar hronisku naudas trūkumu un no ceļu lietotājiem iekasētos līdzekļus novirza citiem izdevumiem, taču nedomā uz priekšu.
Katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem radot 884 miljonus lielus zaudējumus jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselībai plānotais valsts budžets. Visai transporta nozarei piešķirtais budžets ir gandrīz divas reizes mazāks.
