Kurš atbildēs, ja pēc ierobežojumu atcelšanas būs Covid-19 uzliesmojums un slimnīcās gulēs tūkstošiem pacientu?
Neskatoties uz Katastrofu medicīnas centra vadītājas brīdinājumu, ka, iespējams, Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ tuvāko nedēļu laikā Latvijā var trīskāršosies stacionēto Covid-19 pacientu skaits, valdība vakar konceptuāli lēma mīkstināt dažādus ierobežojumus, piemēram, ļaut strādāt daudziem veikaliem. Bet kurš uzņemsies atbildību, ja pēc ierobežojumu atcelšanas būs saslimstības uzliesmojums?
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdienas rītā izteicās: ja Covid-19 izplatība Latvijā nemazināsies, tad dažādu pakalpojumu slēgšanu var paredzēt ar diezgan drošu varbūtību. Viņš intervijā LTV atgādināja, ka vakar valdības sēdē ministru vairākums panāca vienošanos par mazo veikalu "pavēršanu", lai arī epidemiologi brīdina par Covid-19 Lielbritānijas celma izplatīšanos Latvijā.
Kariņa ieskatā pareizāk būtu rīkoties pakāpeniski
Kariņš atzina, ka būtisks ir jautājums par to, kurš uzņemsies atbildību, ja ierobežojumu mīkstināšana tomēr vedīs pie saslimstības līmeņa paaugstināšanas, gan arī piekrītot, ka valdība ir gan Saeimas, gan arī sabiedrības un tās dažādo interešu atspulgs. Kariņa ieskatā gan pareizāk būtu rīkoties pakāpeniski, nesteidzoties ar vairāku ierobežojumu vienlaicīgu mīkstināšanu.
Arī Pavļuts ir piesardzīgs
Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) bija piesardzīgs pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē. Iepriekš viņš ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikumu atļaut strādāt visiem veikaliem nodēvēja par bezatbildīgu.
Daļa ministru uzstāj uz ierobežojumu mīkstināšanu
Savukārt citi valdības ministri atbalstīja ierobežojumu mīkstināšanu.
Pēc valdības sēdes premjers atzina, ka diskusijās par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanu vairums ministru neņēma vērā epidemioloģisko situāciju valstī.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) mudināja valdību lemt par nozaru atvēršanu, ievērojot drošības pasākumus. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka viņš ir sadzirdējis tirgotāju gatavību strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, tāpēc atbalsta Ekonomikas ministrijas virzīto priekšlikumu par ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecībā.
Ierobežojumu mīkstināšanu atbalstīja arī Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un, protams, tirdzniecības jomas ierobežojumu mīkstināšanas virzītājs ekonomikas ministrs Vitenbergs.
Lielākā atbildība - Kariņam
Politologs Juris Rozenvalds sarunā ar Jauns.lv sacīja, ka atbildība par šonedēļ pieņemtajiem lēmumiem, ja tie izrādīsies nepareizi, būs jāuzņemas visai valdības komandai, bet it īpaši premjeram Kariņam. Viņš to saprot un tieši tāpēc ir tik piesardzīgs.
Arī veselības ministra Pavļuta piesardzība ir saprotama, jo aiz viņa stāv veselības jomas speciālisti un epidemiologi, kā arī viņš ņem vērā iepriekšējās veselības ministres negatīvo pieredzi.
"Arī Kariņa kungs ļoti labi saprot, ka pār viņu velsies visa kritika. Ja gadījumā izrādīsies, ka kļūdas tiks izdarītas, viņš būs pirmais, uz ko čiekuri kritīs."
Vienlaikus politologs pauda izpratni par ekonomikas ministra rīcību, jo šajā jomā ir liels spiediens no uzņēmējiem.
Kopumā vakardienas valdības lēmums mīkstināt ierobežojumus ir uzskatāms par kompromisa meklēšanu, lai mazinātu saslimstību, bet arī ļautu cilvēkiem un ekonomikai brīvāk uzelpot un dzīvot.
Plāno mīkstināt ierobežojumus
Jauns.lv jau ziņoja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien. Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta.
Bažījas, ka tuvākajā laikā Latvijā var trīskāršoties stacionēto Covid-19 pacientu skaits
Patlaban tiek pieļauts, ka Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā var trīskāršosies stacionēto Covid-19 pacientu skaits, valdības sēdē pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga. "Šis te izaicinājums, ko radītu jaunais celms, pret mūsu kapacitātēm būtu ļoti sarežģīts," rezumēja Heiberga. Tas nozīmētu, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pīķa laikā janvārī, kad stacionēto pacientu skaits pārsniedza 1200.
"Ja šobrīd mēs redzam, ka mums ir aptuveni 850 pacienti, tad trīskāršojot, mēs saprotam, ka tas tuvojas 3000 pacientiem, kas ir divreiz vairāk nekā janvāra vidū, kas bija pīķis," sacīja Heiberga. Līdz ar to, lai adresētu šo prognozi, jau patlaban ir pārprofilētas gultasvietas, to kopskaitam sasniedzot aptuveni 1500.
