200 eiro pabalsts. Kam un kāpēc to vajadzētu izmaksāt?
Ir atbalstāmi, ka krīzes laikā valsts ģimenēm ar bērniem izmaksā 500 eiro vienreizējo pabalstu, bet vienlaikus būtu jādomā, kā atbalstīt arī citas sabiedrības grupas, kurām šajā laikā klājas grūti un ienākumi ir salīdzinoši nelieli, piemēram, pensionāriem un invalīdiem. Tā uzskata Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošā pētniece Feliciana Rajevska. Arī invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis Jauns.lv uzvēra, ka daudziem cilvēkiem ar invaliditāti šis laiks ir drūms, tāpēc būtu vajadzīgs papildus atbalsts.
Rajevska sarunā ar Jauns.lv norādīja, ka vispirms ir jāuzdod jautājums, vai valsts atbalstu krīzes laikā sniedz visiem iedzīvotājiem vai tikai tiem, kam ir akūta nepieciešamība. Ir jāvienojas, kā noteikt situācijas akūtumu, jo katrs cilvēks to nosaka ļoti subjektīvi.
Krīze situsi arī par tiem, kuri iepriekš dzīvoja pārticīgi
Viņa uzsvēra, ka pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze ir negatīvi ietekmējusi ne tikai tos cilvēkus, kuri iepriekš dzīvojuši uz nabadzības sliekšņa. Ir skaidrs, ka maznodrošinātos iedzīvotājus šī krīze noteikti ir skārusi.
Taču jāsaprot, ka krīze ir smagi skārusi arī tās ģimenes, kuras līdz pandēmijai uzskatīja, ka var savilkt galus un pat ir iespējas kaut ko uzkrāt arī nebaltām dienām.
Daudziem ir minimāli uzkrājumi
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki ir noskaidrojuši, ka 64% cilvēku uzkrājumi pietiktu labi, ja vienam mēnesim vai to vispār nav. Liela daļa ģimeņu neveido uzkrājumus un krīzes situācijā var iztikt tikai vienu, divus vai trīs mēnešus. Ļoti maz bijis tādu ģimeņu, kuras atzinušas, ka tām ir lielāki uzkrājumi un iespējas iztikt ilgāku laiku.
Vairums cilvēku ir mācījušies no iepriekšējās lielās krīzes 2008.-2009.gadā, tāpēc cilvēkiem patlaban nav tik daudz parādsaistību. Bet joprojām daudziem ir dažādi līzingi un kredīti. Lai arī bankas nāk pretī, tomēr kaut kad parāds ir jāatmaksā, un tas nomāc cilvēkus - viņiem vajadzīga palīdzība.
Ģimenēm ir dažāds atbalsts
Kopumā Rajevska Latvijas valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem vērtēja kā vērā ņemamu. Piemēram, bērniem ir pieejami bērnudārzi ar lielu pašvaldību atbalstu un skolā arī nodrošināta regulāra ēdināšana. Savukārt krīzes laikā bērniem pavasarī tika nodrošināta ēdiena piegāde vai piedāvātas pārtikas pakas. Tāpat nesen palielināti ģimenes valsts pabalsti par otro, trešo un ceturto bērnu.
Viņa norādīja, ka vienreizēja izmaksa ģimenēm ar bērniem prasa prāvus līdzekļus, bet ir atbalstāma. "Salīdzinājumam - valsts atbalsts aviopārvadājumu nozarei izmaksāja 310 miljonu."
Atbalsts vajadzīgs arī citiem
Vienlaikus Rajevska norādīja, ka valstij šajā laikā būtu jāievēro sociālais taisnīgums un samērīgums, tāpēc atbalsts būtu vajadzīgs arī citām sabiedrības grupām, piemēram, invalīdiem, pensionāriem un tiem bērniem, kuri zaudējuši apgādnieku.
"Par sabiedrības morālo stāju spriež pēc tā, kā tā izturas pret bērniem un veciem cilvēkiem," viņa atgādināja seno patiesību.
Pētniece sacīja, ka daļa sabiedrības var domāt, par ko tad pensionāri ir uztraukušies, jo viņiem taču turpina maksāt pensiju arī pandēmijas laikā. Protams, viņiem ir garantēti stabili ienākumi.
"No vienas puses, tā ir absolūta taisnība, bet cits jautājums ir par to, cik lieli ir šie garantētie stabilie ienākumi," Rajevska sacīja un norādīja uz datiem, kas nav iepriecinoši. Vairāk nekā puse pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Turklāt daudz ir tādu senioru, kuri saņem mazo pensiju, lai arī viņiem ir liels darba stāžs, jo pensiju aprēķināšanas pamatos ielikta netaisnīga pieeja. Tāpēc valsts vadītājiem vajadzētu domāt, kā atjaunot piemaksu pie pensijām, kura tiem pensionāriem, kas aizgāja pensijā 2012.gadā un vēlāk, ir liegta.
Viņa atbalsta, ka pensionāriem šajā laikā izmaksātu 200 eiro vienreizējo piemaksu. Lai arī saprotams, ka valsts budžets nav bezizmēra, tomēr šī summa būtu gan morāls atbalsts, gan ļautu segt dažus izdevumus, kaut vai zāļu iegādei.
Arī invalīdiem neiet viegli
Savukārt invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis sarunā ar portālu Jauns.lv sacīja, ka arī cilvēkiem ar invaliditāti šajā laikā vajadzētu saņemt vienreizēju 200 eiro atbalstu, jo viņiem neiet viegli. Turklāt atbalstu vajadzētu sniegt visiem, neatkarīgi no viņu invaliditātes pakāpes vai citiem kritērijiem.
Viņš norādīja, ka valsts šo sabiedrības daļu var atbalstīt arī citos veidos, piemēram, nodrošinot rehabilitācijas un veselības uzlabošanas pakalpojumus, taču pandēmijas laikā tas ne vienmēr ir iespējams.
Daudziem ikdiena ir drūma
Balodis norādīja, ka daļai cilvēku ar invaliditāti pandēmijas laika ikdiena ir drūma, jo ir ierobežotas iespējas saņemt veselības pakalpojumus un ir grūtības iepirkties, piemēram, tagad jāstāv garās rindās, lai vispār tiktu iekšā veikalos. Tāpat daļai ļoti lielas grūtības sagādā nenotīrītie trotuāri, kas viņiem liedz pārvietoties pa pilsētu ielām. Kopumā viņu ikdienas organizēšana pandēmijas laikā ir grūtāka un sarežģītāka, turklāt tēriņi ir lielāki.
"Apeirons" regulāri atgādina cilvēkiem, ka viņu veselība neuzlabosies, sēžot mājās un neko nedarot, tāpēc iespēju robežās būtu labi pildīt kādus vingrinājumus un izkustēties. Diemžēl daudziem ar to vien nepietiek.
Valsts vadītāji un speciālisti runā ļoti sarežģīti
Kā ļoti lielu problēmu Balodis minēja to, ka no valdības puses nav skaidras informācijas par notiekošo. Trūkst skaidras, viegli saprotamas un pieejamas informācijas par ierobežojumiem, saslimstību un citiem svarīgiem apstākļiem pandēmijas laikā.
Nav pareizi, ka epidemiologi Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs runā ļoti sarežģītos terminos, piemēram, par kumulatīvo inficēšanās gadījumu skaitu, bet Finanšu ministrijas pārstāvji aizraujas ar fiskālās telpas un citu sarežģītu jēdzienu lietošanu. Daudz cilvēku nesaprot speciālistu teikto. Viņi redz, ka amatpersonām ir rūpju rievu pilna seja, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, bet no viņu teiktā nav saprotams, kas tieši ir slikti. Tāpēc vajadzētu runāt vieglā, saprotamā valodā.
Nemāk pieslēgt videokameru un lietot internetbanku
Tāpat amatpersonām būtu jādomā par to, ka, ierobežojot kādus pakalpojumus, cilvēkiem būtu jādod kaut kas vietā. Piemēram, ierobežojot iziešanu no mājām, ļaudīm vajadzētu piedāvāt kursus, kā rīkoties ar "Zoom" un citām attālinātas komunikācijas iespējām.
Ļoti daudz cilvēku nezina, kā izmantot viedierīču iespējas, piemēram, kā pieslēgt videokameru. Tāpēc ļaudis ir spiesti sēdēt savās mājās ar ierobežotām saziņas iespējām.
Balodis arī pastāstīja, ka pandēmijas laikā cilvēki dodas uz "Apeirona" biroju un lūdz palīdzību samaksāt rēķinus, jo viņi paši nemāk lietot internetbanku. Daudz cilvēku digitālās prasmes aprobežojas ar "Facebook", ziņu portālu un e-pasta kastītes apskati, jo neko citu viņi neprot.
Daudziem ir tikai podziņu telefoni
Vēl jāņem vērā, ka daļai cilvēku ar invaliditāti un veco ļaužu vispār nav viedtālruņa, bet gan podziņu telefoni, ar kuriem viņi internetu vispār nevar izmantot. 200 eiro vienreizējais pabalsts daudziem būtu vajadzīgs, lai nopirktu kaut cik normālu telefonu vai daļēji apmaksātu datora iegādi, kā arī norēķinātos par medikamentiem.
Paralēli digitālo prasmju uzlabošanai valstij vajadzētu domāt par psiholoģisko atbalstu, jo spriedze cilvēkos ir ļoti liela. Noderētu arī tiešsaistes padomi, kā šajā pandēmijas laikā saglabāt iekšēju stabilitāti un audzināt bērnus.
Priekšlikums par 200 eiro atbalstu
Jau vēstīts par izskanējušo ideju, ka vienreizēju 200 eiro atbalstu varētu saņemt pensionāri un invaliditātes pensiju saņēmēji, kā arī personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pagaidām valdošie politiķi gan vēl nav atbalstījuši šo priekšlikumu.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) izteicies, ka ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī citi cilvēki saņems valsts atbalstu krīzes laikā. Viņš atgādināja, ka ar valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu nesen tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuras uzdevums būs palīdzēt valdībai identificēt pārējās sabiedrības daļas, kurām šajā laikā visvairāk pietrūkst valsts atbalsta.
Valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ģimenēm par katru bērnu izmaksāt 500 eiro vienreizēju atbalstu. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimai.
