Tiesu izpildītāju shēmas turpina darboties
foto: Shutterstock
Zem tiesu izpildītāja āmura var nokļūt ātri, un traģiski ir, ja piedziņa notiek, daudz nerēķinoties pat ar likumu.
112

Tiesu izpildītāju shēmas turpina darboties

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Raidījuma "Nekā personīga" gaismā izceltais gadījums ir pēdējā laika skandalozākais no tiesu izpildītāju prakses – Rolands Veinbergs par salīdzinoši nelielu parādu atņēma dzīvokli 89 gadus vecai sirmgalvei. Ar to nebija gana, un, izmantojot, visticamāk, viltotu vekseli, no vecās kundzes bankas konta pazuda arī 28 000 eiro.

Tiesu izpildītāju shēmas turpina darboties...

Pētot šo lietu, "Kas Jauns Avīze" konstatēja, ka iesaistīto personu praksē jau bijuši līdzīgi gadījumi un ir aizdomas arī par Rīgas namu pārvaldnieka īpašu labvēlību pret konkrēto tiesu izpildītāju.

Naudas pietiek, bet izsola dzīvokli

Eleonora Ļaksa daudzus gadus dzīvo viena, cienījamā vecuma dēļ radušās problēmas ar pārvietošanos un atmiņu, un viņa visai bieži nav apmaksājusi komunālos pakalpojumus. Kad parāda summa pārsniegusi 1000 eiro, "Rīgas namu pārvaldnieks"(RNP) vērsās tiesā, kas nolēma, ka parāds jāpiedzen, un izpilde nodota zvērinātam tiesu izpildītājam Veinbergam.

Šādā situācijā tiesu izpildītājam ir tiesības piekļūt parādnieka bankas kontiem, un pensionārei bijis ap 8000 eiro uzkrājums – teorētiski Veinbergam bija iespēja parādu no Ļaksas konta pārskaitīt RNP, un viss ar to būtu beidzies.

Tomēr Veinbergs izlika sirmgalves dzīvokli publiskā izsolē, kur tas pārdots par 30 700 eiro. Atskaitot parādu un juridiskos izdevumus, Ļaksas kontā palika 28 000 eiro, taču, pēc kundzes teiktā, par visām šīm darbībām ar pensionāres īpašumu personiski viņu tā arī neviens nebija informējis.

Uzrodas vekselis

Gluži otrādi – ne no kurienes pēkšņi parādījās sirmgalves it kā izsniegts vekselis tieši par kontā esošajiem 28 000 eiro kādai Kristīnai Lucenko. Zīmīgi, ka arī par šo vekseli vecā kundze neko nezināja un to gluži nejauši atklāja viņas radiniece. Kaut arī sirmgalve jau ilgu laiku veselības stāvokļa nebija pametusi dzīvokli, kā vekseļa izdošanas vieta minēta Imanta, bet paraksts acīmredzami nemākulīgi viltots.

Lucenko jau divas nedēļas pēc vekseļa izdošanas vērsusies pie zvērinātas notāres Ingas Muciņas un pieprasījusi naudu atdot. Vekselis noprotestēts, nodots izpildei tam pašam Veinbergam, un nauda zibenīgi pārskaitīta uz Lucenko kontu.

Likums nosaka, ka pirms vekseļa piedziņas notāram ir jāsazinās ar tā izsniedzēju, taču Ļaksa apgalvo, ka arī par šīm darbībām neko nav zinājusi. Pagaidām nav skaidrs, vai notāre izdarījusi visu likumā noteikto, lai viņu informētu, un tas būtu jānoskaidro tiesībsargājošajām iestādēm. Mīklainā vekseļa pieprasītāju Lucenko policija ir aizturējusi; jācer, ka viņa viesīs skaidrību šajā lietā un vainīgos noskaidros.

Veinberga īpašās attiecības ar RNP

Veinbergs pēdējos gados ir bijis viens no vislabāk pelnošajiem tiesu izpildītājiem – pēc viņa amatpersonas deklarācijām redzams, ka pelnījis vidēji ap pusmiljonu eiro gadā, var atļauties skaidrā naudā glabāt 190 000 eiro un izsniegt desmitiem tūkstošu lielus aizdevumus.

"Kas Jauns Avīzes" rīcībā ir arī neoficiāla informācija no viņa kolēģiem, ka RNP labvēlība pret viņu bijusi acīm redzama, jo Veinbergam vienam pašam esot izdevies iegūt ap 50% no visām piedziņas lietām.

"Latvijas Vēstnesī" obligāti publicējamo sludinājumu sadaļā Veinberga organizēto izsoļu kopējais skaits ir sasniedzis teju 3000, un lielākā daļa ir dzīvokļi. Interesanti, ka tieši viņš organizēja arī izsoli pie Zolitūdes traģēdijas vietas uzceltajam daudzdzīvokļu namam, kuru izdevās nopirkt tikai dažas dienas iepriekš reģistrētam uzņēmumam.

Sadarbībā ar RNP iespējama vēl kāda nianse – pēc likuma kreditors ir tiesīgs tiesu izpildītājam izsniegt rīkojumu, kādā veidā parāds ir piedzenams, un negodīgiem darbiniekiem faktiski ir iespēja pieprasīt vērst piedziņu nevis pret bankā esošajiem līdzekļiem, bet pret īpašumu.

"Kas Jauns Avīzes" rīcībā ir informācija, ka Rīgas dome ir uzsākusi pārbaudi RNP par situāciju, kad piedziņas lietas nonāk izredzētu tiesu izpildītāju rokās, un ļoti aizdomīga ir konkrētu trīs darbinieku rīcība. Viņiem pašlaik ierobežota piekļuve datu bāzēm, uzreiz pēc pārbaudes uzsākšanas divi saslimuši.

Tā nav pirmā reize, kad Veinbergs ir iejaukts aizdomīgās darbībās ar dzīvokļu izsolēm, un savulaik viņa darbība jau vētīta Tieslietu ministrijā. 

Pēc nedēļas te būtu dzīvojuši citi…

Ļoti nelāgas atmiņas par Veinberga darbību ir žurnālistei Ingai Gorbunovai, kuras māte cienījamā 83 gadu vecumā līdzīgā slepenības režīmā gandrīz zaudēja dzīvokli.

Ģimene bija izīrējusi savu dzīvokli attālai radiniecei no laukiem, kura, kā vēlāk atklājās, nebija maksājusi komunālos rēķinus piecus gadus, un parāds sasniedzis 5000 eiro. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ Gorbunovas māte bankomātā pamanījusi, ka viņas kontā pēkšņi parādījusies šāda summa – mīnus 5000 eiro.

Līdz tam kā dzīvokļa īpašnieci viņu neviens personīgi nebija informējis ne par parādu, ne uzsākto piedziņu. Iespējams, pa pastu kādas ziņas ir sūtītas, taču negodprātīgā īrniece tās nav rādījusi. Kad pati Gorbunova devusies pie Veinberga, lai noskaidrotu, kas īsti notiek, sākotnēji viņš atteicies sniegt jebkādu informāciju, un viņa bijusi pat spiesta vērsties pie toreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača.

Tikai pēc ministrijas iejaukšanās piedziņas process apturēts un dota iespēja parādu segt. Jau pēdējā sarunā Veinbergs Gorbunovai visai izsmējīgā tonī vēl esot noteicis: “Jums nu gan paveicās, jo pēc nedēļas šajā dzīvoklī jau būtu dzīvojuši citi.”

Ja Rīgas dome uzņemtos pārbaudīt arī citas Veinberga un RNP kopīgās parādu piedziņas lietas, nav izslēgts, ka atrastos ne mazums līdzīgu gadījumu.

Dzirdēts arī par situācijām, kad ļaunprātīgi rēķinu nemaksātāji ar tūkstošiem eiro lieliem parādiem, bet ar labu materiālo stāvokli spēj panākt parādu piedziņas procesa nesākšanu, atrodot īpašu pieeju par konkrēto jomu atbildīgajiem RNP darbiniekiem.

Jāatzīmē, ka Latvijā tiesu izpildītāji saņem noteiktus procentus no katra piedzītā parāda un izsolītā īpašuma, tāpēc viņi personīgi ieinteresēti katrā šādā lietā, kamēr daudzās Eiropas valstīs tiesu izpildītāji ir valsts ierēdņi un saņem cieto algu.

2021. gada 20. janvārī kļuva zināms, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu ir atstādinājis no amata.

Notāres vekseļu skandāls

Notāres Muciņas vārds jau agrāk izskanējis saistībā ar vekseļiem. 2017. gadā pie žurnāla "Likums un Taisnība" vērsās rīdzinieki Viktorija Galzone, Oļegs Golovanovs un Zinaīda Bihanova, apgalvojot, ka krituši par upuriem vekseļu viltošanas lietā.

Viņi visi dzīvoja namā, kuru apsaimniekoja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs (DZĪKS) Daugavgrīvas 74. Tā valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Raitis Zilberts, septiņdesmito gadu beigās notiesāts par bandītismu un 2000. gadā neveiksmīgi mēģinājis panākt, lai viņu atzītu par nacionālās pretošanās dalībnieku.

Izmantojot to, ka viņa rīcībā bija personu dati, Zilberts viltojis trīs vekseļus par dažādām summām, kurus nodevis piedziņai notārei Muciņai. Kaut arī Vekseļu likuma 80. pantā teikts, ka: “notārs, kuram protesta izdarīšanai iesniegts vekselis, mutiski vai rakstiski uzaicina tās personas, uz kurām protests attiecas, izpildīt savu saistību pēc vekseļa”, tas netika izdarīts, un Galzone savā pastkastītē atrada jau gatavu paziņojumu par vekseļa noprotestēšanu 1200 eiro apmērā. Dodoties pēc skaidrojuma uz Muciņas biroju, notāre no tikšanās izvairījusies, bet vēlāk apgalvojusi, ka viņa Galzonei ir zvanījusi. Cietusī tomēr ar telefonu izdrukas palīdzību pierādīja, ka tas neatbilst patiesībai.

Līdzīga situācija bija arī Bihanovai, kur viltotā vekseļa summa bija 1221 eiro. Arī šajā gadījumā vekseļa protesta aktā Muciņa rakstījusi: “Uzaicinājumu nokārtot saistību pēc šā vekseļa izdarīju 16.11.2017 pa tālruni, bet Zinaida Bihanova to neizpildīja.” Telefona sarunu izdruka to gan neapliecināja.

Uz Golovanova vārda bija izrakstīts vekselis par krietni lielāku summu – 6440 eiro, bet kā viņa kontakttālruni Zilberts bija norādījis pats savu – tātad piezvanīt parādniekam notāre nevarēja pat fiziski.

Arī dienā, kad vekselis bija izrakstīts, Golovanovs kā tālbraucējs šoferis atradās komandējumā Krievijā. Šajā gadījumā viltotā vekseļa dēļ cietušais gandrīz zaudēja dzīvokli, taču, izvērtējot gan krāpnieka personību, gan notikušā apstākļus, tiesu izpildītājs izrādīja sapratni un izsoli atcēla.

Parādā valstij

Izrādās arī, ka notārei Muciņai ir problēmas ar savu saistību pildīšanu pret valsti – viņas vārds atrodams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā. Parāds ir audzis, 2018. gadā bija 36 503 eiro, tagad jau 41 593 eiro. 2019. gada decembrī par daļu parāda, 14,854 eiro, Muciņai ir piešķirts nomaksas grafiks, taču tas neatbrīvo no visas summas nomaksas.

Tā nu redzam paradoksālu situāciju – 89 gadus veca kundze ar tūkstoš eiro parādu un pietiekamiem līdzekļiem bankas kontā aizdomīgu mahināciju dēļ savu dzīvokli var zaudēt dažu dienu laikā, kamēr notāre, kurai būtu jābūt ļoti augstai atbildības izjūtai, valstij ir parādā aptuveni 40 tūkstošus, taču atmaksu var vilkt garumā gadiem.

Notārus ieceļ amatā uz mūžu, un viņi šajā amatā var strādāt līdz 70 gadu vecumam.

Notāru padomes komentārs 

Situāciju komentē Latvijas zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora vietniece Vija Piziča: “Ir cilvēciski saprotams, ka konkrētajam gadījumam veltītajā rakstā skarbi pārmetumi veltīti tieši notārei Ingai Muciņai, iespējams, ka tos ir veicinājusi notāres ne pārāk veiksmīgā komunikācija ar klientu un žurnālisti. Vienlaikus šie pārmetumi ir noraidāmi kā nepamatoti un faktu interpretācija kā absurda, jo cilvēku problēmas ir radījusi nevis notāres rīcība, bet gan vekseļa viltotājs un nepilnīgs un novecojis normatīvais regulējums.

Padome vērš uzmanību, ka raksta galvenais vēstījums - ja notāre būtu sazvanījusi vekseļa devēju, krāpšana nebūtu notikusi - ir nepareizs. Krāpšana jau bija notikusi, viltojot vekseli. Arī gadījumā, ja notāre būtu personiski nodevusi uzaicinājumu samaksāt vekseli, ja samaksa nebūtu notikusi, vekselis tiktu protestēts. Jo šādu kārtību paredz likums.

Vēlamies aicināt cilvēkus, kuriem ir iebildumi, neskaidrības vai pretenzijas par notāru darbību, tās iesniegt Padomei. Ikkatra situācija tiks izvērtēta pēc būtības, notāra rīcības pamatojums tiks izskaidrots, kā arī gadījumos, ja pārkāpums tiešām būs noticis – notārs tiks saukts pie disciplinārās atbildības.

Atbildot uz jautājumu, vai pret Ingu Muciņu ir ierosināta disciplinārlieta, Padome dara zināmu, ka laika posmā no  2017. līdz 2020.gadam ir ierosināta viena disciplinārlieta par termiņa nokavējumiem, sniedzot atbildes uz iestāžu pieprasījumiem. Disciplinārlietas par pārkāpumiem, veicot notariālas darbības, tostarp vekseļu protestus, nav bijušas.”