Izbraukātas sliedes, sagāzti pieminekļi. Vai Pokrova kapi, kur guldīti ievērojami rīdzinieki, reiz tiks sakopti?

Pokrova kapi izveidoti tālajā 1773. gadā, kad tika izdots Krievijas impērijas aizliegums cilvēkus glabāt pilsētas teritorijā. Šie kapi ir atdusas vieta daudziem labi zināmiem un ievērojamiem rīdziniekiem, tostarp Rīgas pareizticīgo arhibīskapam Joannam (Jānim Pommeram), aktrisei Vijai Artmanei, kā arī Vērmanes dārza patronu Vērmaņu dzimtai.

Mūsdienās, izejot cauri šai teritorijai, var rasties neizpratne par to, kādēļ meistaru veidotie kapakmeņi un krusti pamīšus izmētāti blakus arīdzan šķietami pamestiem, sadrupušiem betona būvniecības materiāliem.

Šobrīd uzsnigušais sniegs paslēpis arī smagās tehnikas iebraukātās riepu sliedes, kurās grimst pa kādai senākai kapu pieminekļu daļai.

Par mūžīgā miera vietai neierasto realitāti sociālajos tīklos regulāri informē arī rīdzinieks, Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Latvijas reģionu apvienība):

Ko saka kapu pārvaldnieks?

Pēdējo reizi par drūmo situāciju, kura valda 248 gadus vecajā, nu jau Rīgas teritorijā iekļautajā kapsētā, “Kas Jauns Avīze” rakstīja vēl pērn martā.

Taču kopumā par to, ka šajā kapsētā, kura pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā nonāca Latvijas Pareizticīgo baznīcas rokās, valda acīs krītoša nekārtība, mediji ziņo jau aptuveni desmit gadus.

“Pokrova kapsēta vārda tiešā nozīmē tiek pārvērsta par līdumu. Šeit – gandrīz vai pašā Rīgas centrā – Latvijas pareizticīgā baznīca ierīko elitāru privāto kapsētu, kurā kapavietas tiks tirgotas par tūkstošiem latu. Tādējādi baznīca cer uz lielu peļņu, kaut gan kapsētas apsaimniekošana nodota privātuzņēmumam [...] Kapsēta pēc dažiem gadiem pārvērtīsies par elitāru bagātnieku kapsētu, nevis par pareizticīgās baznīcas locekļu atdusas vietu, kā tas ir bijis vairākus gadsimtus. Senās pareizticīgo kapavietas tiek nolīdzinātas, lai dotu vietu „maksātspējīgiem klientiem”. Runa nav par to, ka bagātniekiem nav tiesību iegūt vietu kapsētā, bet gan par veidu, kā tas tiek darīts. Šajā kapsētā pašlaik var redzēt, kā tiek apgānīta gan latviešu, gan krievu kapu kultūra un tiek nicinātas kristīgās tradīcijas,” šādi par situāciju Pokrova kapos portāls Jauns.lv rakstīja vēl 2010. gadā.

Rīgas domē apstiprina, ka Kapu apsaimniekotāji joprojām ir Vissvētākās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca.

Spēkā joprojām ir līgumsaistības par zemes nomu ar vēl tad figurējušo uzņēmumu SIA „Atols HK”.

Pagājušā gada martā Pokrova kapsētas pārvaldnieks Viktors Smirnovs sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” par drūmo situāciju kapos gan iebilda, ka lielāko daļu no vēl stāvošajiem senajiem krustiem un kapakmeņiem atjaunojuši tieši apsaimniekotāji.

Par kaudzēs samestajiem pieminekļiem, kapu apmalēm un krustiem viņš skaidro pavisam vienkārši: “Mums ir ļoti daudz pārdotu vietu, daudzi cilvēki pasūta jaunas un atjauno vecās. Kas ir palicis no vecajiem betoniem, neviens negrib ar to ņemties. Tāpēc tos atstāj man, un mēs tos pēc tam izvedam.” Turklāt šī kapsēta būtībā ir privāta – īpašniece ir Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, kas noslēgusi līgumu ar SIA "Atols HK" par zemes nomu. Un, ja reiz komercdarbība, tad, kā norāda Smirnovs, jābūt arī peļņai: “Es pārvaldu komerciālu struktūru. Man, jo vairāk es pārdodu, jo labāk. Pareizi?”

Tolaik arī minēts, ka pirms pāris gadiem Smirnovs esot uzaicinājis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, lai novērtē kapos esošos objektus.

“Viņi trīs dienas staigāja apkārt un skatījās, beigās man iedeva biezu mapīti ar gala slēdzienu. Viņus šeit nekas neinteresēja, būtībā es šeit visu varu nojaukt. Šeit nevienam nekas nebija vajadzīgs. Valsts kapsētās šos kapus jau sen būtu nojaukuši, mēs to nedarām,” apgalvoja pārvaldnieks.

Nākotnē kapus savedīšot kārtībā

Jauns.lv ir sazinājās ar Viktoru Smirnovu, lai lūgtu skaidrot, kādēļ saimniekošana Pokrova kapos izvērtusies šādi un jautātu, vai ir nodoms un skaidri plāni tuvākajā laikā sakopt teritoriju.

"Pokrova kapus kopš 2006. gada apsaimnieko SIA "Pokrova kapsētas pārvalde"," precizē Smirnovs.

Kapsēta neesot Rīgas pašvaldības pārvaldībā, kā arī netiek finansiāli atbalstīta no Rīgas pašvaldības budžeta, viņš piebilst.

"Kopš 2006. gada Pokrova kapsētā ir restaurēti un savesti kārtībā vairāk kā 100 senlaiku pieminekļi un monumenti. Pilnībā restaurētas 3 Brāļu kapu apbedījumu vietas. Restaurētas apbedījumu vietas Pirmajā Pasaules karā kritušajiem kareivjiem, Otrajā Pasaules karā kritušajiem kareivjiem. Restaurēts piemineklis Salaspils koncentrācijas nometnē bojā gājušajiem bērniem," e-pastā atbild Smirnovs.

"Kas attiecas uz jūsu norādītajām fotogrāfijām – šogad šajā sektorā paredzēts ierīkot gājēju celiņus un piebraucamos ceļus.
Tuvākajā laikā plānota bīstamo, avārijas stāvoklī esošo koku izciršana. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd tiek attīrīta teritorija.
Šā brīža notiekošo darbu un plānoto darbu veikšanai ir izstrādāts rekonstrukcijas plāns, kurš ir saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi," piebilst pārvaldnieks.

Smirnovs arī sola, ka pieminekļi un kapa vietu aprīkojums (kapa apmales), pirms darba veikšanas procesa laika tiks noņemti, par katru no tiem tiks veikta foto fiksācija, un pēc darbu veikšanas tie tiks novietoti atpakaļ to sākotnējā atrašanās vietā.

"Pēc Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes atzinuma, neviena, no fotogrāfijā redzamajām kapu apmalēm nav klasificēta kā arhitektūras piemineklis. Šīm kapa vietām nav īpašnieku vai radinieku, kuri var pretendēt uz konkrēto apbedījuma vietu. Šādas bez piederības atstātas kapa vietas jebkurā citā valsts vai pašvaldībai piederošā kapsētā jau sen tiktu aktētas un nojauktas. Savukārt mūsu kapsētā savu iespēju robežās mēs cenšamies šādas, bez piederības atstātas kapa vietas saglabāt," informē Smirnovs.