Valsts kontrole nāk klajā ar skandaloziem paziņojumiem. Bet kas kontrolē viņus pašus?
Valsts kontrole ik pa laikam nāk klajā ar skandaloziem paziņojumiem, ka kāda iestāde neievēro likumus un šķērdē budžetu. Bet kas un kā kontrolē pašu Valsts kontroli? Izrādās, dažādu zemju Valsts kontroles revidē viena otru. Mūsu Valsts kontroles darbu pašlaik pārbauda slovāki, savukārt Latvijas pārstāvji kontrolē kirgīzus.
Valsts kontroles likums nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga augstākā revīzijas (audita) iestāde un tā netiek pakļauta nevienai augstākstāvošai iestādei. Likumā noteikts, ka valsts kontrolieri amatā uz četriem gadiem ieceļ Saeima. Tāpat parlaments apstiprina Valsts kontroles padomes locekļus. Tomēr Saeima nekontrolē valsts kontrolierus.
Likumā vien noteikts, ka „Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem”. Bet kas tad pārbauda, vai mūsu Valsts kontrole īsteno starptautiskos standartus un īsteno labas pārvaldības principus?
Valsts kontrole nevar tikt pakļauta citu valsts institūciju pārbaudēm
„Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde, kas pārbauda valsts, pašvaldību un citu publisko personu rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu. Lai nodrošinātu starptautiskajos tiesību aktos noteiktā principa par augstāko revīzijas iestāžu neatkarību ievērošanu, Valsts kontroles darbība nav un nevar būt pakļauta citu publiskā sektora institūciju pārbaudēm.
Tomēr Valsts kontrolei ir svarīgs profesionāls un neatkarīgs sava darba novērtējums. Vienīgais starptautiski akceptētais veids, kā šādu novērtējumu veikt, ir savstarpējās pārbaudes („Peer review”) – pārbaudes, kuras atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem konkrētajā revīzijas iestādē veic citu valstu augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji.
Šā gada martā valsts kontroliere Elita Krūmiņa parakstīja memorandu par šādu pārbaužu veikšanu Latvijas Republikas Valsts kontrolē.
Valsts kontroles darbības efektivitāti vērtē ekspertu grupa, kuru vada Slovākijas Augstākā revīzijas iestāde. „Peer review” grupā ir arī Nīderlandes, Polijas, Dānijas un Amerikas Savienoto Valstu Augstākās revīzijas iestādes, kā arī Eiropas Revīzijas palātas pārstāvji.
Pārbaudes aptver visus Valsts kontroles darbības aspektus – stratēģisko un operatīvo plānošanu, revīziju metodoloģiju un tās piemērošanu finanšu, likumības un lietderības revīzijās, kvalitātes vadību, personāla vadību un citas atbalsta funkcijas. Pārbaudes plānots pabeigt septembrī.
Šīs pārbaudes rezultātā Valsts kontrole un sabiedrība iegūs neatkarīgu vērtējumu par augstākās revīzijas iestādes darba efektivitāti, atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei. Novērtējumā tiks sniegti arī ieteikumi iestādes tālākai attīstībai un darba pilnveidošanai,” teikts Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciālistes Ilva Liepiņas-Milzarājas sagatavotajā atbildē portālam Kasjauns.lv.
Tāpat Valsts kontrolē katru gadu tiek veikta finanšu pārskata revīzija, kuru veic Saeimas izvēlēts zvērināts revidents. Finanšu pārskats kopā ar zvērināta revidenta atzinumu tiek iesniegts Saeimā.
Savukārt mūsu Valsts kontroles pārstāvis sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas augstākās revīzijas iestādes un starptautiskajiem konsultantiem no Spānijas pašlaik veic Kirgizstānas augstākās revīzijas iestādes darbības novērtējumu jeb „Peer review”, Kasjauns.lv informēja Valsts kontrolē.
Elmārs Barkāns/ Foto: Ieva Lūka/ LETA