Kā izvairīties no krītošām lāstekām un traumām uz slidenām ielām
Līdzās ziemas priekiem neizbēgamas ir arī problēmas – jau tradicionāli, sevišķi pilsētniekiem, ir jāsāk papildus domāt par savu drošību, jo ne visi namīpašnieki apzinīgi izturas pret sava īpašuma uzturēšanu kārtībā. Slidenas ietves un no jumtiem krītošās lāstekas katru gadu sagādā pamatīgas nepatikšanas.
Lāstekas vai lieli ledus gabali uz namu jumtiem parasti izveidojas situācijā, kad pēc biezas sniega segas izveidošanās un sala iestājas atkusnis. Krītot no liela augstuma, šis ledus var gan savainot cilvēkus, gan sabojāt automašīnas, un diemžēl ir arī gadījumi, kad šādas situācijas beidzas ar cietušā nāvi. Ko darīt, lai iespēju robežās no šādiem negadījumiem izvairītos.
Pārvietojoties pa ielām, turieties maksimāli tālu no māju sienām un vērojiet namu jumtus – ja redzat priekšā lāstekas, labāk pārejiet uz ielas otru pusi.
Šajā laikā labāk būtu nestaigāt pa ielām, austiņās klausoties skaļu mūziku, jo jūs nedzirdēsiet raksturīgo troksni, kas rodas, sākot ledum slīdēt pa jumtu.
Ja nu tomēr šo troksni izdzirdat, netērējiet laiku, lai skatītos uz augšu un novērtētu situāciju. Vai nu strauji paātriniet soli, lai šai vietai tiktu pāri, vai piespiedieties pie mājas sienas – tad ir cerība, ka jumta karnīze jūs pasargās.
Sevišķi rūpīgi izvēlieties vietu, kur novietojat savu automašīnu.
Atkušņa laiks ir raksturīgs arī ar slidenām ielām, tāpēc, izejot no mājas, vajadzētu sākt ar pareizu apavu izvēli – priekšroka būtu dodama apaviem ar pilnu zoli un maksimāli grubuļainu zoli. Tiesa gan, daudz kas ir atkarīgs arī no materiāla, jo nekvalitatīva plastmasa var būt ļoti slīdoša, sevišķi tad, ja ārā ir piesalis, tāpēc izvēlieties apavus ar kaučuka zoli. Ja gribat parūpēties par gados vecākiem tuviniekiem, tad makšķernieku veikalos var iegādāties arī uz apaviem uzvelkamus speciālus dzelkšņus, kurus parasti izmanto zemledus makšķerēšanas cienītāji. Arī apavu veikalos dažkārt ir atrodami ziemas apavi ar zolēs iestrādātiem atlokāmiem dzelkšņiem, bet tie nebūs lēti. Kā pārvietošanās palīglīdzekli senioriem var sagādāt arī spieķi ar asu galu.
Izejot uz ielas, noteikti vispirms izvērtējiet savu apavu iespējamo slīdamību un, ja jūtat, ka var būt problēmas, dariet tā.
Pārvietojieties nelieliem, nedaudz šļūcošiem solīšiem, turot kājas nedaudz ieliektas ceļos un liekot tās uz pilnu pēdu.
Ejot pa slidenu ielu, vairāk uzmanības pievērsiet tam, kur liekat kāju, nevis veikalu skatlogiem. Izvairieties no vietām, kurās ir izteikts slīpums.
Noteikti neturiet rokas kabatās, jo vajadzības gadījumā kustības ar tām vai pieturēšanās kaut vai pie mājas sienas var palīdzēt noturēt līdzsvaru.
Ja vien ir iespējams, centieties izvairīties no smagu somu un priekšmetu pārvietošanas.
Atcerieties, ka slidena var būt arī brauktuve, tāpēc šķērsojiet to uzmanīgi un nedariet to tuvu braucošām automašīnām. Īpaši uzmanieties no aizsalušām peļķēm.
Kā pareizi krist
Parastākās un diemžēl bīstamākās traumas pēc kritieniem uz slidenas ielas ir – astes kaula un pakauša atsišanās pret zemi, krītot atpakaļ, roku locītavu un elkoņu traumas, krītot uz priekšu, kā arī gurnu traumas un plecu traumas, krītot uz sāniem.
Savukārt tās ķermeņa daļas, kuras klāj muskuļi vai tauku slānis, kritiena triecienu uztver diezgan labi. Ja nu gadījumā uzmanības pasākumi nav līdzējuši un jūs jūtat, ka sākat nekontrolēti slīdēt un kritiens ir neizbēgams, jāmēģina paspēt rīkoties šādi.
Ja jūtat, ka sākat slīdēt, mēģiniet paspēt pietupties, jo tad jebkurā gadījumā ķermeņa augšējā daļa un sevišķi galva pretim zemei dosies no mazāka augstuma. Mēģiniet ķermeņa svaru pārnest uz savu “atspēriena” kāju.
Ja krītat uz muguras, centieties zodu maksimāli piespiest pie krūtīm, sargājot pakausi
Kritiena brīdī mēģiniet neatbalstīties pret zemi ar taisni izstieptām rokām, bet ielieciet tās – līdzīgi, kā tas notiek, veicot fizisko vingrinājumu “atspiešanās uz rokām” jeb tautā saukto “pumpēšanos”. Taisnas rokas nevajadzētu turēt, krītot arī uz muguras, bet mēģināt tās plati paplest, turot vismaz 30 grādu leņķī attiecībā pret zemi.
Krītot var mēģināt paspēt arī sagrupēties un viena tieša trieciena kustību pārvērst ripošanā – drēbes jūs, protams, nosmērēsiet pamatīgi, bet no traumas, iespējams, izdosies izvairīties. To gan bez iepriekšējās sagatavošanās izdarīt nav viegli, tāpēc, ja ir vēlēšanās, šādas kustības var apgūt, patrenējoties uz mīksta seguma mājās vai sporta klubā.
Protams, ka šādus padomus gados vecāki cilvēki īstenot nespēs, tāpēc viņiem pirms došanās ārā no mājas atkalas laikā vajadzētu nopietni izvērtēt, cik nepieciešams tas patiešām ir.
Ja nu tomēr ir noticis nenovēršamais un esat guvis traumu vai cietusi jūsu automašīna, parūpējieties, lai šis fakts tiek juridiski piefiksēts, izsaucot pašvaldības policiju. Ja ir iespējams, notikuma vieta būtu arī noteikti jānofotografē. Saglabājiet visus dokumentus par ārstēšanās izmaksām vai citiem materiālajiem zaudējumiem. Par īpašuma un tā teritorijas sakopšanu atbildīgs ir tā īpašnieks, un šos zaudējumos pēc tam varēsiet piedzīt pats vai jūsu apdrošinātājs.
Diemžēl ir īpašnieki, kuri nevēlas tērēt naudu, tīrot jumtus, tāpēc viņi mēdz uz ietvēm izvietot dažādas brīdinājuma zīmes vai lentes – šādas teritorijas noteikti jāapiet ar līkumu, jo pretējā gadījumā atlīdzības saņemšana būs ļoti problemātiska.
Šis raksts un daudz kas cits interesants žurnāla "Likums un Taisnība" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā un šeit:
