Šuplinska cer, ka janvāra beigās skolas vismaz daļēji atsāks mācības klātienē

Politiķe saskata zināmus priekšnoteikumus, lai atgrieztos pie klātienes mācībām, proti, Covid-19 epidemioloģiskā situācija ja ne kļūst labāka, tad vismaz stabilizējoties, tāpat stabilizējoties darbs slimnīcās. Ja arī pozitīvo testu īpatsvars nebūs augstāks par 6%- 7%, tad varēšot runāt par atgriešanos pie vismaz daļējām klātienes mācībām.

Kopumā skolās sagaidāmo drošības prasību kopums ietveršot obligātu masku lietošanu, regulāru dezinficēšanu, vēdināšanu un pēc iespējas distances ievērošanu, turklāt normālas epidemioloģiskās situācijas uzturēšanai skolās nepieciešama arī Covid-19 drošības prasību ievērošana ģimeņu ietvaros.

Šuplinska atzīmēja, ka jāskatās arī, vai būs iespējams Latvijā neturpināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtas situāciju. Tās neturpināšana nozīmētu, ka pašvaldībām tiek dotas plašākas iespējas pašām noteikt drošības prasības savās izglītības iestādēs atbilstoši Covid-19 situācijai katrā konkrētā vietā.

Pēc ministres vārdiem, sliktākais variants būtu arī mazākajās klasēs mācības atsākt pilnībā attālināti. Politiķe uzsvēra, ka šo bažu dēļ pirmdien atsāks projekta "Tava klase" filmēšanu, un viņa domā, ka jaunie "Tava klase" materiāli atvieglošot mācību procesu gan skolotājiem, gan vecākiem.

Atsaucoties uz pētījumiem, ministre atkārtoti atzīmēja, ka 1.- 6.klasēs skolēni attālināti spējot apgūt ap 50% no vajadzīgās vielas, tāpēc šīm klasēm vajadzētu atgriezties pie klātienes mācībām. Nesen arī pabeigta skolu aptauja, kurā ap 80% skolu paudušas viedokli, ka mazākajām klasēm jāatsāk doties uz skolu.

Taujāta, kāda būs rīcība, ja diagnosticējošos darbos atklāsies sliktas skolēnu zināšanas, Šuplinska izteicās, ka aptaujas neliecinot, ka rezultātiem mazākajās klasēs vajadzētu būt zemiem, jo tur lielākā daļa bērnu līdz šim mācījusies klātienē, bet lielākas bažas ir par to, kā attālinātās mācības ir ietekmējušas vecāko bērnu zināšanu apguvi.