Profesionālajā izglītībā plānots noteikt elastīgākus mācīšanās nosacījumus
Profesionālajā izglītībā plānots noteikt elastīgākus mācīšanās nosacījumus un iepriekš iegūtās izglītības pielīdzināšanu, to paredz ceturtdien valdības akceptētie grozījumi Profesionālās izglītības likumā.
Grozījumi likumā paredz noteikt, ka daļējas vai pilnas profesionālās kvalifikācijas ieguvei audzēknis varēs apgūt moduli un moduļu komplektu, savukārt profesionālās izglītības iestādes varēs atzīt arī tos mācīšanās rezultātus, ko cilvēks sasniedzis ārpus konkrētās skolas - piemēram, mobilitātēs, citās izglītības iestādēs vai darba vidē.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināta izglītības pakalpojuma atbilstība darba tirgus prasībām un elastīgas pārmaiņas atbilstoši tendencēm nozarē. Tas veicinās vispārējo, profesionālo un praktisko zināšanu un prasmju sasaisti, kā arī nodrošinās lielākas izvēles iespējas un iespējas apgūtā pārnesei vienas vai vairāku izglītības programmu ietvaros, tai skaitā salīdzināšanas un pārneses iespējas Eiropas darba tirgū.
Ministrija uzsver, ka jaunie nosacījumi arī ļaus atzīt neformālajā izglītībā vai pašmācības ceļā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences. Tādējādi ar likumprojektu tiek mainīts pamatprincips - mācību rezultātu vērtēšanā akcents tiek likts uz sasniegto, nevis konstatēts nepietiekamais.
Šīs izmaiņas veidotas saskaņā ar Eiropas kredītsistēmu profesionālajai izglītībai principu, nosakot sasniedzamos mācīšanās rezultātus, kā arī sniegta iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, uzsver IZM.
Grozījumi precizē arī vairākus likumā lietotos terminus atbilstoši Eiropas kredītsistēmu profesionālās izglītības principiem un aktuālajai situācijai. Tā, terminu "pirmā līmeņa augstākā izglītība" (koledžas izglītība) plānots aizstāt ar terminu "īsā cikla profesionālā augstākā izglītība". Latvijā lietotais termins "pirmā līmeņa augstākā izglītība" faktiski ietver tikai atsauci uz augstāko izglītību, neakcentējot programmai būtisko orientāciju uz darba tirgu. Tādējādi Latvijas izglītības sistēma gan terminoloģiski, gan sistēmiski nereti ir grūti saprotama Eiropas un citu valstu ekspertiem un organizācijām, uzskata IZM.
Likumprojekts arī paredz izveidot vienotu un visiem izglītības iestāžu dibinātājiem saistošu regulējumu par audzēkņu uzņemšanu, atskaitīšanu, kā arī pārcelšanu nākamajā kursā. Tas ļaus samazināt priekšlaicīgas mācību pamešanas riskus profesionālajā izglītībā, ļaus cilvēkam turpināt nepabeigto profesionālo izglītību, pāriet uz citu profesionālās izglītības programmu vai citu profesionālās izglītības iestādi. Tāpat plānots precizēt nosacījumus un ierobežojumus par mācību slodzi saistībā ar praksi un darba vidē balstītām mācībām.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa datu apstrādi un audzēkņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem visā profesionālās izglītības programmas apguves laikā. Likumprojekts arī precizē normas un paplašina iespējas attiecībā uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi.
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā vēl jāpieņem Saeimā.
