Vecāki sūdzas par skolotāju vardarbību, tomēr varmākas nereti ir arī bērni

Par hrestomātisku jau kļuvis gadījums, kad Rīgas 49. vidusskolā kāds skolēns, pazīstama advokāta dēls, klasē nosauca skolotāju par kuci, un direktors viņu izslēdza no skolas. Advokāts skolu iesūdzēja tiesā, un viens no viņa argumentiem bija – dēls, lietojot šo vārdu, esot domājis nevis par skolotāju, bet gan par savu mājdzīvnieku.

Trīsarpus gadus ilga tiesvedība

Tomēr retumis izdodas arī uzvarēt tiesvedībā pret bezkauņām. Dobeles novada izglītības pārvaldes juriskonsulte Evita Evardsone "Facebook" ierakstījusi: “Ar prieku varam paziņot, ka pēc 3,5 gadiem esam uzvarējušas tiesas procesā, izejot vairākus procesus un tiesvedību visās trīs instancēs, lai aizstāvētu pirmsskolas skolotāju pret agresīvu bērniņa vecāku, kas nepamatoti cēla neslavu skolotājai, aizskarot viņas godu un cieņu, publicējot nepatiesu informāciju ar visu skolotājas fotogrāfiju interneta vietnēs par to, ka skolotāja ir varmāka, situsi un spērusi bērnam utt., kas ir klaji aizskaroši un nepamatoti.”

Šajā gadījumā nomainīti septiņi bērnudārzi, visos vienmēr saskatot it kā vardarbību tikai tāpēc, ka pedagogi centušies vērst vecāku uzmanību uz to, ka bērnam nepieciešams papildu atbalsts.

“Pie citiem apstākļiem viņa (skolotāja – Red.) juristiem, advokātiem būtu samaksājusi milzu naudu vai, arī nespējot algot juristu, tā arī paliktu varmāka! Un patiesībā tas kompensācijas apmērs, ko tiesa nolēma piedzīt, bija tik niecīgs, ka juristam par tik milzīgi ieguldītu darbu viņa pat nevarētu atlīdzināt, bet vismaz šo procesu esam vinnējuši un pierādījuši, ka skolotāju pasargāt no vardarbīgiem vecākiem var,” norāda Evardsone.

Uzvedības problēmas

Konkrētajā gadījumā bērns bijis ar uzvedības problēmām, taču bieži vecākiem ir ļoti grūti pieņemt šādu faktu. Likumam un Taisnībai Evardsone saka: “Tas tiek skandināts visur – pedagogam jābūt profesionālim un jātiek galā ar katra bērna īpatnībām, jānodrošina individuāla pieeja. Vienlaikus vecāki nevēlas dzirdēt, ka bērns ir atšķirīgs, un to noliedz, bet pedagogs kļūst bezspēcīgs sadarboties ar šādiem vecākiem.

Katra bērna uzvedības grūtību cēlonis var būt kāds cits – audzināšanas īpatnības ģimenē vai veselības problēmas. Un skolotājs, kurš nav speciālās izglītības skolotājs, kurš nav apmācīts, kā strādāt ar šādiem bērniņiem, pat gribēdams nespēj nodrošināt šo prasīto individuālo pieeju. Ja vecāki nenodrošina pedagoga ieteikto speciālistu apmeklējumu vai nesadarbojas, aizbildinoties, ka ārstu izsniegtie dokumentu par bērna veselības stāvokli ir sensitīvi un skolās nav jāsniedz, tad skolotājs arī neko nevar iesākt.”

Diemžēl bieži citu institūciju nostāja esot – skola un skolotāji ir paši vainīgi, ka neprot strādāt ar šādu bērnu. Ģimene ir apsekota, minimālās prasības nodrošinātas – gulta un galds bērnam ir, desa ledusskapī arī. “Tas, ka vecāki neprot audzināt bērnu, nav lielākā problēma. Uz jautājumiem – kāpēc citiem bērniem jāmācās rupjības no šā bērna, kurš nepārtraukti dezorganizē mācību procesu, atbildes parasti netiek meklētas. Un tad, kad skolotājs, noguris no tā visa, nosauc lietas īstajā vārdā, tad arī viņš tiek pie šādas reakcijas,” piebilst Evardsone.

Sūdzību par tiešu vardarbību nav daudz

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene informē, ka šogad inspekcija uz vecāku iesniegumu pamata skolās veikusi 29 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes par fizisku un emocionālu vardarbību, tostarp no pedagogu puses un starp bērniem.

Katru situāciju individuāli izvērtē, pēc pārbaudes Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija rakstiski informē izglītības iestādi par rezultātiem, uzdod administrācijai uzdevumus, sniedz ieteikumus. Ja sūdzība ir par pedagogu, jāizvērtē, vai ierosināma administratīvā pārkāpuma lieta. Ja inspekcija konstatē, ka situācijas risināšanā nepieciešams iesaistīt arī citas institūcijas, rakstiski par to informē atbilstošās institūcijas, piemēram, Valsts policiju.

Uzdevumi, ko Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija dod konkrētas izglītības iestādes administrācijai, atbalsta personālam vai klašu audzinātājiem, pārsvarā ir ar mērķi konfliktu atrisināt pārrunu ceļā un attiecīgu speciālistu piesaistīšanu. Rācene saka: “Parasti pietiek ar to, ka skola organizē pārrunas ar izglītojamajiem par pozitīvu, drošu un savstarpēju cieņu veicinošu komunikāciju, bet pedagogi izvērtē savu attieksmi un komunikācijas veidu ar izglītojamajiem, nepieļaujot turpmākajā darbībā jebkādu iespējamo draudu vai izglītojamo cieņu aizskarošu izteicienu lietošanu. Tomēr vajadzības gadījumā uzdodam iestādei sadarboties ar sociālo dienestu vai iesaistot speciālistus.”

Tāpat inspekcija var ieteikt izglītības iestādes administrācijai sadarbībā ar vecākiem nodrošināt, lai bērns saņemtu nepieciešamo psiholoģisko palīdzību izglītības iestādē vai pašvaldībā. Par visiem atklātajiem pārkāpumiem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija informē attiecīgo pašvaldību un Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

Noklusēt nedrīkst

Rācenāja arī uzskata: “Viens no efektīvākajiem vardarbības prevencijas instrumentiem noteikti ir skolas iekšējās kārtības noteikumi – taču tikai tādā gadījumā, ja tie nav uzrakstīti ķeksīša pēc, bet ir patiešām balstīti skolas situācijas analīzē un praksē, par tiem ir informēti gan pedagogi, gan skolēni, vecāki un atbalsta personāls, tajos ir skaidri aprakstītas rīcības un atbildības ķēdes incidenta gadījumā, visi skaidri zina savas tiesības un pienākumus, skolas personāls seko līdzi, lai tos arī ievēro.”

Skolotājiem arī jāapzinās sava personiskā atbildība – par to liecina viens no pēdējā laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklētajiem gadījumiem, kad kādas pedagoģes klasē noticis skolēnu savstarpējās vardarbības gadījums, par ko skola neinformēja ne iesaistīto skolēnu vecākus, ne arī ziņoja policijai, kas obligāti jādara, ja nodarīts fizisks kaitējums. Iznākumā pret pašu skolotāju tika ierosināta administratīvā lieta par fizisko un emocionālo vardarbību pret skolēniem.

Skolēni kā provokatori

Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Ingas Vanagas novērojumiem, tieša fiziska vardarbība no skolotāju puses ir arvien retāka parādība.

“Diemžēl ir bijušas situācijas, kad pedagogam iemet ar krēslu, grāmatu, šķērēm, pārsit aci ar mestu priekšmetu. Ir bijis, ka skolotājs centies izšķirt divus kaušļus un tad sniedz paskaidrojumus, kāpēc skolēnam zilumi uz rokas, jo stiprāk viņu turējis. Bija arī gadījums, kad ļoti pieredzējusi skolotāja neizturēja skolēna necienīgo attieksmi un iesita pļauku. Viņa atvainojās, ļoti pārdzīvoja, aizgāja prom no darba un pati atzina, ka nesavaldība ir profesionālās izdegšanas sekas. Šādi konflikti rodas arī skolēnu uzvedības dēļ – tie ir neētiski žesti, apsaukāšanās, necienīga attieksme un skolotāja ārējā izskata apsmiešana.”

Otra veida konflikti rodas situācijās, kad skolēnu vecāki vēlas visu kontrolēt – metodes, saturu, kā māca, ko māca. Tad nonāk līdz tam, ka vecāki un skolēni atļaujas traucēt pedagogus ārpus darba laika – zvani, īsziņas, e-pasti, tā atņemot pedagogam tiesības uz personīgo dzīvi un laiku. Ja pedagogs šādu komunikāciju tomēr nevēlas, tad viņš uzreiz ir slikts un neatsaucīgs.

Prestižs svarīgāks par skolotāju

Parasti konflikti saasinās, ja notiek skolotāja un skolēna tiesību sadursme. Nereti izglītības iestādes vadītājs ir skolēna un vecāku pusē, jo negrib bojāt skolas prestižu, piesaistīt plašsaziņas līdzekļu uzmanību, pazaudēt skolēnu, jo ir princips “nauda seko skolēnam”. Ja situācijas ir nopietnākas un to risināšanā iesaistās bērnu tiesības aizsargājošās institūcijas, tad visbiežāk viss beidzas par labu skolēnam.

Arī Vanaga iesaka jebkādu konfliktu gadījumā visām iesaistītajām pusēm vispirms apsēsties pie sarunu galda un visu mierīgi izrunāt, iesaistot skolas vadību, nevis uzreiz dalīties ar problēmu sociālajos tīklos.

“Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienmēr cenšas palīdzēt, ja biedrs to lūdz. Vispirms mēģinām samierināt puses un uzrunāt skolas vadību. Tiesā vēl nav nācies iesniegt nevienu pieteikumu par skolēnu, skolotāju un vecāku konfliktiem, jo parasti viss mierīgā ceļa ir atrisinājies,” saka Vanaga. Protams, ja ir runa par fizisku vardarbību no jebkuras puses, tad gan jāvēršas tiesībsargājošās institūcijas. Vanaga arī novērojusi interesantu likumsakarību – jo vairāk skolā ir skolotāju vīriešu, jo mazāk konfliktu.

Ja skolotājs slikti iemāca

Daudz vairāk sūdzību ir par pedagogiem, kurus vecāki vērtē zemu viņu profesionalitātes dēļ, un šādus gadījumus risina Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Tomēr vispirms jārīkojas šādi:

* vispirms ar konkrētiem argumentiem ir jāvēršas pie skolas direktora vietnieka mācību jautājumos, bet, ja tas nelīdz, pie direktora;

* ja tas nepalīdz, nākamais solis ir vēršanās konkrētās pašvaldības izglītības nodaļā;

* tikai tad, ja šīs darbības nav devušas nekādu rezultātu, jāraksta sūdzība Izglītības kvalitātes valsts dienestam, dienests tad arī veiks pārbaudi skolā un sniegs tās direktoram vērtējumu par konkrēta pedagoga atbilstību.

No Izglītības likuma

Izglītojamā pienākumi:

apgūt pamatizglītības programmu

ievērot iekšējās kārtības noteikumus

ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, Satversmi, latviešu valodu

ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses

nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību

neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību

būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās

piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

tiesības:

uz izglītības ieguvi

mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu

mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, sporta inventāru, mācību grāmatas un līdzekļus

saņemt dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, un cita veida materiālo palīdzību

uz mantas aizsardzību izglītības iestādē

uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos