Stambulā noslēgusies Ukrainas un Krievijas amatpersonu tikšanās. Krievija lūdza sarunās nepiedalīties ASV
Turcijas pilsētā Stambulā aizvadītas pirmā Krievijas un Ukrainas amatpersonu tikšanās pēdējo trīs gadu laikā. Sākotnējās pazīmes neliecina, ka sarunu gaitā būtu panākts būtisks progress pamiera noslēgšanai. Kāds avots ziņo, ka sarunu laikā Krievija pieprasīja Ukrainai atdot zemi, kas joprojām atrodas Kijivas kontrolē. Šobrīd arī nav zināms, vai sarunas ir noslēgušās vai tikai īslaicīgi pārtrauktas.
Atklājot tikšanos Stambulā, Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans sacīja, ka ir "ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt abu valstu pamieru". Viņš sacīja, ka katru dienu Ukrainā iet bojā aizvien vairāk cilvēku un abām pusēm būtu jāizmanto šo sarunu sniegtā iespēja. Krievijas un Ukrainas amatpersonas tikšanās laikā nesasveicinājās ar rokasspiedienu, un vairākas Ukrainas amatpersonas tikšanās laikā bija tērpušās militārajos tērpos.
Kā norāda vairāki eksperti, sarunu laikā "nenotika būtisks izrāviens", tomēr tām esot "simboliska nozīme", jo "tās atzīmē pamiera sarunu iesākšanos". "Sarunas starp Krieviju un Ukrainu notika ilgāk nekā stundu, un tā ir iepriecinoša zīme. Viņi nav aizgājuši. Viņi ir gatavi viens otrā klausīties. Tas ir sākums," norāda ukraiņu žurnālists Vitālijs Ševčenko. Tāpat pozitīvi vērtējams tas, ka Krievija un Ukraina sarunās vienojās apmainīties ar 1000 karagūstekņiem.
Krievija pieprasa Ukrainas teritorijas
Kāds avots norāda, ka Krievija sarunu laikā pieprasīja Ukrainu atdot tai zemi, kas joprojām atrodas Kijivas kontrolē - Doņecku, Luhansku, Zaporižju un Hersonu. Jāpiemin, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins jau pirms gada, prezentējot savu tā saucamo "miera plānu" norādīja, ka viens no priekšnoteikumiem miera panākšanai ir četru Ukrainas teritoriju anektēšana un pievienošana Krievijas Federācijai.
Bet kāds Ukrainas avots norāda, ka ukraiņi sarunās apsūdzēja Krieviju "izrādes rīkošanā un laika vilcināšanā". "Mums ir informācija, ka krievi pēc sarunām un preses konferences plāno doties atpakaļ uz viesnīcu un no turienes uz lidostu. Tas arī norāda, ka viņi, iespējams, nav nopietni noskaņoti," piebilst avots. Tāpat viņš norāda, ka Krievija pieprasīja, lai amerikāņi sanāksmē nepiedalītos.
Par ko abas puses vienojās?
Ukrainas delegācijas vadītājs aizsardzības ministrs Rustems Umerovs pēc sarunām paziņoja, ka sarunās apspriesta gūstekņu apmaiņa un uguns pārtraukšana, kā arī iespējamā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas vadītāja Vladimira Putina tikšanās. "Apmaiņas jautājums un jautājums par pamieru. Šie divi jautājumi tika apspriesti," viņš sacīja sarunā ar žurnālistiem Stambulā. Uz žurnālistu jautājumu, vai tika apspriesti iespējamie Putina un Zelenska tikšanās, Umerovs atbildēja: "Tika apspriesti. Mēs strādājam pie šī jautājuma." Viņš apstiprināja, ka tuvākajā laikā Krievija un Ukraina rīkos gūstekņu apmaiņu.
Krievijas delegācijas vadītājs sarunās ar Ukrainu Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka ir apmierināts ar sarunu gaitu un pauda gatavību turpināt saziņu. "Lūk, par ko ir panākta vienošanās: Pirmkārt, tuvākajās dienās notiks plaša mēroga ieslodzīto apmaiņa: 1000 pret 1000 cilvēkiem. Otrkārt, Ukrainas puse ir pieprasījusi tiešas sarunas starp valstu vadītājiem. Mēs esam ņēmuši šo lūgumu vērā. Un treškārt, esam vienojušies, ka katra puse iesniegs savu redzējumu par iespējamu turpmāku pamieru, detalizēti to izklāstot rakstiski. Kad šīs vīzijas būs iesniegtas, mēs uzskatām, ka sarunas varēs turpināties," norādīja Medinskis.
