Pilsoņi ārvalstīs pašvaldību vēlēšanās varēs balsot pa pastu
Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, Jauns.lv informē Saeimas Preses dienestā.
Likums grozīts, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti, atzīmēts grozījumu anotācijā.
Balsošana pa pastu rosināta, ņemot vērā, ka līdz šim ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevarēja, jo balsošana notika tikai klātienē Latvijas teritorijā.
Vēlētājam, atrodoties ārvalstī, balsošanai pa pastu būs iepriekš jāpiesakās. To varēs izdarīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās klātienē. Tāpat balsojumam pa pastu pieteikties varēs, izmantojot oficiālo elektronisko adresi vai nosūtot pieteikumu pa pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Pieteikumā vēlētājam būs jānorāda elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtīt tīmekļvietnes adresi, kurā būs pieejami balsošanas materiāli.
Grozījumi noteic, ka vēlētājs balsojumam pa pastu varēs pieteikties 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Saņemot pieteikumu balsošanai pa pastu, CVK būs jāpārliecinās, vai personai ir tiesības vēlēt attiecīgo domi, pieteikumu reģistrēs vēlētāju reģistrā un uz vēlētāja norādīto e-pastu nosūtīs saiti, kur būs pieejami vēlēšanu materiāli.
Vēlētājam balsošanas materiāli būs jāizdrukā, jāizraugās vēlēšanu zīme un tajā jāizdara atzīme. Vēlēšanu zīme būs jāieliek pasta aploksnē, tā jāaizlīmē un jāieliek citā – reģistrācijas – aploksnē, kas vēlētājam būs jānosūta attiecīgajai pilsētas vai novada pašvaldības vēlēšanu komisijai. Tajā aploksnes reģistrēs un uzglabās neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.
Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, un lielākā daļa tautiešu no dzimtenes izbraukuši pēdējo 10 gadu laikā.
