"Domāju, ka šausmas sāksies 1.jūlijā..." Rakstnieku savienības vadītājs satraucas par nodokļu izmaiņām

Runājot par rakstnieku noskaņojumu šajā laikā, Jundze norādīja uz sabiedrības sadalīšanos divās daļās: vieni nopietni ievēro visus ierobežojumus un valkā sejas maskas, bet otri paziņo, ka netic Covid-19 un tāpēc nelieto maskas. "Rakstnieki šajā ziņā ir saprātīgi cilvēki, un mēs dzīvojam tā, kā pandēmijā visi dzīvo. Nedomāju, ka rakstīšana tiek traucēta tāpēc, ka in pandēmija. Mēs pašizolācijā esam lielāko mūža daļu, sēžot pie grāmatām, ko rakstām," Jundze smaidot saka, norādot, ka lielāko daļu darba dienas rakstnieks pavada vienatnē pie sava datora.

Prozu klausās internetā

Protams, rakstniekus ietekmē valdības noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, taču Jundze pauda prieku, ka Prozas lasījumiem internetā līdzi sekoja ļoti daudz cilvēku. Ja pasākums notiktu klātienē, tad skatītāju skaits pat būtu mazāks.

Tā kā rakstnieki pēc dabas ir vientuļnieki un pārsvarā strādā vienatnē, viņiem ierobežojumi nešķiet tik traki, kā, piemēram, krodziniekiem, kuri "tagad ir šausmās, jo neviens krodziņā nedrīkst ieiet, un ne jau visi var piegādāt ēdienu uz mājām". Piemēram, slavenākā Rīgas pelmeņu ēstuve ir ciet, jo pelmeņus nemēdz piegādāt uz mājām.

Prieks, ka cilvēki lasa vairāk

Rakstnieku savienības vadītāja ieskatā Latvijas iedzīvotāju interese par literatūru pandēmijas ietekmē ir pieaugusi. Gan pavasarī, gan rudenī daudziem cilvēkiem parādījās brīvs laiks, un daļa to nolēma izmantot, vairāk lasot grāmatas. "Man šķiet, ka daudzi tagad vairāk lasa. Cilvēki ir atklājuši, ka tas tiešām ir forši - tā ir laba izklaide, laika kavēklis, kā arī lasīšanā var pasmelties nopietnas lietas." Patlaban nav iespējams pateikt, vai vairāk grāmatu iegādāts grāmatnīcās vai tomēr intensīvāk izmantoti bibliotēku pakalpojumi, taču kopumā ir prieks par aktīvāku lasīšanu.  

Jundze atzinīgi vērtē valdības ieklausīšanos ieteikumos, ka bibliotēkas otrās ārkārtējās situācijas laikā joprojām darbojas, nevis ir slēgtas, kā tas bija pavasarī. Savukārt grāmatu tirgotāji esot atklājuši, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājusies grāmatu pasūtīšana internetā.

Skarbi vārdi valdības darbam

Lūgts vērtēt valdības darbu Covid-19 ierobežošanā, Jundze sacīja: "Man jau sen kaitināja tā viņu šaudīšanās un nekonsekvences, kas varbūt bija pieļaujamas pavasara pusē. Ir acīmredzams, ka mums valdība īsti nekontrolē šo situāciju. Droši vien tam ir arī objektīvi iemesli, bet man liekas, ka tas, kā valdība ir sadiegta, tagad tirkšķ pa visām šuvēm. Kamēr paši latvieši nebūs prātīgāki un nepieslēgs savas smadzenes tajā brīdī, kad ies pie vēlēšanu urnām, mēs šādā situācijā arī dzīvosim. Premjers ir no vājākās partijas, viena koalīcijas partija ir izjukusi vispār, un tad ir koalīcijas vienošanās, kuru rezultātā kāds vienkārši iešķūrē Saeimā kaut kādu vājprātīgu, idiotisku projektu, ko pat prezidents pieklājīgi nosauc par brāķi, bet cauri budžetam to vienalga izgrūž.

Tāda ir mūsu valdība šobrīd. Ko no tās var sagaidīt? Grūti teikt. Mēs jau esam stipri un pārdzīvosim visas valdības. Gaidīt kādus brīnumus no viņiem es tiešām šobrīd neņemos. Darbs ir nekonsekvents. Piemēram, tikko sarakstos matu ķemmi nevarēja atrast, bet zobu sukas bija. Kas tie bija par lēmumiem? Piemēram, ja sestdienā nevar nopirkt logu mazgājamo šķidrumu mašīnai, tas ir vienkārši smieklīgi! Tad jābrauc ar netīru logu, kādu nevar ieraudzīt tumsā, un, nedod Dievs, notiek kāda nelaime. Tas īstenībā ir kaut kā idiotiski."

Jundze piekrita, ka valdība kādreiz izdara arī kaut ko labu, taču šādi nekonsekventi lēmumi šajā laikā, kad cilvēki jau tā ir nikni, nervozi un uzvilkušies, liek pastiprināti saskatīt slikto. Viņš atsauca atmiņā vasarā Krētā piedzīvoto, kad neskaidrību un nesaprašanās dēļ radās problēmas ar nokļūšanu atpakaļ Latvijā.

Bažījas par mazo darbiņu veicējiem

Arī par plānotajām nodokļu izmaiņām Jundzem ir kritisks viedoklis: "Biju viens no tiem, kas diezgan aktīvi gāja un cīnījās, lai kaut ko novērstu, bet nedomāju, ka mums izdevās visu novērst. Domāju, ka šausmas sāksies 1.jūlijā. Tajā brīdī, kad visiem tiešām nāksies maksāt tos 170 eiro mēnesī. Mazo darbiņu darītāji vienkārši tiks atlaisti no visām iespējamajām vietām. Nevienu darba devēju vairs neinteresēs darba ņēmējs, kuram nav invaliditāte, bet kurš ir slims un veselības stāvokļa dēļ nevarēs strādāt pilnu slodzi. Viņš godīgi nostrādāja savu daļu un dabūja 150-200 eiro mēnesī. Vai ir labāk, ka tagad viņš sēdēs mājās bez naudas? Tas ir pilnīgi muļķīgi! Tāpat studenti, kas normāli kaut kur piestrādā.

Daudz ir mazo darbiņu, kur nemaz nevar maksāt pilno algu. Arī pašās valsts iestādēs tādu darbiņu pietiek, piemēram, mazās slodzes skolās, mūzikas un mākslas skolās. Visi koru, deju kolektīvu darbinieki, kas strādā mikroskopiskas slodzes. Zinu, ka pašvaldības kā Rīga to nolikušas uz iepirkumu un uzņēmuma līgumiem, bet arī tas tagad vairs nebūs glābiņš. Ko tad darīs - laidīs visus vaļā? Tad jau beigsies visa koru un deju kolektīvu kustība! Tas ir pilnīgi neprātīgi!" Jundze lēsa, ka daļa rakstnieku nākamgad varētu sākt izmantot vienkāršoto kontu, bet par to šobrīd ir daudz neskaidrību, piemēram, kurš apmaksās uzturēšanu, vai būs kartes, lai naudu izņemtu, vai būs interneta banka, kā notiks darbošanās.

"Man liekas, ka daudziem būs izšķiršanās, ka varbūt šeit man nav perspektīvas un es kravāju koferus un braucu uz Rietumeiropu, kur par ne pārāk labi kvalificētiem darbiem maksā pietiekami, lai var saņemt normālu minimumu, par ko var dzīvot, nevis kā pie mums, kur ar to var tikai kašķēties ar saviem kaimiņiem, un viss ir slikti."

Mūžīgais haoss ar informāciju

Jundze uzskata, ka informācija par pieņemtajiem lēmumiem būs "haotiska, nepilnīga, desmit reižu aplama, un tad nāks kaut kādi skaidrojumi - tas jau ir mūžīgais haoss."

Viņš atcerējās "labo darbu čempionu" [ZZS priekšvēlēšanu sauklis] sākto nodokļu reformu. "Man liekas, ka grāmatveži trīs mēnešus nezināja, kā pareizi izmaksāt autoratlīdzības. Maksāja, katru reizi metot krustus un cerot, ka nodokļi ir pareizi sarēķināti. Es domāju, ka šāds haoss būs arī pēc tam. Diemžēl nekad jau nav savādāk bijis. Būtu labi, ja es kļūdītos, bet man tomēr nav liela ticība, ka es nerunāju to, kas reāli notiks." Arī Latvijas Rakstnieku savienībā pieredzēja situācijas, kad grāmatvede nezināja, kā lai pareizi izmaksā atalgojumu. Turklāt arī Valsts ieņēmumu dienestā un semināros bija grūti rast skaidrību. "Es pieļauju, ka nekas īpaši labāks nebūs arī tagad." Valdības komunikācija ar sabiedrību, manuprāt, Latvijā ir viena no lielākajām problēmām.

Savukārt sabiedrības reakciju par valsts atbalstu uzņēmumiem krīzes laikā Jundze salīdzināja ar "Mērnieku laiku" piebaldzēnu rīcību. Ir ierobežojumi un šķēršļi, kā arī komunikācijas problēmas, bet kopumā ir labi, ka valsts vismaz daļai cilvēku piešķir pabalstus. "Tikai jautājums, kā viņi to novedīs līdz galam, un vai viss būs labi." Latvijas Rakstnieku savienībai grūti gājis, līdz tika pie pabalstiem, bet tomēr izdevies saņemt.

Bažas par nekustamā īpašuma nodokli

Jundzi arī uztrauc, kas pēc jaunā gada notiks ar nekustamā īpašuma nodokli, ja kadastrālā vērtība tiks palielināta. "Ja nekustamā īpašuma nodokļa summa būs tāda, kādu to pēdējā laikā rādīja internetā pieejamie nekustamā īpašuma kalkulatori, tad es domāju, ka puse Latvijas būs uz bankrota nolikta, jo viss dubultojas. Būs dramatiski, ja būs jāsāk maksāt, teiksim, padsmit tūkstoši, bet 30 tūkstoši gadā. Tas būtu briesmīgi!"

Aicina nekrist histērijā

Taču kopumā Jundze cenšas saglabāt optimismu, arī domājot par nākamo gadu. "Jācer, ka kaut kad situācija normalizēsies vai arī mēs sapratīsim, ka Covid-19 (tāpat kā HIV savā laikā) ir šeit klāt un jābeidz taisīt par to histērija, un jādara visas tās lietas, lai to nedabūtu un jādzīvo." Viņš atgādina, ka iepriekš cilvēki ļoti satraucās par AIDS, bet tagad ir pieraduši. "Droši vien rokas būs jāmazgā līdz mūža beigām. Galvenais, lai roku āda būtu izturīga, un ziepes un stiprie dezinfekcijas līdzekļi to nenorautu pavisam nost," rakstnieks sacīja, piebilstot, ka ar stiprajiem dezinfekcijas līdzekļiem nevajag pārspīlēt.

Kaut arī cilvēkiem ir bail, nevajadzētu taisīt psihozes. Piemēram, pavasarī mēs ļoti satraucāmies un pārbijāmies, kad bija 30 saslimušo dienā, bet tagad esam apraduši, ka ik dienas inficējas vairāki simti cilvēku. Sākumā ziņas par jaunajiem inficētajiem parādījās jau pulksten 8.00 no rīta, bet patlaban mēs tikai pulksten 15.00 pēcpusdienā uzzinām jaunos datus. "Tāda tā jaunā dzīve ir. Mēs pamazām aprodam ar jauno normalitāti. Kāda tā ir, tāda ir. Kad Černobiļā uzsprāga atomelektrostacija, tad padomju valdība pieņēma, ka normālais radioaktīvais fons ir 200 reižu lielāks, un tā mēs dzīvojam tālāk. Tas fons vairs nekad nebūs tāds, kāds bija iepriekš. Uz dažām lietām jāskatās filozofiski, jo ko gan citu? Lieki nervozēt un bojāt sev noskaņojumu nav nekādas vajadzības. Arī Ziemassvētkus un Jauno gadu var nosvinēt klusāk.. Ir iespējas, tikai nevajag zaudēt cilvēcību."

"Šajā pandēmijas laikā tiešām vajadzētu saglabāt veselo saprātu. Ne tikai mazgāt rokas un domāt, ko mēs darām, bet arī nemeklēt kaut kādus ārējus ienaidniekus, kuri ir ieveduši infekciju, vai, pasarg Dievs, atnesuši, bet pašiem domāt, kur tu ej, ko tu dari. Vai tas, ka tu lielies sieviešu žurnālos, ka nestaigā ar sejas masku, galu galā neatnesīs infekciju tavai vecajai mammai vai tētim. Mēs dzīvojam pasaulē, kur viegli var palikt ievērots, piemēram, sakot, ka nenēsā masku vai uzspļauj Covid-19.. Tā pozīcija var nodarīt ļoti daudz sāpju un rūgtuma."

Bērni lasa, ja vecāki lasa

Arī par bērnu lasīšanu Jundze nav pesimistiski noskaņots. "Domāju, ka viss ir atkarīgs no ģimenes un vecākiem. Mums ir vecāku suga, kas uzskata, ka viņam savs bērns nav jāaudzina un ka bērns no pirmās dienas ir sabiedrības kopējais sasniegums un visiem par viņu jārūpējas. Tas nav īsti pareizi. Man šķiet, ka viena no normālām lietām, ko bērnam bērnībā jāiemāca, ir mīlestība uz grāmatu. Tā ir jāiemāca, jo pats no sevis bērns nesāks mīlēt grāmatas. Tie vecāki, kas saviem bērniem to ir iemācījuši, zina, ka bērni lasa. Tas ir ieguldījums bērnu nākotnē. Bērns, kas nelasa, ir vienkārši muļķis. Bērns, kas nelasa, ir nolemts strādāt par naktssargu vai citu nekvalificētu darbu, jo nekādu profesiju viņš apgūt nespēs. Stāsti par dažiem miljonāriem, kas pārdevuši uz ielas glāzi limonādi, un citi Amerikas stāsti ir vienkārši pupu mizas mūsdienu pasaulē. Neviens tādā veidā par miljonāru nav kļuvis. Jo tu vairāk ieguldi bērna radošajā fantāzijā, jo lielākas cerības, ka viņš kļūs par labu uzņēmēju vai labu baņķieri. Tas jau sen ir pierādīts."

Lai arī daļa bērnu mūsdienās lasa mazāk, ir dažādas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, Bērnu žūrija, kur bērni labprāt un aktīvi piedalās. "Es neticu, ka visi tikai blenž datorā un telefonā. Protams, tas paņem laiku, bet visos laikos grāmatai bijuši konkurenti. Nav jau tā, ka grāmata ir izredzēta un nekonkurē." Iespējams, vajadzīgs valsts atbalsts, lai bērnu grāmatas būtu vecākiem pieejamākas, un bibliotēkās nebūtu tik garas rindas uz jaunajām bērnu grāmatām.