Zolitūdes traģēdijas lietā jauna pārbaude par viltotiem parakstiem

Prokurori pārsūdzējuši viņiem pagalam nepatīkamo pirmās instances spriedumu Zolitūdes traģēdijas lietā. Jau vēstīts, ka tiesa attaisnoja gandrīz visus apsūdzētos, izņemot sabrukušā veikala konstruktoru Ivaru Sergetu.

Tiesa līdz ar spriedumu pieņēma divus blakus lēmumus, kuros asi kritizēja prokurorus par nesaprotamām un pretrunīgām apsūdzībām, par nevajadzīgu dokumentu pievienošanu lietai, par līdz galam neizmeklētu parakstu viltošanas epizodi.

Trīs lietā iesaistītos prokurorus - Kasparu Cakulu, Jekaterinu Kušakovu, Agri Skradaili – šonedēļ preses konferencē aizstāvēja Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Armīns Meisters. Vērtējot pirmās instances spriedumu un blakus lēmumus, viņš nonācis pie secinājuma, ka “tiesa nav tikusi galā ar šīs lietas iztiesāšanu.” Meisters uzskata, ka “visi tiesas secinājumi ir balstīti no aizstāvības puses pozīcijas”, nepievērošot uzmanību būtiskiem prokuroru iesniegtiem pierādījumiem.

Virsprokurors pauda cerību, ka apelācijas tiesa ar apjomīgo lietu tiks galā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneši novembrī žurnālistiem skaidroja, ka Zolitūdes traģēdijas lielā apsūdzības nav bijušas saprotamas un gana konkrētas. Apsūdzētajiem nebija pašiem jāuzmin, kas viņu darbībās bijis noziedzīgs, un tiesai nebija pienākuma apsūdzības “uzlabot”, vienā no blakus lēmumiem rakstīja tiesneši.

“Vairākās apsūdzībās nebija norādīts kādus konkrēti normatīvos aktos noteiktos pienākumus šīs apsūdzētās personas, valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā, ir nolaidīgi pildījušas,” skaidrojot, kādēļ gandrīz visas personas attaisnotas, iepriekš sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesa atsevišķas normas, uz kurām prokurori tiesā atsaucās, uzskatīja par pārāk vispārīgām, kas deklarē būvniecības pamatprincipus nevis iesaistīto speciālistu pienākumus. Prokurori turpretim šonedēļ oponēja, ka tieši uz šīm normām viss balstās.

“Vispārīgās normas ir pamatu pamats. Tāpat kā Satversme, Krimināllikums un Kriminālprocesa likums. Tas ir pamats. Ja tālākas normas nav, tad mēs atgriežamies pie šīs vispārīgās normas, no kuras iziet [pienākumi]. Kaut vai vairākos tā brīža un arī šā brīža normatīvajos aktos ietvertā prasība ievērot, lai būve būtu stabila un droša ekspluatācijā,” sacīja prokurors Cakuls.

Atsevišķs tiesas blakus lēmums bija veltīts sabrukušo metāla kopņu izgatavotājiem un montētājiem no firmas “Vikom Industry”, kuru uz apsūdzēto sola nemaz nebija. Jau pirms tiesas tika noskaidrots, ka konstrukciju likšana notika bez sertificēts darbu vadītāja. Dokumentos minētā speciālista Andreja Kuļešova parakstus bija viltojis “Vikom Industry” apakšuzņēmēja “Monce” darbinieks Viktors Ivanovs, kurš atzinās un bez tiesas vienojās par divu tūkstošu eiro naudas sodu.

Taču tiesa pievienojās konstruktora Sergeta advokāta Artūra Zvejsalnieka viedoklim, ka šī epizode nav līdz galam izmeklēta. Ivanovam, piemēram, bijušas vājas latviešu valodas zināšanas, bet ieraksti žurnālos izdarīti latviski bez kļūdām. Turklāt atšķiras Ivanova rokraksts dažādos dokumentos. Taču policijas inspektore Ingūna Kisiele un prokurors Igors Vikuļins lietu pret Ivanovu pabeidza, nesagaidot rokraksta ekspertīzi.

“Tiesas ieskatā pastāv pamats aizdomām, ka dokumentu viltošanā, visticamāk, bija iesaistītas vairākas personas, nevis tikai viens Viktors Ivanovs, kurš šobrīd jau ir miris. (..) Šajā krimināllietā vispār nav izmeklēti apstākļi un sauktas pie atbildības personas, kuras organizēja un veica sabrukušo tērauda kopņu montāžas darbus bez nepieciešamās sertifikācijas,” rakstīja tiesa.

Taču “Vikom Industry” virzienā jautājumi neradās tikai par būvlaukumā notiekošo. Tiesa konstatēja, ka konstrukciju detalizāciju no “Vikom” puses izstrādāja personas bez nepieciešamās sertifikācijas un kvalifikācijas – Gastons Bērziņš un Svetlana Andrianova, un rasētāja Bērziņa paraksti, visticamāk, arī tikuši viltoti.

“Šos te uzdevumus, šo mezglu aprēķināt, izstrādāt uzņēmās “Vikom Industry”. Viņiem par to tika samaksāts. Diemžēl prokuratūra to ir ignorējusi. Paldies tiesai, ka ir šis blakus lēmums tieši par “Vikom Industry”. Jautājums – laiks jau šeit būs nokavēts, lai to izmeklētu,” saka Sergeta advokāts Zvejsalnieks.

Prokurori piektdien apstiprināja, ka tiesā atklātās ziņas par, iespējamu, dokumentu viltošanu netiks atstātas bez uzmanības. Šo tiesas blakus lēmuma daļu prokurori nepārsūdzēs un pārbaudīs.

“Tiesas izmeklēšanas laikā kļuva zināma šī informācija par, iespējamiem, es uzsveru, iespējamiem, viltojumiem. Attiecīgi šajā daļā tiks veikta pārbaude un jautājums tiks risināts,” preses konferencē sacīja prokurors Cakuls.

Tomēr prokuratūra negroza savu pozīciju attiecībā uz “Vikom Industry” kopumā, aizvien uzskatot, ka konstrukciju ražotājiem un montētājiem nav jāatbild par konstrukciju risinājumiem, jo tos akceptējis apsūdzētais konstruktors Sergets.

Arī Sergeta advokāts tiesas spriedumu pārsūdzējis.