Tiesībsargs: Satversmes tiesas lēmums par vecuma pensijas minimālo apmēru ir loģisks
Satversmes tiesas (ST) spriedums par vecuma pensijas minimālo apmēru ir loģisks un likumsakarīgs, ņemot vērā iepriekšējos spriedumos par minimālo ienākumu lielumiem ietvertās tiesas atziņas, norādīja Tiesībsarga birojā.
Tiesībsargs Juris Jansons esot gandarīts par šo ST spriedumu, jo tas loģiski turpinot jau pieņemto spriedumu virkni lietās, kas pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinātas par minimālo ienākumu lielumiem.
Birojā uzsvēra, ka, līdzīgi kā iepriekšējās lietās, arī šajā tiesa atzina, ka minimālās vecuma pensijas ir tik būtisks jautājums, ka tas ir jāizlemj pašam likumdevējam, likumā nosakot pamatprincipus, kā tiek noteikts minimālās vecuma pensijas apmērs un mērķi, kam minimālā vecuma pensija ir paredzēta.
Tāpat tiesa norādīja, ka esošā metode, kā tiek atrasts minimālās vecuma pensijas apmērs, nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi minimālās vecuma pensijas saņēmējiem.
Vienlaikus Tiesībsarga birojā norādīja, ka no šā gada 1.janvāra likumdevējs ir izstrādājis jaunu tiesisko regulējumu minimālās vecuma pensijas noteikšanai. Vērtējot, vai jaunais regulējums novērš ST identificētos trūkumus, "pilnīgi droši var apgalvot, ka "nē"", jo aizvien likumā nav noteikti principi, pēc kādiem nosakāma minimālā vecuma pensija, tāpat nav norādīts skaidrs mērķis, kādas vajadzības ar minimālo vecuma pensiju būtu nodrošināmas.
Un pats svarīgākais, arvien neesot redzami aprēķini vai pētījumi, kas apliecinātu, ka jaunpieņemtais tiesiskais regulējums nodrošinās adekvātu minimālās vecuma pensijas apmēru.
"Tiesa gan, pats likumdevējs, šos trūkumus ir apzinājis un budžeta likumā uzdevis Ministru Kabinetam līdz gada vidum izstrādāt plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, izstrādājot attiecīgus grozījumus likumos, sagatavojot valsts budžetu 2022.gadam," pauda birojā.
Papildus tam birojā vērsa uzmanību, ka ST izskatīšanā ir vēl viena lieta, kas turpina tiesībsarga aizsākto iniciatīvu, proti, nākamā gada janvārī izskatīšanu gaida lieta par minimālām invaliditātes pensijām.
Kā ziņots, ST par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru.
ST šo lietu ierosināja pēc Augstākās tiesas (AT) un tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem.
ST secināja, ka normas neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam. ST tiesnesis Artūrs Kučs preses konferencē norādīja, ka vecuma pensijas minimālais apmērs likumdevējam jānosaka, pamatojoties uz tādu metodi, kas izriet no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzinot sociālo nevienlīdzību, un nodrošinot valsts ilgtspējīgu attīstību. Tāpat tiesa secināja, ka vecuma pensijas minimālais apmērs kopā ar citiem sociāliem palīdzības rīkiem nenodrošina personai pietiekami labu dzīves līmeni.
Tiesa secināja, ka pensija bieži vien ir galvenais ienākumu avots pensionāriem. Vecuma pensijas minimālais apmērs, kas ietverts apstrīdētajās normās, nav noteikts, pamatojoties uz tādu metodi, kas izrietētu ar mērķi izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un valsts ilgtspējīgu attīstību, norādīja tiesa. Tāpat līdz 2020.gada 1.janvārim vecuma pensijas minimālais apmērs bija saistīts ar Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, taču tiesas procesa laikā ST neradās skaidrība, uz kādas metodes pamata noteikts šis apmērs, un kāpēc pensijas minimālais apmērs piesaistīts šim pabalstam.
Tāpat apstrīdētajās normās noteiktais vecuma pensijas minimālais apmērs, kopsakarā ar citiem sociālās sistēmas palīdzības pasākumiem, nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, uzskata tiesa. Personām nebija iespējams izmantot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā, akcentēja ST.
