Latvijas katoļu draudzes gatavas palīdzēt bēgļiem, taču ne tiem, kas grib dzīvot "na haļavu"
Romas pāvests Francisks, uzrunājot svētceļniekus un tūristus Svētā Pētera laukumā Romā, aicināja ikvienu Eiropas katoļu draudzi uzņemt kādu bēgļu ģimeni, kas „bēg no nāves” karā vai no bada. Skaidrojām, vai Latvijas katoļu draudzes ir gatavas uzņemt bēgļu ģimenes un tām sniegt atbalstu.
Pagaidām gan vēl neviena Latvijas katoļu draudze nav uzņēmusi nevienu bēgļu ģimeni, kuras Latvijai būs jāuzņem. Tās mūsu valstī ieradīsies tikai pēc pāris mēnešiem. Tikmēr mūsu katoļu baznīcas vadība jau izteikusies, ka ir gatava palīdzēt bēgļiem. Konkrēti palīdzības projekti gan vēl nav apspriesti, tāpat daudzu vietējo katoļu vidū valda piesardzība – ka tik kara bēgļu vietā neuzņemam vieglākas dzīves meklētājus, ekonomiskos bēgļus.
Varētu būt sagaidāms īpašs arhibīskapa vēstījums
Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča sekretārs Aivars Līcis teica, ka arhibīskaps jau vairākas reizes vietējos katoļus ir aicinājis katoļus būt atbildīgiem un palīdzēt bēgļiem. „Ja ne uzņemt savās mājas, tad atbalstīt savādākā veidā, piemēram, ar paciņām, dāvanām. Arhibīskaps ir gatavs uzrunāt draudzes, lai tās sniegu atbalstu,” teica Līcis. Viņš arī bilda, ka drīzumā varētu izskanēt kāda arhibīskapa uzruna, kurā viņš aicinātu Latvijas draudzes parūpēties par bēgļu ģimenēm.
„Baznīca neatbalsta nekā nedarītājus, tos, kas grib dzīvot „na haļavu””
Salaspils un Baldones draudžu prāvests Gaitis Dubults pauda, ka atbalsta pāvesta iniciatīvu uzņemt bēgļus un tas arī nesen esot atzīts vietējo priesteru konferencē. Ar savu Baldones un Salaspils draudžu locekļiem Dubults gan vēl neesot pārrunājis gaidāmo bēgļu problēmu, bet teic, ka draudzēs ir dažādi cilvēki – vieni jūt līdzi bēgļiem, bet citi atkal izturas vairāk nekā piesardzīgi. Kāds draudzes loceklis viņam esot teicis, ka pie mums ieradīšoties ne jau tie labākie bēgļi un līdz ar to pasliktināšoties kriminogēnā situācija. „Bet esmu gatavs uzrunāt draudzes, pilnībā atbalstu arhibīskapa Stankeviča nostāju,” teica Dubults.
Savukārt Valmieras, Mazsalacas, Alojas, Sedas, Raunas un Rūjienas draudžu prāvests
Lauris Malnačs sacīja: „Laikam mūsu arhibīskaps pat pirmāk nekā Romas pāvests teica, ka jāpalīdz un jāuzņem bēgļi, kuri bēg no kara. Domāju, ka šajā ziņā galvenais jau nav atslēgt baznīcas ēkas durvis un tajā iekšā ielaist bēgļus. Domāju, ka pieņemamāka vieta viņam būtu, piemēram, kāda sociālā māja.
Šobrīd gan vairāk jārunā arī par bēgļu garīgo pieņemšanu - gan politiskajā, gan sociālo tīklu kontekstā. Tomēr galvenais ir nošķirt tos, kas bēg aiz izmisuma, un ekonomiskos bēgļus. Šobrīd galvenokārt „cepās” par ekonomiskajiem bēgļiem. Baznīca neatbalsta nekā nedarītājus un vieglas dzīves meklētājus, tos, kuri, tā sakot, grib dzīvot „na haļavu”, bet gan tos, kas šeit nonāk aiz izmisuma, kuriem mājas ir nodedzinātas un kuri atrodas nāves briesmās. Protams, ka šādi cilvēki ir jātabalsta.
Jau tagad pie Latvijas katoļu baznīcas darbojas organizācija „Caritas”, kas ir otra lielākā palīdzības organizācija pasaulē aiz Sarkanā krusta. Latvijas baznīca jau tagad palīdz grūtībās nonākušajiem, piemēram, tiem, kuri cietuši karadarbībā Ukrainā. Un tas arī jāturpina. Ja mums nebūs žēlsirdības, tad jau nav jēga arī baznīcas pastāvēšanai”.
Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu vikārs Ernests Jansons nespēja atbildēt, vai kāda no draudzēm, kurās viņš kalpo, ir gatava uzņemt kādu bēgļu ģimeni, jo nepārzinot situāciju Latvijā – viņš tikai dažas dienas kopš atgriezies Latvijā. Jāskatās pēc apstākļiem. Pāvesta izteikumus viņš nekritizē, vien piebilst, ka atbalsta pāvestu dogmatikas un morāles joma/ Te jāpiebilst, ka bēgļu uzņemšana diesz vai var pieskaitīt dogmatikas jautājumiem.
