Ko īsti Kariņš gribēja pateikt?
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vakar vakarā uzrunāja tautu, aicinot sadarboties Covid-19 ierobežošanā. Viņš sacīja, ka rosinās pagarināt ārkārtējo situāciju un ieviest stingrākus ierobežojumus. Bet vai šī runa sasniedza dzirdīgas ausis un turpmāk iedzīvotāji vairāk uzticēsies valdības darbam? Politologs Filips Rajevskis sarunā ar portālu Jauns.lv pauda skepsi par runas efektivitāti.
Politologs sacīja, ka premjera runa pa vairākiem tiešraides kanāliem svētdienas vakara "top laikā", kad daudz cilvēku pievērsušies medijiem, ir mēģinājums celt trauksmi.
Mēģina celt trauksmi
Ir redzams, ka valdībai ar tās lēmumiem ir grūti iespaidot sabiedrību, tāpēc Kariņš vakar izmantoja psiholoģisku paņēmienu - mēģināja radīt trauksmes sajūtu cilvēkos, lai aicinātu tos sadarboties.
Politologam nav sajūtas, ka valdībai būtu politisku resursus, lai pieņemtu ļoti smagus lēmumus, piemēram, "riktīgu lokdaunu", kad cilvēku paliktu mājās labprātīgi - bez kontroles un policijas uzraudzības.
Patlaban daudz cilvēku neuzticas valdības darbam. Pirmajā pusgadā, kad bija Covid-19 sākotnējais vilnis, valdīja liela neziņa un bailes, līdz ar to cilvēki solidarizējās un paļāvās uz valdības teikto. "Visi jutās vienādi."
Taču tagad, otrajā pusgadā, kad valdības rīcībā ir daudz haosa, cilvēki vairs tā netic valdības darbībai.
Jau vasarā valdība runāja par Covid-19 otro vilni, taču šoruden gatavība tam ir tāda pati, kāda tā bija februārī un martā.
Sabiedrība vairs nav gatava sadarboties ar valdību un pildīt tās norādījumus, jo neuzticas. Runājot līdzībās, sabiedrība vairs nav gatava kopā ar valdību "doties izlūkos", jo bažījas, ka valdība varētu pazust un atstāt iedzīvotājus vienus.
Pēc politologa teiktā valdība nav gatava ne tikai Covid-19 izaicinājumiem, bet arī rīkojas haotiski saistībā ar nākamā gada valsts budžetu, algu palielinājumu un nodokļu celšanu.
Daļa cilvēku, domājot par valdību, izjūt dziļu nodevības sajūtu.
Ļaudīm ir jāizlemj, vai uzticēties valdībai, kas krīzes situācijā var negādāt par viņiem un "iedurt nazi mugurā", vai arī pašiem veikt risku analīzi, pretstatot vīrusu un darba iespējas. Iedzīvotāji bieži vien izvēlas turpināt strādāt, lai nebūtu jābaidās, ka nebūs ēdamā.
Kariņš nesasniedza mērķi
Rajevskis pauda viedokli, ka Kariņa runa vakar vakarā nesasniedza viņa mērķi un iecerēto rezonansi. Viņš piekrita, ka premjers šķita noguris no sarežģītās situācijas saistībā ar Covid-19, valsts budžetu un valdības iekšējiem konfliktiem.
Patlaban valdībā ir daudz konfliktu, un mēs redzam tikai aisberga augšējo daļu.
Katrs valdības loceklis cīnās pats par sevi, bet Kariņš ir valdības seja un jumts, politologs teica.
Viņu Kariņa vakardienas runa nepārliecināja. Lai runa būtu bijusi pārliecinoša, tai vajadzēja ļoti spēcīgu emocionālo vilkmi vai arī tai vajadzēja būt tehnokrātiski argumentētai. Bet Kariņš parasti nerunā emocionāli spēcīgi, kā arī šoreiz nesniedza konkrētu un skaidru recepti par turpmāko rīcību.
Jāņem vērā, ka iedzīvotāji ir notrulināti no iknedēļas runām un solījumiem ieviest jaunus ierobežojumus, līdz ar to rodas sajūta: ar ko šie solījumi atšķiras no iepriekšējiem solījumiem?
Prezidentam vajadzētu iesaistīties
Rajevskis arī norādīja, ka pavasarī valdības rīcībspēja bija daudz lielāka un Valsts prezidents varēja mazāk iesaistīties, taču tagad, kad valdības rīcībspēja ir limitēta, prezidentam būtu īstais laiks iesaistīties un izmantot savus resursus.
Ir jāsaprot, ka Covid-19 ziņā mēs esam "katastrofas priekšā". Mūsu slimnīcas ir pārpildītas, bet resursu trūkst. "Mēs lieliem soļiem ejam Čehijas virzienā."
Kariņš rosinās pagarināt ārkārtējo situāciju un ieviest stingrākus ierobežojumus
Jau ziņots, ka premjers uzrunāja sabiedrību svētdienas. Viņš teica: lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību, rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus,
"Draugi, nav labi! Mēs jau astoņas nedēļas no vietas redzam, ka saslimstība ar Covid-19 aug un aug, un diemžēl aug arī mirstība," sacīja Kariņš, nosaucot šo par lielāko krīzi, kādu Latvija piedzīvojusi kopš neatkarības atgūšanas.
Valdības vadītājs sacīja, ka pagaidām nav nekādu pazīmju, ka saslimstības ar Covid-19 pieaugums Latvijā samazinātos, taču veselības aprūpes sistēma ir uz izdzīvošanas robežas.
Premjers atkārtoti aicināja ikvienu sabiedrības locekli ievērot noteiktos ierobežojumus - nepulcēties, neciemoties un distancēties,
kā arī solīja, ka nāks klajā ar rosinājumu ne tikai ieviest stingrākus ierobežojumus, bet arī pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Noteikta arī prasība daudzās sabiedriskās vietās lietot mutes un deguna aizsegus. Galvenās iestādes, kuras kontrolē šo ierobežojumu ievērošanu, ir Valsts policija un pašvaldību policijas.
