Covid-19 krīzē papildspēki slimnīcām izpaliek - aizgājušos mediķus atpakaļ neizdodas piesaistīt
Pretēji pavasarī paustajām cerībām un izteiktajiem aicinājumiem, slimnīcās praktiski nav atgriezušies mediķi, kas šobrīd strādā citā profesijā un no medicīnas aizgājuši, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Covid-19 apstākļos tas ir jo īpaši sāpīgi, jo personāla trūkumu ārstniecības iestādēs izjūt vēl asāk. Jāiztur papildu slodze, un slimo arī paši mediķi, kurus kādam jāaizvieto. Kopumā ar Covid-19 līdz šim slimojuši vairāk nekā 1000 slimnīcu darbinieku, no kuriem vairums – māsas, māsu palīgi un ārsti.
Aptaujājot medicīnas iestādes, māsu, kura pēc 17 gadiem medicīnā atgriezusies, izdevās atrasts E.Gulbja laboratorijā. Antra Pogule stāsta, ka atgriezties gribējusi jau sen, un beidzot saņēmusies – septembrī pieņēmusi lēmumu un novembrī nokārtoja eksāmenu. “Sākumā liekas, nē, nu šo to jau nu gan es nevarēšu. Bet tad, kad tu sāc mācīties un sāc mācīties regulāri, tad arī aiziet tā lieta. Visu tu atceries un, izrādās, ka zini,” viņa stāsta.
Tādi, kā viņa – māsas, kas atgriežas, – ir uz izķeršanu. Par to, ka profesijā atgriezusies, potenciālie darba devēji uzzinājuši pa Antrai Pogulei nezināmiem kanāliem, un darba piedāvājumi bijuši vairāki.
Īpaši kritiska situācija šobrīd ir slimnīcās, kur atgriešanās stāstus pagaidām praktiski neatrast. “Ir uzrunāts, arī mūsu personālvadības daļa aktīvi strādā, sevišķi pēdējos mēnešu laikā, bet atsaucības nav. Un šādus cilvēkus mēs neesam spējīgi atgriezt atpakaļ. Vismaz šobrīd,” neslēpj P.Stradiņa slimnīcas galvenā māsā Dace Kancāne.
Paula Stradiņa slimnīcā trūkts 65 māsu, bet Rīgas Austrumu slimnīcā – 120. Līdzīgi skaitļi arī par ārstiem. Īpaši grūti ir atrast cilvēkus darbam ar Covid pacientiem, kas sen vairs nav tikai Infektoloģijas centrā. “Personāls ir izdedzis, noguris - gan fiziski, gan emocionāli. Šobrīd mēs tiekam galā, skatīsimies, kā būs tālāk,” stāsta D.Kancāne.
Ja nestrādātu virsstundas, vēl 200 līdz 300 darbinieku vajadzētu arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Arī tur norāda - šobrīd brigāžu darbu nodrošina. Taču situācija ir kritiska, jo mediķi strādā vairākās darba vietās un vairākas slodzēs. NMPD direktore Liene Cipule norāda, ka, vienam darbiniekam saslimstot, viņš mēdz izkrist no vairākām darba vietām.
“Respektīvi, tas sitiens pa veselības aprūpes sistēmu no viena darbinieka saslimšanas ir būtiskāks, nekā tad, ja katrs aizņemtu savu unikālo vietu šajā sistēma. Un arī mēs redzam tādas situācijas. Mūsu darbinieki kļūst par kontaktpersonām citās ārstniecības iestādēs vai saslimt citās ārstniecības iestādēs, un gan tajā, gan mūsu dienestā līdz ar to viņi ir izkrituši no aprites,” skaidro L.Cipule.
Pavasarī, kad papildspēkus vajadzēja zvanu centrā un operatīvās vadības centrā, saukti atpakaļ izdienas pensijā aizgājušie. Taču uz īsu brīdi un ar īpašu izņēmumu likumā, jo viņi dienestā stādāt vairs nedrīkstētu. Tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums, un šajā brīdī tādu īsti arī nav. Jau aprīlī Veselības ministrija aicināja aizpildīt anketas tos praktizēt tiesīgos mediķus, kas būtu gatavi saradāt papildus. Līdz šai nedēļai pieteikumi bija vairāk nekā 340, taču tas vēl nenozīmē reālu papildinājumu praksē.
“Viens ir, ka ārstniecības persona ir pietikusies, ka viņa ir gatava, bet, protams, rezultāts ir sasniegts, ja tiešām arī šīs darba attiecības tiek uzsāktas,” atzīsts Veselības ministrijas Cilvēkresursu nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa, norādot, ka šobrīd būtisku rezultātu nav.
Latvijas Māsu asociācijā novērojuši, ka no profesijas aizgājušo māsu vidū rosība ir vērojama, jo pieaugusi interese par eksāmenu kārtošanu. Tomēr arī tas vēl nenozīmē garantētu papildinājumu slimnīcām. Jau šobrīd no 12 tūkstošiem reģistrā esošajām māsām, ārstniecības iestādēs strādā ap 8000. Tas nozīmē, ka daudzi šo patur vien kā rezerves iespēju. “Acīmredzot, šo cilvēku interese stabilitātes sajūta - atgriezieties profesijā, ja nu kaut kas. Pēc pēdējās informācijas, tās māsas, kuras bija kārtojušas šos specializācijas eksāmenu, divas personas tikai ir devušās praksē. Tā kā tā situācija, jā, kā jūs esat saņēmuši [ziņas] no darba devējiem, ir ļoti, ļoti zema aktivitāte,” sacīja asociācijas prezidente Dita Raiska.
Tagad, kad apstājies darbs skaistumkopšanas nozarē, cerības, ka māsas, piemēram, no kosmetoloģijas nāks atpakaļ, esot lielākas. Lai viņas iedrošinātu, plānoti kursi praktisko iemaņu atjaunošanai, bet māsām, kas sāks darbu lielajās klīniskās universitātes slimnīcās, kur slodze Covid laikā īpaši pieaugusi, sola darba uzsākšanas pabalstu - sešus līdz septiņus tūkstošus eiro apmērā. Taču Veselības ministrijā vēl nevar pateikt, kad tieši šos plānu sāks īstenot.
Tikmēr arvien grūtāk atbildams ir jautājums, kā šādos apstākļos noturēt ārstniecības iestāžu darbu. “Lai atbildētu uz jūs jautājumu ir vai nu jāstāsta pasakas vai jārāda tā īstā bilde. Un īstā bilde ir tāda, ka nodrošinājums ar cilvēkresursiem ir slikts ,” saka Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P). Robu aizlāpīšanā Latvija pamatā balstās uz medicīnas studentu piesaisti. Kā liecina nesen publiskots OECD ziņojums, citās valstīs vairāk sekmējies ar nepraktizējušo mediķu mobilizēšanu, kā arī ārstu un māsu pārcelšanu uz ārstniecības iestādēm, kur viņus vajag vairāk. Veselības ministre norāda, ka tas neesot Latvijai piemērots risinājums, un, ja krīze vēl palielināsies, būs jāmeklē citi veidi.
“Plānveida pakalpojumu ierobežošana ir viens plāns. Par pārvirzīšanu no slimnīcām - to domu mēs pavasarī vērtējām un atmetām kā nerealizējamu. Jo ir valstis, kurās no lokālām slimnīcām var pārvirzīt uz lielajām; mūsu gadījumā kolēģi no universitāšu slimnīcām nosedz tās mediķu vajadzības arī reģionālajās [slimnīcās], līdz ar to mums ir drusku apgriezta situācija,”skaidro ministre. Viņa norāda, ka tādēļ vēl jo vairāk visai sabiedrībai jāievēro drošības pasākumi, lai pēc iespējas Covid-19 izplatību apturētu, jo skaidrs, ka vienā brīdī nozare to vairs nevarēs panest.
