Dženifere Rumpāne attaisnota un var atgriezties mājās

Atgādināsim, ka Rumpāne tika apcietināta šī gada 19. augustā Santanjello pilsētā, uzturoties klostera viesnīcā “Domus san Vinzenco”, par it kā pirms vairākiem gadiem izdarītu pārkāpumu, kad, pieķerta braucot sabiedriskajā transportā bez biļetes, nobijusies un samelojusi par savu identitāti. Kaut arī viņa uzreiz atzinās nodarītajā, tiesa, viņu pašu par to neinformējot, piespriedusi Rumpānei 12 mēnešu cietumsodu – viņu apcietināt ieradās pat vairākas policijas ekipāžas. Vairākus mēnešus sieviete bija spiesta pavadīt cietumā, līdz tuviniekiem ar vietējās advokātes palīdzību izdevās viņu pārvietot uz mājas arestu Romā.

Tiesas sēde notika pirms aptuveni divām nedēļām un nu saņemts spriedums. Kā Jauns.lv pastāstīja pati Dženifere Rumpāne, tad attiecīgā Romas policijas iecirkņa priekšnieks un komisārs, kā arī vairāki citi policisti bijuši pilnīgā neizpratnē par iepriekšējo tiesas spriedumu un viņai teikuši, ka tas ir absurds un tā tam nav vajadzējis notikt.

“Visa iepriekšējā apsūdzība man ir noņemta, un es esmu pilnībā attaisnota. Tagad mans vienīgais mērķis ir dabūt biļeti un iespējami ātrāk atgriezties mājās – tas šobrīd Itālijā nebūt nav viegls uzdevums. Es arī izsaku lielu pateicību visiem, kas mani atbalstīja šajā grūtajā dzīves posmā. Ceru, ka drīz situācija ar Covid-19 uzlabosies, un es varēšu arī nospēlēt koncertus, kas bija jāatceļ šī notikuma dēļ.”

Kāpēc Dženifere Rumpāne nonāca ieslodzījumā

Dženifere Itālijā ieradās 2014. gadā Eiropas izglītības programmas "Erasmus" ietvaros un līdz pagājušajam gadam mācījās Frozinones konservatorijā, kur ar izcilību ieguva maģistra grādu. Līdztekus viņa piedalījās un uzvarēja dažādos konkursos, bija atzīta par otro labāko Itālijas džeza pianisti – bija aktīva, nekur neslēpās un pērn pēc studijām atgriezās Latvijā.

Dzimtenē jauniete uzsāka sadarbību ar pazīstamo otorinolaringologu Dinu Sumeragu, kurš beidzis arī Mūzikas akadēmiju un ārpus ārsta darba ir mūziķis un dziedātājs. Augustā viņi kopā nolēma aizbraukt uz Itāliju, lai paņemtu Rumpānes izglītības dokumentus un pie viena nofilmētu videoklipu dziedātājas jaunajai dziesmai. Abi ieradās 19. augustā Santanjello pilsētiņā Neapoles apgabalā un apmetās nelielā klostera viesnīcā. Nevienam prātā nenāca, ka pēc dažām stundām notiks kas neiedomājams.

Ieradās divas policijas ekipāžas

“Pēkšņi piezvanīja no viesnīcas recepcijas un palūdza Dženiferei atnākt uzrādīt dokumentus. Gāju viņai līdzi, bet priekšā jau bija divas policijas brigādes ar divām automašīnām. Policisti pārbaudīja viņas dokumentus un paziņoja – mēs jūs ņemsim līdzi. Nekādus dokumentus gan neuzrādīja, bet teica, lai neuztraucamies, viņa drīz atgriezīšoties,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Sumerags.

Viņš gribēja braukt līdzi, bet policisti to aizliedza. Sumerags nedaudz pagaidīja, tad tomēr izsauca taksometru un brauca uz policiju: “Nonācu pie aizvērtiem vārtiem, un brīdī, kad tie atvērās, lai izlaistu policijas automašīnu, man izdevās ielavīties sētā. Mani pamanīja un jautāja, ko es te meklēju, bet tad tomēr ielaida mani iekšā. Caur stikla sienu redzēju, ka Dženifere ar asarām acīs sēž un paraksta kaut kādus dokumentus.”

Kad Sumerags jautāja, kas notiek, policisti ieteica zvanīt valsts advokātam un iedeva numuru. Sazvanītais advokāts nekādu interesi tūlīt atbraukt neizrādīja un teica, ka varēšot lietai pieslēgties tikai pēc pāris dienām.

Vedīs uz cietumu, pačukst policists

Vaicājot, uz kurieni Dženiferi vedīs, kāds policists pačukstēja, ka pa taisno uz cietumu ap 35 kilometrus attālajā Pocuoli pilsētā, un draugs, ja vien paspēj, var viņai iedot līdzi kādas nepieciešamās lietas, jo turp braukšot tieši gar viesnīcu.

“Neviena taksometra tur nebija, bet tad izmisumā vienkārši uz ielas uzrunāju vietējos, viens onkulis mani aizveda, un paspēju viņai šo to nodot,” turpina Sumerags.

Nākamajā rītā viņš aizbrauca uz cietumu, bet satikties ar Dženiferi neatļāva, ja gribot nodot viņai kādu ziņu, lai ejot uz pastu un sūtot telegrammu.

“Tā arī izdarīju – uzrakstīju, lai neuztraucas un ka darīšu, ko varēšu. Uzturējos pilsētā līdz līdz vēlam vakaram un nolīgu viņai advokāti no pilsētas, kur Dženifere mācījās. No Pocuoli vairākas reizes zvanīju uz Latvijas vēstniecību, bet tālāk par autoatbildētāju diemžēl netiku (kaut arī bija ceturtdiena, tātad bija darbadiena – Red.). Nākamajā dienā man nācās doties uz Rīgu, bet nekādas skaidrības, kas īsti noticis, tā arī nebija.”

No pārkāpuma līdz arestam seši gadi

Tikai pēc tam, pateicoties advokātei, Rumpānes tuvinieki varēja uzzināt, kas īsti noticis. Izrādās, viņa 2019. gada 15. janvārī, izskatot lietu tiesā, ir aizmuguriski notiesāta par pārkāpumu, kas pēc Latvijas likumdošanas mērauklām uzskatāms par visai nenozīmīgu.

Jurists Gundars Ūdris, kurš uzņēmies ģimenei palīdzēt, nodeva Kas Jauns Avīzes rīcībā šīs tiesas spriedumu. 2014. gada 6. novembrī Rumpāne, tikko Itālijā ieradusies studente, pieķerta sabiedriskajā transportā bez biļetes.

Nobijusies, ka konservatorijā var būt nepatikšanas, viņa samelojusi, ka nav līdzi dokumentu, tāpēc aizpildījusi anketu, nosaucot sevi par Annu Ivanovu no Krievijas. Izsaukta policija, un likumsargs paskaidrojis, ka būs jābrauc uz iecirkni, lai noskaidrotu personību. Pēc tā Rumpāne tomēr uzrādījusi pasi un atlaista ar brīdinājumu, lai tā vairs nedarot – viņai pat nav iedota soda kvīts.

Taču izrādās, ka šāda rīcība, melojot policijai un karabinieriem par savu identitāti, Itālijā ir krimināli sodāms noziegums, un tajā pašā dienā ierosināta izmeklēšana. 2016. gada februārī tā pabeigta, un lieta nosūtīta uz tiesu.

Uz sēdi uzaicināts gan biļešu kontrolieris, gan policists, kuri apstiprinājuši notikuma gaitu, un tiesa, uzskatot, ka  Rumpānes vaina pilnībā pierādīta, piesprieda viņai 18 mēnešus cietumsoda, samazinot to par trešdaļu, līdz 12 mēnešiem.

Spriedumā atrodams arī teksts: “Konstatēts, ka tiesas dalībnieki tika pienācīgi uzaicināti uz tiesu, taču apsūdzētā neieradās, un, tā kā nav iebildumu vai pieteikuma par alternatīvu procedūru, paziņots, ka lietas izskatīšana tiek sākta apspriešanas formā, pieņemti dalībnieku pieprasītie pierādījumi, saņemta dokumentācija, uzklausīti prokurors un liecinieki.”

Māte: neviens neko nezināja

Rumpānes māte, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas skolotāja Vija Rumpāne ir šokā un apgalvo, ka ne meita, ne ģimene neko par to nav zinājušas. “Nesaprotu, kā tā var būt, ja pēc tā 2014. gada notikuma meita Itālijā mācījās vēl piecus gadus un visi dzīvokļu īpašnieki, pie kuriem viņa mitinājās, oficiāli to valsts iestādēs bija reģistrējuši, uzrādot meitas dokumentus,” pārsteigta ir Rumpāne.

Ir gan pamats aizdomām. Sākotnēji meita dzīvoja pie saimnieces, ar kuru radās domstarpības, jo Dženifere, būdama vegāne, atteicās no viņas gatavotā ēdiena. Tas saimniecei bijis arī peļņas avots, un viņa aizliedza jaunietei iet virtuvē un pat ņemt karsto ūdeni – tāpēc Dženifere pārcēlās uz citu dzīvokli. “Iespējams, ka tieši viņa nenodeva Dženiferei domāto korespondenci, ja vien tāda, protams, bija,” pieļauj māte.

Viņa atminas arī kādu savādu gadījumu – 2016. gada nogalē uz mājām Rīgā atsūtīts tāds kā apsveikums Ziemassvētkos – Itālijas policijas kalendārs ar uzrakstiem itāļu un angļu valodā: “Laimīgu jauno gadu, un es ceru tevi kaut vienu reizi redzēt.” Nav bijis ne zīmoga, ne paraksta. Tas liecina, ka Dženiferes Rīgas adrese policijā bijusi zināma, taču tas arī bijis vienīgais sūtījums, no kura nekādi nevarēja izsecināt sūtīšanas iemeslu.

Kamerā izglābj recidīvistes dzīvību

Pēc meitas aizturēšanas Vija Rumpāne sazinājusies ar Latvijas vēstniecību Itālijā un sākotnēji saņēmusi atbildi – Sorento policija ar oficiālu vēstuli paziņojusi, ka Dženifere atteikusies no konsulārās palīdzības, un likumsargi vēstniecību informē tikai tāpēc, ka tā likumā paredzēts. Vēstniecībai šādā situācijā esot sasietas rokas un neko vairāk nevarot darīt. Tiesa gan, uz mātes jautājumu, vai vēstniecības rīcībā ir pašas Dženiferes parakstīta atteikšanās, darbinieki tā arī nav atbildējuši.

“Sākotnēji manu meitu ielika divvietīgā kamerā ar pilnīgi neadekvātu recidīvisti, kura kāvās ar uzraugiem, dauzīja ar krēslu pa restēm un beigās vēl mēģināja taisīt pašnāvību, bet mana meita viņai izglāba dzīvību. Tad atkal rakstīju uz vēstniecību, viņi reaģēja, un Dženiferi uzreiz pārvietoja uz citu kameru – tā gan ir sešvietīga, bet ar labiem apstākļiem, un arī kameras biedrenes pret viņu izturas ļoti labi un draudzīgi,” stāsta māte.

Vēstniecībā viņai ieteikuši valsts advokātu, kurš gan nekādu interesi nav izrādījis un ieteicis pašai sazināties ar policiju. Viņa tā arī darījusi, un policisti ieteikuši nolīgt kādu vietējo advokātu. Labu advokāti palīdzējuši atrast Dženiferes studiju draugi, un viņa uzsāka cīņu par apelāciju, kuras sākotnējais mērķis bija panākt, lai latvieti pārvieto vismaz mājas arestā uz Romu, kas nu ir izdevies. Pajumte bija jau sameklēta iepriekš, un saņemta arī garantijas vēstule no cilvēka, kas uzņemsies atbildību par mājas aresta ievērošanu.