Klātienē strādājošajiem pedagogiem ievērojami pieaug stress bailēs no inficēšanās ar Covid-19

Vaicāta, vai tā ir taisnība, ka arvien biežāk skolotājiem esot bail vadīt stundas klātienē, ņemot vērā, cik daudz ir neapzinīgu cilvēku, Vanaga atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka pedagogiem stresa līmenis ir ievērojami pieaudzis.

LIZDA vadītāja uzsvēra, ka pedagogi arvien turpina veikt savus darba pienākumus, tomēr daļai no viņiem, īpaši tiem, kuri ir riska vecuma grupā, ir izteiktas bažas par savu veselību.

"Pirmsskolu un sākumskolu pedagogi jūtas tā, it kā viņi atrastos "pirmajās rindās". Pedagogiem ir augsts stresa līmenis un daudz jautājumu. Esam dzirdējuši, ka pedagogi jautā, vai var strādāt no mājām, kā arī bijuši jautājumi par masku nodrošināšanu," atklāja Vanaga, piebilstot, ka darba devēju pieejas sejas masku jautājumā esot ļoti dažādas, tāpēc arodbiedrība rosinās valdībā noteikt, kurš par tām maksā - pedagogs vai pašvaldība.

Tāpat LIZDA plāno rosināt noteikt, ka pedagogiem pieejamas operatīvās Covid-19 analīzes, lai steigas gadījumā pedagogiem tests būtu pieejams un valsts to apmaksātu.

Vienlaikus viņa klāstīja, ka pieaugošie saslimstības un mirstības dati kāpina nozarē strādājošo bažas.

Viņasprāt, risinājums slēpjas komunikācijā starp izglītības iestādes vadības komandu. Vanaga norādīja, ka pedagogiem nepieciešams atklāti izrunāties ar darba devēju, lai informētu, ka viņam ir bažas par savu vai savu mājinieku veselību, tāpēc viņš vēlētos turpināt strādāt no mājām, vai varbūt skola var piedāvāt kādus papildus drošības nosacījumus.

Tāpat, viņasprāt, svarīgi būtu, ja valsts spētu pedagogiem apmaksāt konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita. Būtībā, Vanagas ieskatā, jāpalielina iecietība vienam pret otru, jāuztur cieņpilna komunikācija starp visām pusēm, jānodrošina atbilstoša speciālistu palīdzība un ikdienas veselības piesardzības pasākumi.

Kā ziņots, ārkārtējās situācijas laikā vecāko klašu skolēni un studenti, kuru studiju programmu apguve nav saistīta ar praktisku darbību, turpinās mācības attālināti.

Ļaujot turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā lēma ārkārtējās situācijas laikā pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, vienlaikus ļaujot klātienē mācīties mazāko klašu skolēniem un tiem izglītojamajiem, kuru izglītības programmu apguve saistīta ar praktisku darbību.

Tas nozīmē, ka lēmums pārtraukt klātienes mācības neattieksies uz pirmsskolas izglītības programmas apguvi, vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6.klasei, profesionālās un augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā, kā arī programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, bet klātienē iekštelpās - tikai individuāli (izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā) vai tikai vienas izglītības iestādes grupas vai klases izglītojamiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie (izņemot izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu). Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai no šodienas līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.