AUDIO: "Sveiki, jums zvana Jānis..." Kā pašmāju viltus ziņu izplatītāji "ķer uz muļķi" mūsu mediķus

Pagājušās nedēļas izskaņā, 6. novembrī, pulksten 11.00 pie Ministru Kabineta ēkas, aptuveni 50 cilvēku sastāvā protestēja biedrības “Tautas labklājībai.lv” pārstāvji un tās atbalstītāji.

Protests iepretim valdības mājai noritēja salīdzinoši mierīgi, un vairums tā dalībnieku ievēroja arī policistu aicinājumus mēģināt ievērot divu metru distanci, taču pavisam drīz ieradās Jānis Pļaviņš kopā dažiem atbalstītājiem.

Uzzinot, ka piketu tiešraidē demonstrē mediji, tostarp Jauns.lv, Pļaviņš un kāda viņa atbalstītāja, kura savu vārdu tā arī nenosauca (pēcāk noskaidrojās, ka tā ir ZZS pārstāve Diāna Ulme), steidzās iekļūt kadrā, lai atkārtoti paustu savu sazvērestības teorijās un dezinformācijā balstīto viedokli par Covid-19 un aizskartu mediju pārstāvjus.

Pļaviņa portālā viedokli pauž gan SPKC, gan Austrumu slimnīca

Piektdienas piketā Jānis Pļaviņš atkārtoti pieminēja polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) testu, kuru veic, ja ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19. Viņaprāt, pozitīvs Covid-19 tests nenozīmē infekciju un personas infekciozitāti.

Starp informācijas avotiem, kurus Pļaviņš klātienē nosauca, lai pamatotu savus apgalvojumus, par pārsteigumu tika pieminēts arī Rīgas Austrumu klīniskas universitātes slimnīcas (RAKUS) laboratorijas galvenais speciālists, Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Dr. Sergejs Ņikišins.

Izrādījās, ka šis augsti kvalificētais RAKUS eksperts ir intervēts kādas Pļaviņa vietnes publikācijas ietvaros, kuru tad Plaviņš arī citēja piketa laikā.

Publikācijas virsraksts ir: “Valdība tīši maldina tautu; pozitīvs Covid tests nenozīmē – infekciozs” un jau tās pirmajās rindās (raksta sākotnējā versijā) bija izlasāmi tādi apgalvojumi kā: “Pozitīvs Covid tests nenozīmē, ka cilvēks ir inficēts [...]”.

Sergejs Ņikišins turklāt nebija vienīgais no Latvijas veselības aprūpes sistēmas pārstāvjiem, kuri "palīdzēja" tapt kārtējam konkrētās dezinformācijas vietnes rakstam, atbildot uz Pļaviņa jautājumiem.

Publikācijā atrakstīts arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas daļas vadītājas Ilzes Arājas teiktais, kā arī nopublicēta ierakstītā telefonsaruna.

Kļūdaini uzrakstīts gan speciālista uzvārds, gan viņa paustais

Vērts piebilst, ka, sekojot līdzi tam, kā attīstās situācija ar Covid-19 Latvijā, medijiem ne vienmēr ir viegli savlaicīgi sazināties ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm un to speciālistiem, lai iegūtu atbildes uz sabiedrību interesējošiem, aktuāliem jautājumiem.

Tas galvenokārt tādēļ, ka pandēmija jau ilgāk nekā pusgadu mūsu valsts veselības aprūpes sistēmas pārstāvjiem nozīmē darba pilnas rokas, lielu atbildību un jā – arī laika trūkumu, kas, protams, ir pilnībā saprotami.

Taču tieši tādēļ neizpratni izraisa fakts, ka līdz medicīnas speciālistiem un attiecīgo iestāžu pārstāvjiem brīvi tiek sen atpazīti un pietiekami labi zināmi pašmāju dezinformatori, kuri, kā pēcāk izrādījās, ir nesapratuši, vai, iespējams, sagrozījuši viņu teikto.

Lai noskaidrotu, kā Jānim Pļaviņam izdevies tikt pie RAKUS speciālista viedokļa un vai Sergejs Ņikišins tiešām paudis, ka pozitīvs Covid-19 tests nenozīmē inficēšanos, sazinājāmies ar slimnīcas preses sekretāri Ilgu Namnieci.

Namniece piekrita organizēt telefonsarunu ar Sergeju Ņikišinu, kur speciālists paskaidroja, kā notikusi ierakstītā telefonintervija ar Jāni Pļaviņu un kas tieši no viņa teiktā, runājot par Covid-19 un PCR testu tematiku, nav pareizi uzrakstīts.

Izrādās, ka sākotnēji Pļaviņš zvanījis Ņikišina vadītājai uz darba telefonu, kura iedevusi klausuli Ņikišinam. Savienojuma zemās kvalitātes dēļ Ņikišins, nenojaušot neko sliktu, lūdzis Pļaviņam pārzvanīt uz viņa mobilo telefonu. “Žurnālisti zvana ik dienas,” Jauns.lv pēcāk skaidroja Ņikišins. Viņam nav bijis zināms nedz Jānis Pļaviņš un viņa aktivitātes, nedz arī viņa pārstāvētā vietne.

Sarunas sākumā Pļaviņš nosaucis vien savu vārdu un uzvārdu, taču pēcāk, kad Ņikišins jautājis, no kurienes ir zvans, Pļaviņš apgalvojis, ka ir “vienkārša fiziska persona”.

Telefonsarunā ar Jauns.lv Sergejs Ņikišins skaidri pauž, ka viņa teikto par Covid-19 un PCR testiem Pļaviņš daļēji interpretējis nepareizi, neizprotot, vai, iespējams, tīšuprāt savstarpēji jaucot vārdus “inficēts” un “infekciozs”.

Tādējādi arī Pļaviņa vietnē parādījies aplamais apgalvojums, ka “Pozitīvs Covid tests nenozīmē, ka cilvēks ir inficēts [...]”.

Jauns.lv Ņikišins norāda, ka ar vārdu “infekciozs” apzīmē personu, kurai ir konstatēta Covid-19 saslimšana, un, kura konkrētajā slimošanas perioda brīdī spēj inficēt citus. Savukārt “inficēta” ir persona, kurai ar PCR testa palīdzību ir bijusi konstatēta Covid-19 infekcija – tas vienlaikus nav apgalvojums, ka šī persona konkrētajā brīdī ir lipīga (infekcioza).

Īsumā – pozitīvs Covid-19 tests automātiski nenozīmē infekciozitāti (lipīgumu), bet pavisam noteikti nozīmē to, ka testam pakļautā persona ir inficējusies ar Covid-19, un personai bija saskarsme ar SARS-CoV-2 vīrusu.

Infekcioza persona — persona, kuras organisms satur un izdala vai var izdalīt ārējā vidē infekcijas slimības izraisītājus.

Inficēšanās — infekcijas slimības izraisītāja iekļūšana cilvēka organismā, kā rezultātā rodas dažādas intensitātes infekcijas procesa attīstības formas.

Arī paša Pļaviņa publikācijā, kurā kļūdas sākas ar nepareizi uzrakstītu Ņikišina uzvārdu un amatu un beidzas ar potenciāli bīstamām aplamībām, ievietotās telefonsarunas sākumā ir skaidri dzirdams, kurā vietā intervētājs samaina vietām vārdus “inficēts” un “infekciozs”, radot sev “ērtāku” situāciju tālākām interpretācijām.

Jāpiebilst arī, ka aptuveni 12 minūšu garajā sarunā, Ņikišins Pļaviņam skaidri pamato, kādēļ pasaulē Covid-19 saslimšanas noteikšanai izmanto PCR testus. Tiek arī paskaidrots, kādēļ nenotiek katra slimnieka sīkāka testēšana ar vīrusa izolēšanu audu kultūrā, lai noskaidrotu, vai konkrētajā brīdī persona ir infekcioza, bet ņemot vērā pozitīvā PCR testa rezultātu un augstus riskus, uz visiem Covid-19 slimniekiem attiecas ierobežojošie pārvietošanās un saskarsmes noteikumi.

To speciālists atkārtoti paskaidro arī telefonsarunā ar Jauns.lv, cita starpā norādot, ka apgalvojums “Valdība tīši maldina tautu” arīdzan ir aplamība. Detalizēta informācija par to, kā tiek veikti Covid-19 testi ir atrodama SPKC internetā publicētajos resursos.

Jauns.lv telefonsarunu ar RAKUS speciālistu Sergeju Ņikišinu un slimnīcas preses sekretāri Ilgu Namnieci, kuras ietvaros tiek norādīts uz Pļaviņa publicētajām aplamībām var noklausīties šeit:

Jāpiebilst, ka telefonsarunas izskaņā RAKUS pārstāve Namniece pauda, ka turpmāk tiks uzmanīgāk sekots līdzi tam, kādām personām un vietnēm, ziedojot savu uzmanību un vērtīgo laiku, komentārus sniegs slimnīcas speciālisti. Netrūkstot arī gadījumu, kad šāda veida zvanītāji nenosauc savu īsto vārdu.

Pļaviņš sola precizēt publikāciju

Piektdienas piketa izskaņā Jānis Pļaviņš izmantoja pēdējos Jauns.lv tiešraides mirkļus, lai bravūrīgi aicinātu medija pārstāvjus “beidzot piezvanīt viņam”.

Ņemot vērā to, ka Pļaviņa vietne turpina izvērst klaju sabiedrības dezinformēšanu laikā, kad Covid-19 izplatība Latvijā pieaugt, izmantojām uzaicinājumu un zvanījām.

Tikt garām paša Pļaviņa uzņēmuma “Memory Water” pārstāvei nemaz nebija tik viegli, kā viņam sazvanīt RAKUS, taču beigās tas izdevās.

Sarunas laikā Pļaviņš turpināja jaukt kopā vārdus “inficēts” un “infekciozs”, bieži teikto pamatoja ar “saviem uzskatiem”, kritizēja “pārējos medijus”.

Beigu beigās Pļaviņš piekrita atkārtoti sazvanīties ar Ņikišina kungu, lai precizētu savu publikāciju, bilstot: “Nav variantu [...], es viņam piezvanīšu [...]”. Jauns.lv telefonsarunu ar Jāni Pļaviņu var noklausīties šeit:

Diži labojumi gan minētajā vietnes publikācijā vismaz šobrīd nav atrodami – vien raksta ievadā aiz aplamā apgalvojuma “Pozitīvs Covid tests nenozīmē, ka cilvēks ir inficēts” iekavās pierakstīts “satur dzīvu vīrusu”.

Joprojām tiek apgalvots, ka valdība “tīši maldina tautu”, joprojām nelabots palicis arī Ņikišina uzvārds.

Jānis Pļaviņš, citi Pļaviņi un “Memory Water”

Tiem, kuru “Facebook” profili pulcē paprāvu draugu loku un ir atvērti citu cilvēku izplatītai informācijai dažādu viedokļu, pamācošu, ironisku, smieklīgu vai iedvesmojošu bilžu formā, iespējams, būs sanācis uzdurties arī par uzņēmuma “Memory Water” dibinātāju sauktā Jāņa Pļaviņa ierakstiem.

Pļaviņš, patiecoties īpaši enerģiskai darbībai Covid-19 krīzes laikā, varētu būt nostiprinājies kā zināmākais pašmāju sazvērestību teoriju sludinātājs.

Bieži vien apstulbinošās komplicētības dēļ vienā teikumā uzskaitīt sazvērestību teorijas, kuras Pļaviņš reklamē sociālajos tīklos, ir grūti, taču – līdz šim viņš galvenokārt: aktīvi aģitējis pret vakcināciju, atbalstot sen zinātniski apgāztos uzskatus, ka vakcīnas izraisa autismu; regulāri vainojis IT milža “Microsoft” dibinātāju, filantropu Bilu Geitsu centienos iegūt kontroli pār cilvēci ar galvā implantētu mikročipu palīdzību; dalījies ar internetā sameklētiem rakstiem par sazvērestību leģendām apvīto biznesa magnātu, filantropu Džordžu Sorosu, kuru sazvērnieki dēvē par “visa ļaunuma sakni”; izplatījis aplamības attiecībā pret Covid-19 pandēmiju, policistus, kuri ikdienā līdz šim uzraudzījuši, lai cilvēki ievērotu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, “Facebook” dēvējot par izdzimteņiem.

Tā arī nav vienīgā reize, kad Pļaviņš publiski un ar bravūru asi vērsies pret likumu sargājošo iestāžu darbiniekiem.

Runājot par Jāņa Pļaviņa aktivitātēm, kā visnotaļ interesanta izceļas viena nianse – viņa uzņēmuma “Memory Water” sociālo tīklu komunikācijā bez jebkādas pietātes tiek paustas tās pašas idejas.

Kamēr mārketinga loģika it kā paredz, ka zīmolam vajadzētu distancēties no apšaubāmu uzskatu paušanas, “Memory Water” tīmekļa vietnē, jau pirmajā lapā atrodama mirkļbirka #MaināmPasauli un citāts, kas, šķiet, pamato zīmola komunikāciju sociālajos tīklos: “Mēs redzam pasauli citādāk. Mums nav pilnīgi nekāda respekta pret lietu ierasto kārtību.”

Klāt ir pielikta arī Indijas politiskā un garīgā līdera Mahatmas Gandija bilde. Jāpiebilst, ka pats uzņēmums arīdzan līdz šim ir iekļuvis vairākos skandālos. To pamatā gan ir daudz pasaulīgāka, laicīgāka lieta – nauda. 2018. gada skandāls ir saistīts ar aizdomām par politiskās partijas "KPV LV" slēptu reklamēšanu, par ko no KNAB piespriests 600 eiro liels sods, savukārt 2019. gada skandāls ir saistīts ar sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu apšaubāmā veidā, kas ļāvis Pļaviņa firmai tikt pie 133 000 eiro liela granta no "KPV LV" pārvaldībā esošās Labklājības ministrijas.

Gan ministrijas, gan paša uzņēmuma skaidrošanās un taisnošanās tekstus var uzmeklēt internetā. Lieki piebilst, ka šaubu ēna nepamet arī pašu “Memory Water” produktu – leģendām apvītu, īpašu “strukturēto ūdeni” ar pozitīvām īpašībām, no kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā vismaz daļa nav zinātniski pierādītas.

Pļaviņi, “Memory Water” un #MaināmPasauli

Visu augstākminēto – ne tikai teorijas par Džastinu Bīberu – savā veidā tad arī ietver un strukturē kā ziņu portāls nomaskētā vietne. 

Tās kontaktu sadaļā ir norādīta biedrība “Veselību visiem”, kura saskaņā ar datubāzi Firmas.lv, 2009. gada 13. janvārī reģistrēta Ķekavas novada Daugmales pagastā – turpat, kur bēdīgi slavenā firma SIA “Memory Water”.

Firmai un biedrībai kopīgs ir arī kādas 1982. gadā dzimušās Tatjanas Pļaviņas vārds. Viņa ir simtprocentīga īpašniece, kā patiesā labuma guvēja SIA “Memory Water” un amatpersona minētajā biedrībā.

Persona ar tādu pašu vārdu, uzvārdu un personas koda pirmo pusi atrodama arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vietnē.

Tur ar 2010. gada 22. septembra datumu reģistrēts ziedojums 500 latu (711 eiro) apmērā sīkpartiju apvienībai “ATBILDĪBA-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība”.

Par Tatjanu Pļaviņu publiskas informācijas ir maz, taču arī nule pieminētā nu jau sen kā likvidētā politiskā veidojuma ierindā, cita starpā, reiz bijis atrodams kāds Māris Pļaviņš. Šajās dienās jebkāda veida dokumentos gan ir grūti sameklēt tieši paša Jāņa Pļaviņa vārdu.