Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk sastop lāčus, tāpēc nevienaldzīgi cilvēki nolemj rīkoties
Šoruden visvairāk lāču manīts Ziemeļvidzemē – Rūjienas, Mazsalacas, Staiceles un Valkas novados, liecina “Facebook” domubiedru grupas “Lāču izplatība Latvijā” apkopotā informācija. Pēc Ziemeļvidzemes seko valsts centrālā daļa – Ogres novads, pa kādam ķepainim manīts arī Aizkraukles, Madonas, Gulbenes, Balvu, Jēkabpils un Krāslavas pusē.
Kurzemes pusē gan neviens ķepainis nav manīts. Karti brīvprātīgi uzņēmusies izveidot un papildināt Monta Arnolde, kura aicina interneta lietotājus informēt par redzētajiem lāčiem un viņu darbiem vai nedarbiem. Viņa informē:
“Šī ir publiska interešu grupa, kas izveidota sakarā ar pieaugošo lāču izplatību Latvijas teritorijā. Tās mērķis ir apzināt mūsu valsts reģionus, kuros cilvēki mūsdienās ir sastapušies ar lāčiem, viņu postījumiem vai klātesamību. Šie dzīvnieki ir dabas sastāvdaļa, tādēļ ar to mums jārēķinās un jāiemācās sadzīvot. Vismaz divas paaudzes Latvijas iedzīvotāju ir izaugušas bez saskarsmes ar šiem lielajiem, joprojām aizsargājamo dzīvnieku sarakstā iekļautajiem dzīvniekiem. Mainoties situācijai un izplatoties brūno lāču populācijai mūsu valsts teritorijā, būtu ļoti svarīgi informēt sabiedrību par to, kā rīkoties, ja nākas sastapt lāčus, kādus nosacījumus ievērot, lai mazinātu viņu interesi par iedzīvotāju saimniecībām, dārziem un tā tālāk.
Iespējams, ka šādas grupas esamība liks arī valdībai aizdomāties par valsts kompensāciju izmaksām tām saimniecībām, kas cietušas no šo plēsēju uzbrukumiem, vai arī sniegt kādu atbalstu, piemēram, “elektrisko ganu” vai tamlīdzīgu iekārtu uzstādīšanā, kā tas notiek Igaunijā un citās valstīs”.
Kartē var redzēt, ka pēdējo nedēļu laikā Latvijas iedzīvotāji 36 reizes ir sastapušies ar lāčiem: 11 reizes to redzējuši, 11 reizes tie fiksēti novērošanas kamerās, septiņas reizes redzētas pēdas un septiņas reizes arī ķepaiņi nodarījuši dažādus postījumus. Tāpat publicēti arī video ar sastaptajiem lāčiem:
Lācis šovasar Smiltenes pusē:
Septembra beigās Mazsalacas novadā pie Īģes upes:
Lāčuki netālu no Strenčiem:
Lapas lietotāji dalās ar saviem piedzīvojumiem:
Elīna Salaka: “Pagājušajā mēnesī lācis pārskrēja pāri Pleskavas šosejai - Veclaicenē, pagriezienā uz Kornetiem (Sauleskalnā)!”
Ilze Zvaigzne: “Šorīt (20. oktobrī) no medniekiem saņemtas pāris bildes ar Vitrupes (Limbažu novads) lāci. Tās uzņemtas ap pusdesmitiem vakarā.
Viesturs Kozlovskis: “Vakar (20. oktobrī) Rugāju novada Cūku salā ķepainis uz barotavu atnāca. Nāk jau trešo nakti. Dzīvo pie mums jau apmēram gadu”.
Ilze Zvaigzne: “Jaunas bildes un video ieraksti saņemti par Ramatas pagasta (Mazsalacas novadā) apkārtnē mītošajiem lāčiem. Dzīvniekus piefiksējuši dāņi, kam tur pieder īpašumi, un kuri iecienījuši doties medībās, kā arī vietējie mednieki.
Iespējams, ka teritorijā starp Ramatas pagasta centru un Igaunijas robežu mīt trīs vai pat četras ķepaiņu ģimenes, kuras itin droši apmeklē tuvējās mājas un dārzus”.
Sastopami arī stāsti par ķepaiņu posta darbiem. Tā, piemēram, oktobra otrās nedēļas brīvdienās Madonas novada Aizkujas pagastā lācis saplosījis zirga kumeļu. Notikušo nav varējis pārdzīvot kumeļa īpašnieks, kurš no pārdzīvojuma miris.
Savukārt septembra beigās Ropažu novadā redzēta lāču māte ar diviem palieliem lācēniem, kas varētu būt dzimuši pavasarī. Bet mēneša sākumā dzinējmedību laikā dzinēji Jēkabpils novada Kalna pagasta meža masīvā sastapās ar diviem lāčiem. Medību biedrības “Vidsalietis” vadītājs Andrejs Tepļakovs teicis, ka mednieki lāčus pamanīja meža masīvā aiz Misteriem. Lāči bijuši divi – viens liels, otrs nedaudz mazāks, iespējams, tā bijusi lācene ar jau gandrīz pieaugušu lācēnu. Tas varētu nozīmēt to, ka lāči nu vairs pie mums neieklīst no Igaunijas vai Krievijas, bet te arī veido ģimenes un sagaida jaundzimušos.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” medību faunas vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš teic: “Savvaļā redzēt lāci vairs nav pārāk neparasti. Gada laika šādi gadījumi sniedzas jau desmitos, acīmredzot lāču katru gadu kļūst vairāk”.
Pašlaik visi Latvijā sastaptie lāči nāk no mūsu kaimiņvalstīm, un kopumā viņu varētu būt daži desmiti. “Tā kā mums nav pierādījumu, ka lāči Latvijā vairojas, tad savas dzīves laikā viņi visi ir ienākuši no Krievijas vai arī no Igaunijas. Igaunijā ir pat blīvāka lāču populācija nekā Krievijā,” teic Ozoliņš. Viņš gan pieļauj, ka drīzumā arī Latvijā varētu piedzimt pirmie lācēni – pēc vairāk nekā 100 gadu pārtraukuma, kad lāčus pie mums nežēlīgās medībās iznīdēja muižkungi.
Ir pazīmes, ka vairāki lāči Latvijā pārziemo. “Ir arī tādi, kuru teritorija atrodas gan kaimiņvalsts pusē, gan Latvijā. Viņiem nav izteiktas nacionālās piederības,” smej eksperts.
