Uz dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas, jo tie nav "ne privāti, ne publiski", skaidro ministrijā
Uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas, jo "dievkalpojumi nav uzskatāmi par privātu vai publisku pasākumu", aģentūrai LETA paziņoja Tieslietu ministrijas (TM) nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Pagājušajā nedēļā valdība lēma noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus un uzdot valkāt sejas maskas virknē publisko iekštelpu. Privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēkiem, bet privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk nekā 300 cilvēki.
Mutes un deguna aizsegi savukārt jālieto tirdzniecības vietās, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajās nenotiek pasākums, kas organizēts fiksētās, personalizētās sēdvietās.
TM pārstāve Zeile uzskata, ka reliģisko organizāciju garīgā personāla savu pienākumu ietvaros noturētie dievkalpojumi neesot uzskatāmi ne par privātu, ne par publisku pasākumu.
"Šis viedoklis nav mainījies kopš pavasara. Arī turpmāk TM un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," ir pārliecināta Zeile.
"TM ieskatā, citi reliģiski pasākumi - bēres, kristības vai kāzas - ir uzskatāmi par privātiem pasākumiem, un šajā gadījumā ierobežojumi uz cilvēku skaitu ir attiecināmi," teica Zeile.
TM pārstāve norādīja, ka, veicot reliģiskas darbības, visos gadījumos ir stingri jāievēro infekcijas ierobežošanas pamatprincipi - gan informēšana, gan distancēšanās, gan higiēnas ievērošana un veselības stāvokļa uzraudzība. "Tur, kur nav iespējams ievērot šos noteikumus, mēs kā TM esam aicinājuši reliģiskās organizācijas atturēties no konkrētu darbību veikšanas," informēja Zeile.
TM komunikāciju un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola piebilda, ka reliģiskās organizācijas stingri ievēros distancēšanās, masku valkāšanas un citas epidemioloģiskās drošības prasības, lai gan uz tām tiešā veidā neattiecoties pulcēšanās ierobežojumi.
Zeile skaidroja, - neskatoties uz to, ka svētdienu skolas nevar pielīdzināt interešu izglītībai, tomēr to darbības pamatprincipi ir ļoti līdzīgi, jo tajā mācās nepilngadīgie no vairākām sociālajām grupām vienlaicīgi, līdz ar to līdz 6.novembrim uz svētdienas skolām ir attiecināmi tādi paši ierobežojumi kā parastās izglītības iestādēs.
"Mācības tiek organizētas tikai tajos gadījumos, ja tās ir individuālās nodarbības, proti, vienas ģimenes bērniem vai arī notiek attālināti," teica Zeile.
TM komunikāciju un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola piebilda, ka reliģiskās organizācijas stingri ievēro distancēšanās, masku valkāšanas un citas epidemioloģiskās drošības prasības, lai gan uz tām tiešā veidā neattiecoties pulcēšanās ierobežojumi.
"Visās reliģiskajās organizācijās stingri jāievēro distancēšanās, mutes un deguna aizsegu lietošanas un citas valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības," norādīja Vītola.
TM uzver, ka reliģiskās darbības veikšanas vietas ir uzskatāmas par publiskām vietām, līdz ar to neatkarīgi no tā, vai apmeklējuma laikā notiek vai nenotiek dievkalpojums, visiem apmeklētājiem ir jālieto mutes un deguna aizsegs, jāievēro distancēšanās gan sēžot, gan arī pārvietojoties pa telpu, un regulāri jādezinficē rokas.
Reliģiskās darbības veikšanas vietās tiekot nodrošināts, ka telpā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra, nodrošinot, ka vienam apmeklētājam ir paredzēti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.
"Garīgajam un kalpojošajam personālam, noturot dievkalpojumu, savu pienākumu ietvaros, mutes un deguna aizsegs nav obligāti jālieto, jo viņi ir pielīdzināmi darba kolektīvam, kas pilda savus darba pienākumus," teica Vītola.
