Bezpiederīgo mirušie kļūst par “preci” cīņā par valsts un pašvaldību pabalstiem
Policija uzsākusi krimināllietu, aizdomās par to, ka kāda apbedīšanas kompānija varētu būt negodprātīgi tikusi pie mirušo apbedīšanai paredzētajiem valsts pabalstiem par personām, kurām nav bijis tuvinieku. Fakts policijas uzmanības lokā nonācis pēc vairāku bezpiederīgo mirušo pazušanas no slimnīcas morga, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pēc likuma par bezpiederīgo mirušo apbedīšanu atbildīga pašvaldība un Rīgā viņu kremāciju veic firma, kas atlasīta iepirkumā pēc zemākās cenas principa. Taču iespējams, ka apbedītāji, piekļūstot personu datiem, uzzina, kāds būtu valsts pabalsts, ja viņi uzņemtos apbedīšanu kā piederīgie, un izvēlas finansiāli izdevīgāko ceļu.
Apbedīšanas firma “Ozir” pērn novembrī no Stradiņa slimnīcas saņēma paziņojumu par vairākiem mirušajiem, kuriem nav pieteicies neviens piederīgais. Ar Rīgas pašvaldību 2019.gada 24.oktobrī noslēgtais līgums paredzēja, ka “Ozir” šādos gadījumos izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ieliek sludinājumu par personas atzīšanu par bezpiederīgo mirušo. Un desmit dienas vēlāk mirušo kremē. Tā kā tuvinieki nepieteicās, apbedītāji devās uz slimnīcu pēc diviem mirušajiem. Taču – morgā to vairs nebija.
SIA “Ozir” pārstāve Sanita Heinsberga stāsta, ka, aizbraucot uz slimnīcas morgu, tika konstatēts, ka šo bezpiederīgo mirušo nav. Faktiski tie jau bijuši izsniegti, bet slimnīcas pārstāvji nav bijuši informēti, ka ir jauns komersants, kurš ir tiesīgs šo pakalpojumu sniegt, un tie ir izsniegti iepriekšējā līguma komersantam.
Nedēļu iepriekš abus mirušos bija izņēmusi firma “Apbedīšanas nams – krematorija”. Paralēli tam parādījies arī šīs firmas ielikts sludinājums “Latvijas vēstnesī”, lai vienu no slimnīcas morga izņemto atzītu par bezpiederīgo. Sludinājumā minētas vēl vairākas mirušas personas, kas tobrīd atradās Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra morgā. Arī no tā bezpiederīgos izņem pašvaldības līgumpartneris. Centrs apliecina, ka mirušo datus nosūtījis firmai, kas pakalpojumus sniedza iepriekš. Bet tā, acīmredzot, nav atbildējusi, ka līgums ir beidzies un jāvēršas pie citiem.
“Tas kaitē nozarei. Kā komersants, kuram vairs nav līguma ietvara, kā viņš atrod vēlmi turpināt darīt to, kas viņam nav uzlikts par pienākumu? Tā nav nekāda labdarības situācija,” norāda SIA “Ozir” pārstāve Sanita Heinsberga.
Taču – kur ir bizness, ja iespēja, ka atsauksies tuvinieki, kas segs kremācijas izdevumus, ir samērā zema, bet ar pašvaldību līguma vairs nav?
Pastāv aizdomas, ka apbedīšanas firma šādā situācijā piesakās kā bēru rīkotājs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, izņemot apbedīšanas pabalstu, kas ir divu algu vai pensiju apmērā.
Ja šī summa ir minimāla vai nav vispār, trūkstošos izdevumus bērēm var piemaksāt Rīgas pašvaldība, kopējai summai nepārsniedzot 430 eiro. Bet ir gadījumi, kad pabalsts var pārsniegt pat tūkstoš eiro. Bet, lai vērstos VSAA, apbedītājam nevajag ne miršanas apliecību, ne tuvinieku pilnvaru pabalsta izņemšanai.
VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidro: “Apbedīšanas pabalstu mēs piešķiram, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja iesniegumu, un ņemot vērā PMLP informāciju par personas nāvi. (..) Tas ir pabalsts, kuru mēs piešķiram un izmaksājam diezgan operatīvi, jo šī nauda ir nepieciešama tajā brīdī, kad mirušais ir jāapbedī.”
Un tas var izrādīties pat daudz izdevīgāks darījums nekā tie 100 eiro, par kuriem pašvaldības iepirkumā “Apbedīšanas nams – krematorija” bija iepriekš apņēmusies kremēt bezpiederīgo mirušos.
Iepriekšējā līguma darbības laikā (2018./2019.gadā) “Apbedīšanas nams – krematorija” “Latvijas vēstnesī” ap 154 mirušos izsludināja par bezpiederīgiem. “De facto” sarakstu ar sludinājumos minētajiem mirušajiem nodeva Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lūdzot informāciju, par cik no tiem pieprasīti bēru pabalsti, kas teorētiski varētu nozīmēt, ka uzradies tuvinieks. Un atbilde bija pārsteidzoša – izrādījās, ka vairāk nekā pusē gadījumu bija parādījušās personas, kas gatavas apbērēt līdz tam šķietami bez tuviniekiem palikušos mirušos.
Pēc VSAA datiem, no 154 gadījumiem pabalsti prasīti vismaz 85 reizes. No tām 55 gadījumos pabalsti piešķirti, bet 30 gadījumos atteikti - neesošu sociālo iemaksu vai pensijas dēļ.
Faktiski SIA “Apbedīšanas nams – krematorija” līguma ar Rīgas pašvaldību darbības laikā uz pašvaldības rēķina apglabāja 97 cilvēkus. Salīdzinājumam, nākamā līguma darbības laikā ar SIA “Ozir” tuvinieki atradušies vien desmitajā daļā gadījumu jeb 16 uz 116 mirušajiem.
Uzņēmuma “Apbedīšanas nams – krematorija” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Sergejs Pizāns uz “de facto” e-pastā uzdotajiem jautājumiem pēc būtības neatbildēja, norādot vien to, ka savus darbus izpilda, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus, kas šo nozari regulē. Atbildes izpaliek arī telefonsarunā. Uz vietas viņu sastapt neizdevās.
Firmas rīcību lūgts pārbaudīt arī policijai. Tā sākotnēji atteikusies ierosināt kriminālprocesu, taču prokuratūra uzskatīja, ka informācija pārbaudīta nepilnīgi, lai pieņemtu šādu lēmumu, un to atcēla. Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas – par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana). Par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
“de facto” nebija iespējams pārliecināties, vai kāds no mirušajiem nav apglabāts gan uz pašvaldības rēķina, gan paralēli pieprasot segt bēru izdevumus arī valstij.
“Tur bija mums tāda informācija pagājušajā gadā, mēs gribējām noskaidrot, vai tā notiek, bet VSAA pērn oktobrī uzrakstīja, ka nav tāda pamatojuma, lai dotu tādu informāciju. Mēs neesam tuvi radinieki. Un, ja mums paredzēts, ka mēs maksājam, apglabājam, tas viss,” saka RD Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (GKR).
Par vienu gadījumu bijušas aizdomas, ka mirušais apbērēts uz pašvaldības rēķina, bet, kad uzradies piederīgais un prasījis pabalstu, tas bijis jau izņemts. Sekojis Kapu pārvaldes iesniegums policijai, bet visai drīz sekojis atteikums sākt izmeklēšanu.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis: “Mums tādas informācijas par pabalstiem nav, un Ministru kabinets paredz īsu termiņu kremēšanai un apglabāšanai, bet pabalstu var pieprasīt pusgada laikā pēc nāves.”
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve uzsver, ka uz motivētu pieprasījumu atbilde būtu bijusi. Bet kopumā viņa neredz, vai un kā varētu uzlabot iestāžu sadarbību, lai nebūtu tā, ka par bezpiederīgo kremēšanu tiek slēgts lēts līgums ar pašvaldību, bet faktiski pakalpojumu sniedz uz valsts pabalsta rēķina.
Iespējams, situāciju varētu mainīt, ja sludinājumus par mirušo atzīšanu par bezpiederīgajiem ievietotu pašvaldība, tādējādi neļaujot apbedīšanas kompānijām piekļūt arī pie informācijas par personu iespējamajiem pabalstiem, un tam, vai ir pieteikušies tuvinieki.
