Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja: "LNT gadījuma dēļ nevajadzētu sabojāt visu autoratlīdzību maksāšanas sistēmu"
Pagājušajā gadā notikusī televīzijas kanāla LNT slēgšana parādīja, cik neaizsargāti ir cilvēki, kuri saņem tikai autoratlīdzības un domājam, ka plānotās izmaiņas autoratlīdzību režīmā, lielā mērā ir saistītas ar šo gadījumu, tomēr žurnālistu dēļ nevajadzētu sabojāt visu autoratlīdzību maksāšanas sistēmu, ziņu aģentūrai LETA sacīja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.
Viņa norādīja, ka žurnālisti nav vienīgie, kuru dēļ izmaiņas režīmā ir paredzētas, jo zināms, ka sportisti ir reģistrējušies kā autori, ir gadījumi, kad autoratlīdzības saņem par tehnisku darbu, proti, autoratlīdzību režīms plaši tiek piemērots nepamatoti. Neatkarīgi no tā, kas ir autoratlīdzību saņēmēji, problēma ir sociālajā nodrošinājumā, akcentēja Ģiga.
Viņa piekrita, ka viens no veidiem, kā varētu atsijāt tos, uz kuriem šis režīms neattiecas, būtu īpaša reģistra izveidošana, kur cilvēki var reģistrēties kā autori, tomēr LŽA piedāvājums ir citādāks - patlaban autoratlīdzības tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN), bet maza procentu daļa tiek novirzīta sociālajam nodoklim.
"Mēs piedāvājam IIN "pārcelt" uz sociālo nodokli. Priekšlikumu var modificēt, sarunās vienojoties par kādu procentu daļu ir runa, un palūgt nozarei piešķirt IIN atlaides. Latvijas ekonomikā šāda prakse ir bijusi vienmēr, ka, piemēram, lieliem, ražojošiem uzņēmumiem tiek piešķirtas IIN atlaides un šis būtu tas gadījums," skaidroja Ģiga.
Nākamais solis būtu panākt vienošanos par saprātīgu laika grafiku, kad septiņu, deviņu vai desmit gadu laikā autoratlīdzību modelis tiek izstrādāts tāds, ka ar to apmierināti ir visi, sacīja LŽA valdes priekšsēdētāja. Viņas ieskatā pašreizējais priekšlikums nestrādās, jo īpaši tagad, kad gan masu mediju tirgus, gan kultūras nozare piedzīvo ienākumu kritumu - pasākumi nenotiek, bet reklāmas tirgus praktiski ir apstājies.
"Tas nav ne godīgi, ne saprātīgi, un nedomāju, ka tas nostrādās. Mūsu piedāvājums ir samainīt šos nodokļus. Tas uzreiz atrisinās sociālā nodrošinājuma jautājumu, tas nepasliktinās masu mediju situāciju un varētu strādāt pie tā, lai radītu normālu ceļu, kā nonākt pie tāda modeļa, kas visiem šķistu labs," pauda Ģiga, norādot, ka šāds modelis varētu derēt arī kultūras nozarē strādājošajiem un palīdzēs atsijāt tos, kuri izmanto autoratlīdzību režīmu nepamatoti.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien apstiprināja izmaiņas autoratlīdzību sistēmā no 2021.gada 1. jūlija.
Līdz nākamā gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību un likmes. Savukārt no 2021. gada 1. jūlija notiks pakāpeniska sagatavošanās autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksai, izmantojot t.s. saimnieciskās darbības kontu.
No 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu nomaksas veidu. Viens no tiem paredz tādu veidu, kāds ir tagad, izmantojot pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu autoram, kas ir reģistrējis savu saimniecisko darbību. Otrs variants paredz līdzīgu variantu, izmantojot darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu.
Trešais variants paredz jaunu iespēju, kas paredzēta autoratlīdzības saņēmējam, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šis modelis paredz, ka autoratlīdzības izmaksātājs pirms autoratlīdzības izmaksas veiks 25% nodokļa nomaksu no autoratlīdzības apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā. Gadījumā, ja apgrozījums pārsniegs 25 000 eiro, tad tiks piemērota 40% nodokļa likme. Nodoklis tiks sadalīts proporcijās - 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet pārējie 20% - iedzīvotāju ienākumu nodoklim.
No 2022. gada 1. janvāra, tiklīdz būs iespēja nodokļu nomaksai izmantot tā saukto saimnieciskās darbības kontu, autoru nodokļu nomaksa tiks veikta līdzīgā kārtībā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, piemērojot autoratlīdzību saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija ieviestās likmes un apgrozījuma apmēru.
