Kāpēc cilvēki ar kustību traucējumiem netiek publiskajās tualetēs? Skaidro Rīgas domē
Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, apsekojot Rīgas sabiedriskās tualetes, konstatēja, ka vairākās no tām cilvēki ar īpašām vajadzībām nevar iekļūt: tās ir šauras, neērtas un bieži vien pat slēgtas. Jauns.lv galvaspilsētas vadībai jautāja, kāpēc tas tā un vai gaidāmi kādi uzlabojumi?
„Apeirona” pārstāve Baiba Bicēna teica: „Kura katra tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem neder. Vajag speciālu, kurā var iebraukt ar ratiņkrēslu, apgriezties, atbalstīties uz roku balstiem, nomazgāt rokas, sakārtot apģērbu. Un, protams, tualetei jābūt tīrai, bez specifiskas smakas. Diemžēl mūsu pastaigu laikā vairākas tualetes bija slēgtas! Dažām nevarēja atvērt durvis”.
Izrādās, ka būvnormatīvi, kādām jābūt invalīdu tualetēm, izstrādāti tikai pirms gadiem, un agrāk izbūvētās savām funkcijām var neatbilst, un var būt tikai „uz papīra”.
Cilvēki ratiņkrēslos testē Rīgas sabiedriskās tualetes: netīrība, smakas, šaurība. Klusās šausmas!
Kura katra tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem neder. Vajag speciālu, kurā var iebraukt ar ratiņkrēslu, apgriezties, atbalstīties uz roku balstiem, ...
Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību pārstāvis Edgars Butāns Jauns.lv skaidro: „Prasības no jauna būvējamām, atjaunojamām un pārbūvējamām publiskām būvēm reglamentē Ministru kabineta 2015. gada noteikumi Nr. 331 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves””.
Saskaņā ar noteikumu 51. punktu personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskās būvēs, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs un dušas telpās).
Noteikumu 59. punkts paredz, ka publiskā būvē ierīko vismaz vienu tualetes telpu, kas ir pieejama riteņkrēslu lietotājiem, ja būvē ir nodrošināta piekļuve tai no jebkuras vietas (telpas, stāva).
Noteikumu 60. punkts paredz, ka riteņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes telpas minimālais platums ir 1,6 m, bet minimālais garums – 2,2 m. Tualetes telpās klozetpodu izvieto tā, lai vienā vai abās pusēs 0,80 m platumā būtu brīva piekļuve riteņkrēslu lietotājam. Klozetpoda priekšā paredz brīvu manevrēšanas laukumu 1,50 m diametrā.
Noteikumu 61. punkts paredz, ka riteņkrēslu lietotājiem paredzētajā tualetes telpā paredz palīdzības pogu (1,20 m augstumā no grīdas līmeņa), lai persona ar invaliditāti nepieciešamības gadījumā var izsaukt palīdzību, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību.
Jāņem vērā, ka Rīgā ir arī sabiedriskās tualetes, kas ir būvētas krietnu laiku atpakaļ, un uz tām nevar attiecināt esošo noteikumu prasības”.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Jauns.lv informēja: „Jebkura būvniecība, arī publisko tualešu uzstādīšana, notiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Katra tualete tiek pieņemta ekspluatācijā. Šobrīd, plānojot jaunu tualešu uzstādīšanu, tās atbildīs minētajām normatīvu prasībām.
Tāpat informējam, ka sabiedrisko tualešu kabīnes mēdz būt īslaicīgi slēgtas tehnisku iemeslu vai vandālisma (bojāts izlietnes jaucējkrāns, nolauzts poda vāks, norauts ziepju vai papīra turētājs un citu) dēļ.
Ir plānots tādos gadījumos izvietot informatīvas uzlīmes par tuvākās tualetes atrašanās vietu. Sabiedrisko tualešu kabīnes atbilstoši līgumam tiek uzkoptas trīs reizes dienā”.
