Uzticīgā lasītāja no pirmās dienas: "Cilvēkstāsti sniedz veldzi dvēselei"

"Kas Jauns Avīze" apciemoja Kristīnes kundzi dzimtajā Alsungā, ciemkukulī atvedot izdevniecības "Rīgas Viļņi" dāvanu – iecienītās avīzes gada abonementu. Saimniece priecājas, ka tagad par ietaupīto naudu varēs pasūtīt vēl kaut ko citu, patīk lasīt arī grāmatas.

Cilvēkstāsti sniedz veldzi dvēselei

"Brīžam gan es visu neizlasu, bet vīrs Miervaldis gan no sākuma līdz beigām, līdz pēdējai lappusei. "Kas Jauns Avīzē" viss ir interesants, mani interesē, kā citviet mūsu zemītē dzīvo cilvēki, tikai politika ne," teic Kristīne.

Viņas iecienītākie raksti ir cilvēkstāsti, tie sniedz veldzi dvēselei, un lasāmā pietiekot vai visu nedēļu. Kristīne vēl tagad atceras neseno stāstu par Pēteri no Līvāniem, kurš apmaldījās un nedēļu nodzīvoja mežā, līdz viņu laimīgi atrada. Paticis raksts par Latgales puisi Jorenu Pomerancevu, kurš, sākot no Liepājas, kājām izgāja cauri visai Latvijai līdz dzimtajam Ludzas novadam. "Kāda uzņēmība!" viņa slavē.

Atmiņā spilgti palicis apraksts no Liepājas par sunenīti Frīdu, kura, nokļuvusi patversmē, ieguva jaunus saimniekus un likteņa sakritības dēļ atkal mīt tajā pašā dzīvoklī, kur dzīvoja iepriekšējie saimnieki.

"Jaunākais dēls avīzes nepasūta, bet, kad atbrauc pie mums, iedodu viņam šo, un puisis ar ieinteresētību izlasa." Datora Kristīnei nav, televīzija īsti neinteresē, vienīgi ja nu kādu labu filmu noskatīties un ziņas paklausīties.

Puse mūža pastnieces darbā

Kristīne ir dzimusi un augusi alsundzniece, Asni ir viņas dzimtās mājas jau vismaz trešajā paaudzē. No 74 gadus garā mūža teju pusi, 35 gadus, nostrādājusi pastā un no turienes arī aizgājusi pensijā. Grūti gājis, jo rajons bijis diezgan liels – vispirms pastniekiem doti motovelosipēdi, pēc tam parastie divriteņi.

Tagad Kristīnes mīlestība ir pie mājas iekoptais puķu dārzs, arī dārzeņu vagas ar visu, ko azaidā likt galdā pašiem un dot bērniem. Kristīne un Miervaldis izaudzinājuši četrus bērnus – trīs dēlus un meitu. Puiši gājuši tēva pēdās – iet darbā mežā.

Dārzā tikai dabisko

Dārzs Asnos bijis kopš paša sākuma, kūts vietā tagad ir dobe. Saimniece strādā, cik nu spēki ļauj, laiku paņem ravēšana, sakņu dārza apkopšanai jālīgst tehnika no kaimiņiem – atbrauc un lētāk zemīti apstrādā. Mēslus arī dabū no kaimiņa, viņam ir mājlopi. Kad to vēl nebija, tad bagātinājuši augsni ar mākslīgajiem mēsliem, bet Kristīnei tie nepatīk: "Puķes prasa dabisko."

"Māja sākumā bija sliktā stāvoklī, bet mēs pamazām sākām iekopt. Jumtu uzlikām pēdējo, bērni palīdzēja mājas sakopšanā," saka Kristīne. Priecē arī dzimtā vieta: "Nesūdzos, nekādas vainas nav. Tīk sakoptība, Alsunga kļuvusi par skaistu vietu."

Kad nav jārušinās dārzā, var lasīt avīzes un žurnālus. Kristīne teic, ka viņai tas ir labs hobijs – citi ierokas internetā, bet viņai vajagot pačabināt avīzi, un to var jebkurā brīvā brīdī. "Žurnālistiem novēlu atrast vēl daudzus cilvēkgabalus," saka mūsu uzticīgākā lasītāja.