Vienkārši spied un viss atvērsies…vai tomēr aizvērsies? Kāpēc būt "spaidonim" internetā ir bīstami?

“Spaidoņa” būtība ir ļoti primitīva – tas ir cilvēks, kurš lieto internetu un dara to neapdomīgi, klikšķinot uz saitēm, lejupielādējot dažnedažādas lietas, turklāt savā darbībā neaizdomājoties par riskiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV nupat – 14. septembrī – aizsākusi izglītojošo kampaņu “Kiberdrošība darbavietā”. Kampaņas pamatvēstījums ir vienkāršs: aktualizēt drošus interneta lietošanas pamatprincipus ikviena cilvēka darbavietā, veicināt sabiedrības izpratni par kiberdrošību un iespējamiem riskiem, kā arī parūpēties par kritiskās domāšanas un uzticības saišu proporcionālu līdzsvaru internetā.

Kampaņa “Kiberdrošība darbavietā” izvirzījusi mērķi popularizēt trīs centrālos jēdzienus jeb jaunvārdus –“spaidonis”, “muļķerēšana” un “parolīze”. Kā populārāko un teju visās darbavietās sastopamo interneta ne-pratības kļūdu jāmin jau minēto tieksmi būt par “spaidoni”.

Atzīsimies, ikviens no mums kādreiz šādi ir rīkojies. Tomēr šodien – kad dators un internets nenoliedzami ir kļuvis par darbavietu miljoniem cilvēku – būtu jāsaprot, ka šāda rīcība var rezultēties ar ļoti nopietnām sekām. Šo neapdomīgo kiberrīcību rezultāts ir sevišķi nozīmīgs profesionālajā kontekstā, jo nereti darba datori glabā ne tikai “spaidoņiem” nozīmīgu informāciju, bet arī uzņēmumam būtiskus un sensitīvus datus.

Kampaņas “Kiberdrošība darbavietā” eksperti sniedz dažus padomus par to, kas būtu jāievēro un ko būtu vērts atcerēties, lai parūpētos par savu drošību un sava vai darbavietas tīmekļa veselību pēc principa DROŠS:

• detalizēti izfiltrē informāciju pēc vairākiem parametriem (piemēram, cikos e-pasts ticis atsūtīts, valodas stils, gramatikas kļūdas, steidzamība, autors utt.), neuzticoties saitei vai ziņai bez smalkākas izpētes un neklikšķinot uz visa redzamā;

• regulāri atjaunini iekārtu programmatūras un lietotnes! Programmatūru atjauninājumi nav tikai vizuālas dabas jautājums, bet tostarp arī rūpes par tavu datu drošību;

• otrreizēja informācijas pārbaude! Pārliecinies par aizdomīgas informācijas patiesumu, sazinoties pa drošiem un pārbaudītiem saziņas kanāliem (piemēram, telefoniski) – lai tas būtu vadītājs, sadarbības partneris, kolēģis, banka, organizācija vai kāds cits uzticams avots;

• šaubies! Neuzticība iepriekš neredzētam, pēc skata vai satura aizdomīgam avotam, e-pastam, ziņai vai failam ir iedarbīgs līdzeklis kibernoziedzības apkarošanā: ja saņemtā reklāma vai piedāvājums ir “pārāk labs lai būtu patiesība” – visticamāk tā arī nav patiesība. Vai tiešām telefons var maksāt vien 1 eiro? Vai firmas apaviem patiešām sastopamas 70% atlaides? Padomā;

• seko vienkāršiem likumiem: apstājies, padomā, pārbaudi un tikai tad klikšķini!

Lai nekļūtu par “spaidoni”, neciestu no “muļķerēšanas” vai nesaskartos ar “parolīzes” sekām, kampaņas organizētāji aicina kritiski izvērtēt visu internetā sastopamo informāciju!

Vairāk par kampaņu un tās laikā plānotajām aktivitātēm tīmekļvietnē – www.parolize.lv. Šajā vietnē atradīsiet arī droša interneta skolu jeb digitālo rokasgrāmatu, kur interaktīvā veidā katrs lietotājs var iepazīties ar kiberdrošības pamatlietām, aizpildot testus un pārbaudot savas zināšanas praksē.

CERT.LV - Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Latvijā, dibināta 2006.gadā, ir „Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta” (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros. CERT.LV misija ir veicināt informācijas tehnoloģiju drošību Latvijā.

Kopš 2018.gada CERT.LV ir atbildīga par projekta „Latvijas kiberdrošības spēju uzlabošana” (INEA/CEF/ICT/A2017/1528784) īstenošanu Latvijā. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

Raksts tapis sadarbībā ar CERT.LV.