Baltkrievija un Navaļnijs: Eiropas Parlaments prasa ES sankcijas

Stāvoklis Baltkrievijā

Eiropas Parlaments ceturtdien ar 574 balsīm par, 37 pret un 82 atturoties noraidīja Baltkrievijā 9. augustā notikušo “tā saukto prezidenta vēlēšanu” rezultātus, jo tās “rīkotas, klaji pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus”. Kad 5. novembrī beigsies Aleksandra Lukašenko prezidenta pilnvaru termiņš, Eiropas Parlaments viņu vairs neatzīs par Baltkrievijas prezidentu, uzsver deputāti.

EP atzinīgi vērtē izveidoto Koordinācijas padomi un atzīst to par “to cilvēku pagaidu pārstāvniecību, kuri pieprasa demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā”. Viņi arī atkārto aicinājumus pēc iespējas drīzāk rīkot jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas starptautiskā uzraudzībā.

ES sankcijas pret autoritatīvo režīmu un tā līderiem

EP deputāti aicina noteikt ES sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un represijām Baltkrievijā, tostarp pret Aleksandru Lukašenko, un aicina ES dalībvalstis nekavējoties un ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, sākt šīs sankcijas īstenot.

EP deputāti arī visstingrākajā veidā nosoda Baltkrievijas varas iestādes par to vardarbīgajām represijām pret miermīlīgajiem protestētājiem, demonstrāciju vadītājiem un žurnālistiem, un min, ka no Baltkrievijas cietumiem un aizturēšanas centriem pienāk simtiem ziņojumu par spīdzināšanu, izvarošanu un sliktu izturēšanos pret aizturētajiem.

Baltkrievijas sieviešu ieguldījums

Rezolūcijā deputāti pauž atzinību par Baltkrievijas sieviešu nozīmīgo ieguldījumu protestos, īpaši minot to vadītājas Svetlanu Tihanovsku, Veroniku Cepkalo un Mariju Koļesņikovu. Viņi arī min, ka daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata Svetlanu Tihanovsku par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju un Baltkrievijas ievēlēto prezidenti.

EP arī pieprasa nekavējoties atbrīvot arestētos Koordinācijas padomes locekļus un visus tos, kas patvaļīgi aizturēti politisku iemeslu dēļ.

Stāvoklis Krievijā un Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums

Citā ceturtdien pieņemtā rezolūcijā ar 532 balsīm par, 84 pret un 72 atturoties, Parlaments stingri nosoda Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu Krievijā un pauž nopietnas bažas par kārtējo gadījumu, kad pret Krievijas pilsoņiem izmantotas neiroparalītiskas ķīmiskas vielas. Tekstā norādīts, ka izmantotā “Novičok” grupas indi var izstrādāt tikai valstij piederošās militārās laboratorijās un to nevar iegādāties privātpersona, tāpēc diezgan ticams, ka uzbrukuma pasūtītāji varētu būtu Krievijas varas iestādes.

EP deputāti uzsver ka Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājums bija daļa no sistēmiskiem centieniem iebiedēt un apklusināt viņu un citus disidentus, jo īpaši nolūkā ietekmēt Krievijas vietējās un reģionālās papildvēlēšanas 11.–13. septembrī. Viņi atgādina, ka Alekseja Navaļnija gadījums ir tikai viens no elementiem plašākā Krievijas politikā, kas vērsta uz represīvu iekšpolitiku un agresīvu rīcību visā pasaulē.

Prasība pēc starptautiskas izmeklēšanas un ES sankcijām

EP deputāti prasa nekavējoties sākt starptautisku izmeklēšanu Navaļnija lietā un par Krievijas starptautisko saistību pārkāpumiem ķīmisko ieroču jomā un aicina Krievijas iestādes pilnībā sadarboties izmeklēšanā un saukt pie atbildības vainīgos.

Viņi arī aicina ES dalībvalstis ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā, pēc iespējas drīzāk izveidojot sarakstu ar vērienīgiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krieviju un pastiprināt arī esošās sankcijas pret Krieviju. Eiropas Parlaments aicina uz tādiem sankciju mehānismiem, kas ļautu vākt un iesaldēt korumpētu personu Eiropas aktīvus, atbilstoši Alekseja Navaļnija Pretkorupcijas fonda konstatējumiem.