Jaunieši nevēlas būt katoļu priesteri: Garīgajā seminārā uzņemts tikai 1 students
Jauniešu vēlme kļūt par katoļu priesteriem iet mazumā. Savu 100. pastāvēšanas gadu Rīgas katoļu seminārs uzsāk tikai ar vienu jaunuzņemtu studentu, kurš tajā iestājies arī tikai pēc tam, kad pirmajā uzņemšanas reizē uz studijām neviens nepieteicās un uzņemšanas laiku nācās pagarināt ar cerību, ka tomēr kāds vēlēsies kļūt par garīdznieku.
Lai arī 20. augustā katoļu Garīgajā seminārā bija plānota jauno audzēkņu uzņemšana un iestājpārbaudījumi, jauni studenti netika uzņemti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka neviens negribēja būt par katoļu garīdznieku. Pēc šī datuma viens students no Rīgas arhidiecēzes tomēr seminārā tika uzņemts, Jauns.lv pavēstīja tā rektors priesteris Marcins Vozņaks.
Pašlaik kopumā seminārā par nākamajiem mācītājiem mācās vien deviņi cilvēki, kas salīdzinot ar gandrīz 280 katoļu draudžu skaitu Latvijā ir vairāk nekā niecīgi. Pie tam jāņem vērā, ka iestāšanās seminārā vēl nenozīmē, ka students noteikti kļūs par priesteri, jo viņš var arī pārdomāt.
Simts gadu laikā Rīgas katoļu seminārs izaudzinājis apmēram 430 priesterus. Mācības tajā nenotika tikai dažus gadus – 1941. un 1942. gadā, kad Latviju okupēja nacistiskais karaspēks un no 1952. līdz 1954. gadam padomju okupācijas laikā. Tomēr ne visi semināra absolventi palika kalpot Latvijā, jo padomju gados Rīgas seminārā mācītājus sagatavoja arī citām PSRS republikām.
Jāteic, ka arī otrai Latvijas lielākajai konfesijai – luterāņiem šogad ne īpaši veicās ar jaunu studentu uzņemšanu, jo Lutera akadēmijai nācās izsludināt papilduzņemšanu jaunajam mācību gadam. Tajā mācības šogad uzsāk 23 studenti, no kuriem lielākā daļa par mācītājiem gan nekļūs, jo akadēmijā mācās arī baznīcas mūziķi un draudžu darbinieki, kuru plānos nav kļūt par mācītājiem.
