Vēl vienā iecirknī bijušas problēmas ar nekorekti apzīmogotām vēlēšanu aploksnēm
Vēl vienā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iecirknī bijušas problēmas ar nekorekti apzīmogotām vēlēšanu aploksnēm, izriet no šodien Administratīvajā apgabaltiesā nolasītās vēstules, kuru Valsts drošības dienests (VDD) nosūtījis tiesai.
Politisko partiju apvienības "Jaunā saskaņa" valdes loceklis Jānis Kuzins tiesai lūdza šo atzīt par jaunatklātu faktu. Tādēļ viņš arī pieteica lūgumu mainīt savu pieteikumu tiesai un iekļaut tajā 74.vēlēšanu iecirkni, kurā šis iespējamais pārkāpums noticis. Tiesa šo lūgumu apmierināja.
No Kuzina tiesas sēdē sacītā izriet, ka 74.Rīgas vēlēšanu iecirknī, kas atradās Mākslinieciskās jaunrades centrā Andreja Saharova ielā 35, vēlēšanu dienā daļai vēlētāju esot izsniegti vēlēšanu biļeteni ar iepriekšējās balsošanas zīmogiem. Tādi bijuši 34 biļeteni.
Kā skaidroja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins, šajā iecirknī par nederīgām atzītas aptuveni 30 vēlēšanu zīmes.
Viņš pieļāva, ka tur esot bijušas kādas problēmas ar zīmogiem, uzsverot, ka precīzu informāciju par to, kādēļ tās atzītas par nederīgām, varētu noskaidrot, atverot kasti, kur tās glabājas. To var izdarīt, veicot pārskaitīšanu vai ar speciālu rīkojumu.
Kā pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova, 74.iecirkņa 29.augusta balsošanas dienas kastē bijušas 34 aploksnes ar iepriekšējās balsošanas zīmogu, kas tika atzītas par nederīgām. Kā skaidrojuši vēlēšanu iecirkņa komisijas pārstāvji, viņi 29.augusta vēlēšanu dienas sākumā sākuši dalīt šīs aploksnes, bet tad sapratuši, ka tām virsū ir iepriekšējās balsošanas zīmogs.
Saskaņā ar CVK instrukciju, - ja vēlēšanu dienas kastē tiek atrastas aploksnes ar iepriekšējās balsošanas zīmogu, tad šādas aploksnes ir uzskatāmas par nederīgām. Kā skaidroja CVK pārstāve, iepriekšējai balsošanai ir sava kaste un balsošanas dienā ir cita kaste, kur vēlētāji ievieto balsošanas aploksnes.
Kā vēstīts, CVK pagājušajā ceturtdienā nolēma noraidīt visas iesniegtās sūdzības par Rīgas domes vēlēšanu rezultātu apkopošanu un neatcēla vēlēšanu rezultātus gan atsevišķajos iecirkņos, gan galvaspilsētā kopumā.
CVK bija saņemti četru kandidātu sarakstu - partijas "Jaunā saskaņa", partijas "Saskaņa", Latvijas Krievu savienības un partijas "Alternative" - pārstāvju iesniegumi par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu. Visas partijas CVK lēmumu noraidīt to prasības ir apstrīdējušas tiesā.
"Jaunā saskaņa" savā iesniegumā lūdza atcelt gan Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, gan arī Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņu rezultātus. Šajos iecirkņos balsu skaitīšanas laikā vēlēšanu kastēs tika konstatētas kopumā 627 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa zīmoga, kuras atbilstoši vēlēšanu likumā un CVK instrukcijā noteiktajam ir uzskatāmas par nederīgām un nav pieskaitītas kopējam vēlēšanu rezultātam. Turklāt astoņiem cilvēkiem neesot dota iespēja nobalsot mājās, jo pie viņiem neieradās vēlēšanu komisijas pārstāvji.
Latvijas Krievu savienība lūdza CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu Rīgas pilsētas 97. un 144.vēlēšanu iecirknī, atzīstot šajos iecirkņos vēlēšanu kastēs atrastās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes par derīgām.
Savukārt sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" deputātu kandidāti Antons Klindžāns un Vladimirs Frolovs lūdza rīkot atkārtotu balsošanu Rīgas pilsētas 97. un 144.vēlēšanu iecirknī.
Politiskā partija "Alternative" lūdza atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņemt lēmumu par atkārtotu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa iepriekš skaidroja, ka galvenais arguments, kādēļ CVK noraidīja visas iesniegtās sūdzības, bija tas, ka CVK pilnvaras nav tik plašas, lai noskaidrotu, kāds ir 627 neapzīmogoto un līdz ar to vēlēšanu rezultātos neieskaitīto aplokšņu saturs.
Vēlēšanu likums nosaka, ka neapzīmogotās aploksnes, kas atrastas vēlēšanu urnā, ir noraidāmas, un tas tika ievērots, uzsvēra Bērziņa.
CVK locekļi kopumā bija vienisprātis, ka CVK nav piemērotākā iestāde, kas var šādus strīdus un sūdzības izskatīt, attiecīgi plašāku vērtējumu var dot tiesa, piebilda Bērziņa.
Jaunievēlētā dome nevarēs sākt darbu, kamēr nebūs attiecīgais tiesas lēmums. Apgabaltiesai lēmums jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas - tas būs galīgs un nav apstrīdams.
