Mūžībā pavadīta kino un teātra zinātniece Silvija Līce

Viņsaulē kino un teātra zinātniece, dokumentālo filmu scenāriju un daudzu grāmatu autore, tulkotāja un valodu pasniedzēja Silvija Līce aizgāja 29. augustā 80 gadu vecumā.

Līce bija viena no pirmajām latviešu kino zinātniecēm ar grādu, kuru ieguvusi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Valodas un literatūras institūta aspirantūrā un PSRS Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā. Viņas pētniecības pieejai raksturīga objektīva analīze un precizitāte faktu izklāstā. Viņa ilgu laiku bija arī LZA institūta pētniece.

Līces radošajā biogrāfijā ierakstīta monogrāfija "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977), kā arī viņa bijusi līdzautore darbam "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989) un citiem. Līce savos darbos padziļināti analizējusi un vērtējusi filmu montāžu un vizuālo kvalitāti. Viņa izveidojusi grāmatu par operatoru Māri Rudzīti (1983), kā arī aktierfilmu operatoru portretu krājumu "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu" (1995).

Līces darbos smalkjūtīgi atklājās radošās personības, izmantojot dokumentālās liecības un intervijas. Krājumā "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino" (1991) apkopoti Līces portretraksti par latviešu režisoriem, portretgrāmatas par kino un teātra aktieriem un operdziedātājiem - "Valdemārs Zandbergs" (1987), "Stāsts par laimīgu cilvēku" par baritonu Pēteri Grāveli (1990), "Dokumentālā fantāzija" par Aleksandru Poļakovu (1992), "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (1992 un 2001), "Bez Baltā nama" (1995), "Inese Galante" (1999).

Kā tulkotāja Līce regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa "Orfejs nokāpj ellē", Ļeva Tolstoja "Anna Kareņina", Gistava Flobēra "Bovarī kundze", Skota Ficdžeralda "Ir maiga nakts" un citus klasikas meistardarbus.