Atsevišķiem pierobežā dzīvojošajiem ceļošanas ierobežojumu gadījumā nepiemēros pašizolācijas prasību

Saskaņā ar Veselības ministrijas informāciju, Lietuvas un Igaunijas Covid-19 saslimstības rādītāji ir zem 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotājiem, līdz ar to, ceļojot no un uz šīm valstīm, nākamajās septiņās dienās nebūs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Tā kā iepriekš pastāvēja iespēja, ka Lietuvas un Igaunijas Covid-19 saslimstības rādītāji varētu pārsniegt 16 saslimušos uz 100 000 iedzīvotājiem, Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē izskatīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lai lemtu par rīcību situācijā, kad Baltijas valstīs stāstos spēkā ceļošanas ierobežojumi.

Ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka pēc tam, kad Lietuvā un Igaunijā būs būtiski audzis ar Covid-19 saslimušo skaits, tad tām personām, kuras būs ieceļojušas Latvijā no Lietuvas un Igaunijas, būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Vienlaikus ar noteikumiem arī paredzēts, ka, Igaunijai un Lietuvai nonākot Covid-19 bīstamo valstu sarakstā, no šīm valstīm ieceļojušajiem, uzturoties sabiedriskās vietās Latvijā, obligāti būs jālieto mutes un deguna aizsegi.

Tāpat, ņemot vērā ciešo integrāciju starp Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Igaunijas robežu tuvumā dzīvojošajiem un lai pārlieku neierobežotu to personu tiesības, kuras ikdienā šķērso Lietuvas un Igaunijas sauszemes robežu, lai strādātu vai mācītos otrā valstī, valdība lēma atbrīvot atsevišķu kategoriju personas no 14 dienu pašizolācijas prasības. Šādu lūgumu Latvijai ir izteikusi arī Lietuva un Igaunija.

No noteikumu grozījumiem izriet, ka ceļošanas ierobežojumi un pašizolācijas prasības netiks attiecinātas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras Latvijas valsts robežu šķērso saistībā ar darba pienākumu veikšanu, izglītības apguvi, radinieku aprūpes nodrošināšanu, bēru organizēšanu (tai skaitā, dalībai bērēs).

Noteikumu grozījumi arī paredz to, ka pašizolācijas noteikumi neattiecas uz personām, kuras Latvijas teritoriju šķērso tranzītā, kas nozīmē Latvijas teritorijas šķērsošanu 12 stundu laikā bez nakšņošanas Latvijas teritorijā.

Valdības sēdes laikā ministriem dalījās viedokļi par to, vai piektdien vajadzētu skatīt minētos noteikumu grozījumus, ņemot vērā, ka vēl vismaz nedēļu situācija ar ceļošanu Baltijas valstu iedzīvotāju starpā nemainīsies.

Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV) ieskatā, noteikumu projektā ir trūkumi, kurus nedēļas laikā vajadzētu novērst. Šim viedoklim pievienojās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura aicināja šos noteikumu grozījumus skatīt nākamnedēļ, jo konfederācijas biedriem nav skaidrības par minētajiem grozījumiem.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja atbalstīt noteikumu projektu, jo ar grozījumiem noteikumos tiek skaidri pateiks, ka pierobežā dzīvojošie varēs strādāt un iet uz skolu kaimiņvalstīs. 

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicināja atbalstīt noteikumu projektu, lai cilvēkiem būtu skaidrība, kam gatavoties. Vienlaikus ministrs atzina, ka nepieciešamības gadījumā šos noteikumus varēs atkārtoti grozīt nākamnedēļ.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka piektdien skatītais jautājums nerisina ar ekonomiku saistītas problēmas, kā arī atsevišķi būtu risināms jautājums par Valku un Valgu. Premjers rosināja šo abu pilsētu jautājumu risināt kopā ar Igaunijas kolēģiem.

Vienlaikus Kariņš aicināja pieņemt noteikumu grozījumus, lai pierobežā dzīvojošajiem iedzīvotājiem būtu skaidrība par iespējamajām izmaiņām, savukārt pārējie jautājumi tiks risināti nākamnedēļ. 

"Te ir konkrēts regulējums, kas noregulē ikdienas pārrobežu kustību, masku valkāšanu. Tādējādi mēs zināsim, kas notiks, ja saslimstība pieaugs. Otrs jautājums ir - turpināt diskusijas ekspertu līmenī," pauda premjers.

Ģirģenam atturoties, ministri vienojās atbalstīt noteikumu grozījumus, vienlaikus apņemoties nākamās nedēļas laikā risināt ar šiem grozījumiem saistītus specifiskus jautājumus.