Basu suitu godos

Klēts kādreizējos graudu apcirkņos ierīkota ekspozīcija Suitu godi – patlaban vienīgā, kas tik plaši stāsta par dažādiem notikumiem suitu dzīvē. Tā ir ļoti mūsdienīgi aprīkota un bez vizuālās daļas – četrām atsevišķām sadaļām, kas stāsta par suitu kristībām, kāzām, bērēm un dažādām ar baznīcu un gadskārtām saistītām tradīcijām – ir arī audiovizuālā daļa, kura piedāvā iespēju noklausīties Gudenieku suitu iedziedātās, šiem notikumiem veltītās dziesmas. Šajā ekspozīcijā izstāstīts viss cilvēka mūžs – suitos joprojām ir dzīvas senās kāzu, kristību un bēru tradīcijas.

Izstāde tapusi Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Mazo etnokultūru reģionu attīstīšana un popularizēšana kā UNESCO galamērķis sadaļā, kurā apvienojušies četri unikāli reģioni — Setomā un Kihnu Igaunijā un suiti un Lībiešu krasts Latvijā.

Četras suitu saules

Bagātīgā un krāšņā ekspozīcija Basos ir lielisks kultūras tūrisma galamērķis, īpaši jau tāpēc, ka idejas autori un īstenotāji ir suitu kopienas aktīvākie ļaudis. Ekspozīciju ir iekārtojis pazīstamais mākslinieks Mārtiņš Heimrāts, kuram no sirds ir līdzējuši daudzi vietējie iedzīvotāji, atvēlot vēsturiskus priekšmetus un fotogrāfijas, darinot goda drānas, aužot grīdsegas. Pētot suitu godu vēsturi muzejos un runājoties ar iedzīvotājiem, izstāde tapusi gada laikā.

Visām četrām suitu godu sadaļām doti maģiski apzīmējumi. “Vēlējāmies sameklēt kādu paralēli, ka visi dzīvojam zem saules, un šie godi varētu būt rīta saule, pusdienu saule un vakara saule. Un tad mums vēl palika ceturtā, kas varētu būt tā īpašā suitu saule,” skaidro ekspozīcijas autors Mārtiņš Heimrāts. Rīta saules interaktīvajā sadaļā apskatītas senās kristības, kūmu – krustvecāku – izvēle un aicināšana, ceļš uz baznīcu. Pusdienu saule vēsta par gatavošanos kāzām, kāzu pirmo, otro un trešo dienu, kā arī ticējumiem, bet vakara saule – par suitu tradīcijām, cilvēkam nomirstot.

Viens no ekspozīcijas nozīmīgākajiem elementiem ir seni sadzīves priekšmeti, kurus izstādei atvēlējuši Basu iedzīvotāji. Te aplūkojami godiem raksturīgie priekšmeti – šūpulis, pūralāde, zārks, svētku galds un suitu kāzu tērpi. Priekšmetus izstādei sagatavojis un restaurējis Edgars Raitums, bet tērpus un tekstilizstrādājumus darinājuši suitu amatnieki un Alsungas audējas. Ekspozīcijā ir arī daudz vēsturisko fotogrāfiju, kurās redzami suitu novada ļaudis tradicionālajās svinībās.
Neraugoties uz plašo eksponātu klāstu, autori joprojām aicina iedzīvotājus papildināt izstādi ar savas dzimtas fotogrāfijām, kas iederētos Suitu godu izstādes krājumā. Visvairāk tiek gaidītas Basu iedzīvotāju fotogrāfijas.

Marijas un Margarietas šūpulītis

“Ekspozīcijas displejā par visiem godiem ir izsmeļoša informācija ar attēlu galerijām, kā arī godu dziesmām, kuras iedziedājušas gan Gudenieku, gan Basu suitu sievas,” izstādi izrādot, stāsta pagasta kultūras darba organizatore Olita Ulmkalne. “Skaistos lupatdeķus auda Alsungas audējas, bet mēbeles atvēlējuši Basu ļaudis. Ļoti vērtīgs ir šūpulītis, kurā izaijātas dvīņu māsas Marija un Margarieta, viena no viņām vēl dzīvo Basos. Kristību tērps gan tapis no jauna, jo neviens tādas relikvijas nevēlas atdot. Pēc fotogrāfijām redzams, cik daudz cilvēku kādreiz te dzīvojuši un cik daudz bērnu nākuši uz skolu. Tautas nams šeit bijis jau izsenis, bet atjaunots pirms deviņiem gadiem, un te joprojām notiek pasākumi. Magazīnklētij ir arī otrais stāvs, kur atrodas senlietu krātuve, tai cilvēki var uzticēt glabāšanai senas lietas, kā arī svinēt kāzas un citus mūsdienu godus. Kopš ekspozīcijas atvēršanas piedāvājam ekskursiju ar Basu suitiem tautastērpos un klātiem galdiem ar sklandraušiem, maizi un skābputru. Šogad pirmoreiz Tautas nams darbosies arī ziemā.”

Tautas namā ir arī liela sarīkojumu zāle – te savukārt izveidota ekspozīcija, kur apskatāmi suitu goda tērpi un tautastērpi, kā arī 1935. gadā veidotā filma Dzimtene sauc jeb Kāzas Alsungā, kurā līdzās tolaik populāriem aktieriem piedalījās arī vietējie iedzīvotāji.

Ekspozīciju var apskatīt bez maksas, iepriekš piesakoties Gudenieku pagasta pārvaldē.

Kas ir suiti?

Suiti ir katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē ar gandrīz 400 gadus garu vēsturi. Savulaik tas viss bija vienas – grāfu Šverinu – dzimtas īpašums, kas aptver tagadējos Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastus (tagad – Alsungas, Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Basos).

Kad Kurzeme 1561. gadā piedzīvoja reformāciju, šis novads pārgāja luterticībā. Taču novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins karadienesta laikā pie Polijas karaļa ieskatījās poļu aristokrātē Barbarā Konarskā un pirms savām kāzām 1623. gadā konvertējās katoļticībā. Pēc tēva nāves Johans Ulrihs atgriezās Alsungā un uzaicināja  jezuītus, lai tie pievērstu katoļticībai arī pārējos novada iedzīvotājus. Kopš tā brīža sākas suitu vēsture. 

Reliģiskās atšķirības dēļ suiti noslēdzās savā novadā un maz kontaktējās ar ārpasauli. Un tieši šī pašizolācija saglabāja bagātu tautas tradicionālo kultūru ar dziesmām, dejām, ticējumiem, paražām, kas citos novados savulaik kā vecs un nevajadzīgs bija atmests un izzudis. Suitiem ir sava izloksne – valoda. Suitu sieviešu tradicionālajai dziedāšanai ir savas īpatnības, kas saistītas ar ē-o vilkšanu. Suitiem ir 52 813 tautasdziesmu folkloras fondā, savs ļoti krāšņs tautastērps un gadsimtus pārdzīvojušas kāzu tradīcijas. Starp citu, Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautastērpu (to pārstāja darīt pēc Otrā pasaules kara), kur spēlēja dūdas, kokles un bukuragu. Suitiem ir īpatnējs raksturs ar neuzticību, aizdomām, skarbumu pret ienācējiem un īstu uzticību pret savējiem. Suiti nevēlas pieņemt jauno, tāpēc tos uzskata par stūrgalvīgākajiem un konservatīvākajiem Kurzemes iedzīvotājiem.

2009. gadā suitu kultūrtelpu iekļāva UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.