Spānijas kailgliemeži uzbrūk Pāvilostas kultūras namam
foto: pavilosta.lv
Pāvilostas kultūras nama direktore teic, ka kailgliemeži uzbrūk ne tikai vietējo dārziņiem un apsēduši parku, bet arī rāpo pa kultūras nama fasādi.
Novadu ziņas

Spānijas kailgliemeži uzbrūk Pāvilostas kultūras namam

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Spānijas kailgliemežu sērgas viens no visvairāk skartajiem Latvijas novadiem ir Pāvilosta, kur nevēlamais gliemis pa tīro noēd ne tikai daudzu pāvilostnieku dārziņos izaudzēto, bet arī uzbrūk kultūras ļaudīm. Kailgliemeži vakara stundās rāpjas pa Pāvilostas kultūras nama fasādi.

Spānijas kailgliemeži uzbrūk Pāvilostas kultūras n...

Lai pāvilostniekiem palīdzētu saprast, kā cīnīties ar kailgliemežu invāziju vietējā kultūras namā notika seminārs par kailgliemežu izplatības ierobežošanas iespējām, kurā piedalījās pārstāvji no Lauku konsultāciju un izglītības centra, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldības, kā arī vietējie iedzīvotāji.

Kailgliemeži Pāvilostā “uzdarbojas” jau 12 gadus, kad 2008. gadā to pirmo reizi pamanīja kādā saimniecībā netālu no Upesmuižas parka. Tagad tie pamanīti arī uz fasādes Pāvilostas kultūras namā, kura iekšpusē sprieda par to iznīcināšanas metodēm. Kultūras nama direktore Silva Vārsberga Jauns.lv pastāstīja:

“Tie kailgliemeži vakaros rāpo pa kultūras nama sienām. Cik augstu viņi var uzrāpties, nezinu, jo klāt jau viņiem nestāvu.

Kailgliemeži Pāvilostā ir liela bēda. Vakar biju aizbraukusi uz savu lauku un tos lasīju pati. Nobrīnījos, ka viņi arī pa sienām staigā. Domāju, ka viņi ņemas tik pa zemi un dārziem, bet, izrādās - pa sienām arī. Pēc viņiem paliek tāda spīdīga pēda, liekas gan, ka nekādu lielo šmuci uz fasādes sienas viņi nav atstājuši.

Ar riteni, braucot cauri Upesmuižas parkam, žļarkst vien – viss ceļš pilns ar kailgliemežiem. Vakar bija lietus, un tas viņiem jau tas labais. Ka brauc pāri, protams, ka žlarkst, jo viņi visi ir pilni ar ūdeni…

Es īpaši ar kaut kādām tautas metodēm kailgliemežus neiznīdēju. Salasu dārzā un sametu pudelē. Viņi paši tur viens otru apēd un tad to žļurgu izleju ārā”.