Solidarizējoties ar baltkrieviem, uz Latvijas un Lietuvas robežas ar Baltkrieviju sākusies organizēta akcija

Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga norāda, ka, solidarizējoties ar Baltkrievijas tautas brīvības un demokrātijas centieniem, Latvijas iedzīvotāji ir aicināti piedalīties vēsturiskā "Baltijas ceļa" gadadienā 23.augustā.

Zonberga pavēstīja, ka akcija "Baltijas ceļš. Brīvību Baltkrievijai" būs solidaritātes ķēde no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, kurā vienu no ceļa posmiem jāaizpilda dalībniekiem no Latvijas.

Latvijas pusē akcija sākusies jau šovakar Zilupes novadā, Pasienes pagasta Meikšānos, kad no valstu robežu krustpunkta jeb tā dēvētā Draudzības kurgāna plkst.19 sākās gājiens gar Baltkrievijas robežu. Tā noslēgums notiks rīt, 23.augustā, Krāslavas novadā Piedrujā, kur plkst.12 norisināsies solidaritātes akcijas atklāšanas pasākums.

No Piedrujas akcijas dalībnieki sāks ceļu uz Viļņu, kur jau Lietuvas pusē, apvienojoties ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas no visiem novadiem dosies uz akciju "Baltijas ceļš. Brīvību Baltkrievijai". Akcija Lietuvā sāksies 23.augusta plkst.19, un iedzīvotājiem tiks nodrošināts transports, lai ikviens interesents varētu piedalīties pasākumā, ievērojot epidemioloģiskos drošības nosacījumus un Lietuvas teritorijā lietojot arī sejas aizsargmaskas.

Dalībnieki no Latvijas var pieteikties šeit.  Latvijas iedzīvotāju dalību koordinēs "Latvijas Pilsoniskā alianse", kas ierādīs katram dalībniekam konkrētu vietu uz autoceļa Viļņa - Minska.

Kā norādīja Zonberga, līdzīgas solidaritātes akcijas notiks arī Igaunijā un Ukrainā, tās visas vienos tēmturis "#FreedomWay". Akcijas "Baltijas ceļš. Brīvību Baltkrievijai" un gājiena dalībnieki ir aicināti ņemt līdzi Baltkrievijas vai Latvijas karogu un ģērbties baltās drēbēs.

Akcija "Baltijas ceļš" notika 1989.gada 23.augustā, kad vairāk nekā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu sadevās rokās 600 kilometru garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības.

Kā ziņots, Baltkrievijā jau otro nedēļu turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot spēku, un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.

Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes pagājušās nedēļas nogalē bija spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.

Tomēr liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts.

Vienlaikus Baltkrievijā sākušies streiki, kuru dalībnieki arī izvirza pret režīmu vērstas politiskas prasības.

Tikmēr Lukašenko kategoriski atsakās piekāpties protestētāju prasībām un jau divkārt telefoniski sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, cenšoties viņu pārliecināt sniegt atbalstu grūstošā autoritārā režīma stabilizēšanai.

Pēdējo dienu laikā Lukašenko, šķiet, sācis atgūt iniciatīvu un pret opozīciju pamazām atkal tiek pastiprināts spiediens.