foto: Rojs Maizītis
Policijas eksperti ceļ trauksmi par ierēdņu plānu
Valsts policijas eksperti gada laikā veic ap 12 000 ekspertīžu, tostarp vidēji ap sešiem simtiem ieročiem, turklāt vienā pārbaudes lietā var būt vairāki stobri. Tagad zem šāviena nokļuvuši paši eksperti.
112
2020. gada 17. augusts, 04:22

Policijas eksperti ceļ trauksmi par ierēdņu plānu

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Tieslietu ministrija pabeigusi izstrādāt plānu, kas paredz Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) apvienošanu ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldi (VPKP). Kamēr ierēdņi saskata pārsvarā ieguvumus ar nelielu riska piedevu, VKPK uzskata, ka mehāniskas apvienošanas dēļ ekspertīžu joma var nonākt dziļā krīzē.

"Kas Jauns Avīzes" rīcībā ir vēstule, kas nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām un Valsts kontrolei ar situācijas aprakstu un prognozēm cerībā, ka šo lēmumu tomēr iespējams pārskatīt.

Atceras par senu ideju

Iestāžu apvienošanas process faktiski uzsākts jau 2009. gadā pēc Valsts kancelejas veiktā funkciju audita valsts tiesu ekspertīzes iestādēs – toreiz arī secināts, ka apvienotā iestāde veidojama Tieslietu ministrijas padotībā un apvienošana sākama pakāpeniski.

Kā atsevišķa struktūra specifikas dēļ saglabājams tikai Valsts tiesu medicīniskās ekspertīzes centrs (VTMEC). Turpmākā darbība gan notikusi tikai uz papīra, un šajā laikā reālā situācija mainījusies – ieguldīti lieli valsts līdzekļi VPKP attīstībā, un novērsta veicamo ekspertīžu jomu pārklāšanās.

Šogad jautājums aktualizēts, 14. jūlijā pieņemts atbilstošs Ministru kabineta lēmums, un apvienošanas uzsākšana ieplānota jau 15. augustā. Pilnībā noslēgt šo procesu paredzēts 2025. gada 31. decembrī.

Ministrijas ierēdņi redz trīs ieguvumus – vienā lietā veikto ekspertīžu kopējais termiņš samazināšoties, atdalot kriminālistikas dienestu, respektīvi, policijas darbiniekus, kuri izņem lietiskos pierādījumus notikumu vietās, no tiesu ekspertīzes – tad lielāka uzmanība tikšot pievērsta kvalitatīvai notikuma vietu apskatei un procesuālo darbību izpildei. Apvienošana arī ļaušot efektīvāk plānot investīcijas un iesaistīties starptautiskās finanšu programmās.

Riskus piemin, bet nenovērtē

Pie riskiem minētas iespējamās izmaiņas tiesu ekspertu sastāvā un papildu finansējuma nepieciešamība – būs nepieciešama jaunu ekspertu apmācība, ieskaitot ārzemēs, daudzās specialitātēs. Tāpat ne mazums ekspertu tiks pazaudēti reorganizācijas dēļ, un viņiem visiem būs jāizmaksā kompensācijas.

Masveida aiziešana varētu notikt, jo plānots, ka no 2024. gada ekspertīžu darbinieki zaudēs policijas darbinieka statusu, kļūstot par civiliem ierēdņiem, tāpēc daudzi izmantos situāciju, lai dotos izdienas pensijā.

Informatīvajā ziņojumā teikts: “Pieredzējušu sertificētu ekspertu zaudējums sakarā ar amata statusa maiņu var radīt risku, ka atsevišķās tiesu ekspertu specialitātēs var nebūt tiesu ekspertu, bet jaunu tiesu ekspertu sagatavošana var prasīt vismaz vienu gadu. Minētais var radīt negatīvu ietekmi uz izmeklēšanas un iztiesāšanas termiņiem, kā arī varētu nenodrošināt procesa virzītājus un tiesu ar nepieciešamajiem pierādījumiem.”

Pēc apvienošanas paredzēts turpmāk veikt ekspertīzes tikai vienā vietā, neizmantojot reģionālos birojus, kuros šobrīd veic aptuveni trešo daļu no visām ekspertīzēm – tāpēc visi izņemtie lietiskie pierādījumi būs jāved uz Rīgu, kas būtiski palielinās izdevumus.

Tomēr secināts, ka, neraugoties uz šiem riskiem, reforma ir īstenojama. Tikmēr pašreizējie VPKP darbinieki varbūtējo situāciju raksturo vienā vārdā – tā būs katastrofa.

Ar katru narkotiku gramu uz Rīgu

Policijas Kriminālistikas pārvaldē šobrīd strādā 162 eksperti, no kuriem reģionālajos birojos darbojas 85. Viņi strādā 27 jomās un gada laikā veic ap 12 000 ekspertīžu, izpētot vidēji 200 000 objektu. Salīdzinājumam – VTEB strādā 35 eksperti, kuri pārrauga 19 jomas – viņi pērn veikuši tikai 1800 ekspertīžu.

Reģionālie biroji veic aptuveni 15% ekspertīžu, pārsvarā narkotikām un alkoholam. Līdz ar to likvidēšanu policijai no novadiem vismaz 1500 reižu gadā būs jāved uz Rīgu pārbaudīt pat visniecīgākie narkotiku un nelegālā alkohola daudzumi. Līdz šim ekspertīzes rezultāti bija zināmi pat dažu stundu laikā un policija varēja ātri turpināt operatīvās darbības konkrētā lietā, bet nākotnē šis laiks krietni palielināsies.

Tikpat svarīgs jautājums operatīvai lietu izmeklēšanai ir ātri veicama daktiloskopiskā jeb pirkstu nospiedumu ekspertīze – arī ar šādiem paraugiem būs jāvizinās uz Rīgu. Ļoti liela nozīme ātrai eksperta darbības uzsākšanai ir ugunsgrēku cēloņu noteikšanas lietās – arī šeit, gaidot Rīgas ekspertu, laiks tiks pazaudēts.

Policijas eksperti kā liecinieki vienmēr tiek pieaicināti arī tiesas prāvās, un pēc apvienošanas viņiem no Rīgas būs jābrauc uz daudzām tiesu sēdēm.

Cietīs izmeklēšana

VPKP uzskata: “Tiesu ekspertīzes mākslīga atraušana no notikuma vietas apskates radīs zaudējumu virkni izmeklēšanā, piemēram, notikuma vietas apskates kvalitātes būtisku pasliktināšanos, jo to vairs neveiks sertificēti noteiktu nozares jomu eksperti, bet policijas darbinieki, kas savukārt ietekmēs kvalitatīvu pierādījumu iegūšanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā.”

Ir uzlabota iestādes materiālā bāze, ieguldīti lieli līdzekļi speciālas šautuves iekārtošanai, pārvaldes apsaimniekošanā ir telpas vienuviet esošās trijās ēkās, kur atrodama arī brīva platība.

Ir gan izskanējis viedoklis, ka sprādzienbīstamās un ballistiskās ekspertīzes varētu palikt Valsts policijas pārziņā, tomēr tā ir utopija, jo vismaz 70% gadījumu nepieciešamas arī cita veida papildu ekspertīzes. Tas nozīmē, ka sprādzienbīstamie priekšmeti būs jāpārvieto pa Rīgas ielām no vienas ēkas uz citu. 2019. gadā vien eksperti izpētījuši 2500 sprādzienbīstamu priekšmetu ar kopējo sprāgstvielu apjomu virs 800 kilogramu.

Nav arī atbildes uz jautājumu, kas notiks ar dienesta suņiem, kuri ir apmācīti odoroloģiskajām jeb smaržu ekspertīzēm – kinoloģijas ekspertu nodaļa ar voljēriem, darba telpām un laboratorijām atrodas Kleistu ielā Pārdaugavā.

Kadri izšķir visu

Tiesu ekspertīžu reformas dokumentos kā galvenais mērķis uzrādīts vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide, taču pašreiz jau runā par VPKC faktisko sadalīšanu – vienu daļu atstājot Valsts policijai, bet otru pievienojot Tieslietu ministrijas VTEB, tādējādi galvenais mērķis paliks nesasniegts.

Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par 300 valsts un privātajiem ekspertiem, taču atsevišķos specifiskos segmentos tādu visā valstī ir divi vai trīs. Kopš Policijas akadēmijas likvidēšanas profesionālus ekspertus nekur neapmāca, un par tādiem parasti kļūst pieredzējušo kolēģu vadībā.

VPKP 220 eksperti strādā ciešā sadarbībā ar procesa virzītājiem, sākot no notikuma vietas pirmreizējās izpētes, vidēji gadā tādās piedaloties 9000 reižu.

Pārvalde arī uzskata, ka katrs eksperts ir unikāla vērtība un nav pieļaujama rīcība, kas stimulēs viņus atteikties no līdzšinējā darba. Šajā gadījumā tā būs, jo vismaz 70 ekspertu ar 114 tiesu ekspertu sertifikātiem dažādās jomās būs spiesti piekrist citiem amatiem policijā, lai nepazaudētu speciālās dienesta pakāpes un sociālās garantijas.

Varam zaudēt speciālistus

Veicot iekšējo aptauju pārvaldē, noskaidrots, ka 117 eksperti nebūs gatavi atteikties no dienesta policijā, lai turpinātu darbu Tieslietu ministrijā, tāpēc uz nezināmu laiku valsts paliks vispār bez ekspertiem konkrētās jomās.

Prognozēts, ka tas skars sprādzientehnisko, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un sprādzienu produktu ķīmisko, odoroloģisko, dokumentu tehniskās un atsevišķas IT ekspertīzes, DNS, narkotisko vielu, alkohola un spirta, skaņu ierakstu un trasoloģisko izpēti, daktiloskopisko identifikāciju. 

VPKP uzdod retorisku jautājumu – kāpēc gan VTEB ar 35 ekspertiem un daudz mazāku darba apjomu nevarētu pievienot daudz lielākai un labāk attīstītai iestādei, neradot liekus izdevumus un saglabājot jau esošo efektīvo un pārskatāmo struktūru.

VPKP darbinieki lūdz izprast situāciju un apzināties sekas, kādas izriet no 14. jūlija valdības pieņemtā lēmuma. “Mēs uzstājīgi lūdzam vēlreiz izvērtēt piedāvātās reformas lietderīgumu un izpildes formu,” aicināts vēstulē.