"Dienā varu nopelnīt 250 eiro!" Velorikšotāja Viktorija par biznesu Vecrīgā
Viktorijas mamma meitas izvēli gan nesaprot. Līdzīgās domās esot arī viņas klasesbiedrenes – meitenei šādi fiziski smagi darbi nepiestāvot.
Sabiedrība

"Dienā varu nopelnīt 250 eiro!" Velorikšotāja Viktorija par biznesu Vecrīgā

Jauns.lv

Tūristu sezona Vecrīgā, šķiet, nav iedomājama bez velorikšām – trīsriteņu braucamajiem, kuri šaurajās, bruģētajās ielās kalpo kā taksometri tūristiem, nogādājot tos iepriekš izvēlētā vietā vai iesakot kādu citu jautrības pilnu galamērķi Rīgā. Interesanti, ka starp vecpilsētas rikšotājiem minās tikai viena meitene – Viktorija Visocka (18). Ieraugot viņu, vietā tik tiešām ir jautājums, kuru meitene itin bieži dzird no izbrīnītiem klientiem: "Kā gan tev pietiek spēka?"

"Dienā varu nopelnīt 250 eiro!" Velorikšotāja Vikt...

Viktorija ir dzimusi Jūrmalā, taču pašlaik mitinās Rīgā. Neskatoties uz to, ka joprojām turpinās meitenes vidusskolas gaitas, Viktorija atklāj, ka vasaras brīvlaiki paiet darbos un naudas pelnīšanā. „Pirms šī darba strādāju bārā par bārmeņa palīgu. Man ļoti nepatika tāds darbs – man vispār nepatīk sēdēt uz vietas,” stāsta meitene. Kādā septembra dienā, pildot savus palīga pienākumus vienā no Vecrīgas bāriem, meitene pamanījusi, ka ārā puiši braukā ar „kaut kādiem velosipēdiem”. „Sākumā man pat nebija skaidrs, kam tie braucamie domāti, taču pēc tam aprunājos ar viņiem un arī pajautāju, vai drīkstu pievienoties.”

Kājas uztrenē taibokss un riteņbraukšana

Viktorija teic, ka interese par velorikšām saistīta ar viņas tik ļoti mīļoto hobiju - riteņbraukšanu: „Ar velosipēdu braucu gandrīz katru dienu, kad ir brīvs laiks. Dodos arī garajās distancēs, uz citām pilsētām.” Viktorija nevilcinās atzīt, ka viņu nemaz nesaista pārlieku meitenīgas lietas – pašreiz viņa nodarbojas ar sešiem sporta veidiem un neviens no tiem nav aerobika vai teniss: „Ielu vingrošana, taibokss, riteņbraukšana, klinšu kāpšana, orientēšanās un skrituļošana – redz, kā, sanāca pat visus atcerēties!”

Pirmie klienti – divi resni igauņi

Lai sāktu braukt ar velorikšu, bijis vien jāaiziet uz Valsts ieņēmumu dienestu, kur šim darbam nepieciešams reģistrēties kā pašnodarbinātai personai. Tad jānoīrē velorikša no kāda īpašnieka, kuru garāžas ir netālu no tirdzniecības centra „Origo”. „Par pašu darbu man neviens neko daudz nepaskaidroja, vienkārši pēc skolas devos uz Vecrīgu - kā pārējie. Un stāvēju,” atceras meitene. Viktorija darbu uzsākusi vien septembra vidū, tūristu sezonas beigās, taču viņai palaimējies – tajā brīdī norisinājies Eiropas čempionāts basketbolā. Likumsakarīgi, ka pirmie klienti Viktorijai bijuši divi korpulenti igauņi - kunga prātā. „Viņi piegāja man klāt un sāka smieties. Prasīja, vai tiešām esmu vadītāja, vai arī man vienkārši uzdots pieskatīt rikšu. Paskaidroju, ka esmu braucēja un viņi piekrita, ka es viņus aizvedu uz Esplanādi, kur tolaik bija igauņu fanu telts. Ceļā viņi jokodamies man piedāvāja izkāpt un pastumt,” smej Viktorija. Pirmais brauciens gan bijis veiksmīgs un meitene iztikusi bez pasažieru palīdzības.

Klientu „medībās” nepārprotami palīdz svešvalodu zināšanas – aptuveni 5 sekunžu laikā Viktorija sev aizmugurē iesēdina divas itālietes sarunājoties ar tām viņu dzimtajā valodā.
Klientu „medībās” nepārprotami palīdz svešvalodu zināšanas – aptuveni 5 sekunžu laikā Viktorija sev aizmugurē iesēdina divas itālietes sarunājoties ar tām viņu dzimtajā valodā.

­Braucamo remontē pati

Viktorija neslēpj, klienti bieži vien mēdz šaubīties par augumā īsās meitenes spēju viņus aizvest līdz galamērķim, taču viņa nepadodas. Vērojot meiteni darbībā, gan ir manāms, ka mīties viņai reizēm nenākas tik viegli, turklāt Vecrīgas bruģis nežēlo arī pašu braucamo.

Noslogojuma dēļ velorikšas mēdz salūzt visai bieži, taču, atšķirībā no kolēģiem, kuri mehānisku problēmu gadījumā izsauc speciālu tehniķi, Viktorija savu braucamo remontē pati: „Esmu labojusi riepu, kura cieta uz asa bruģakmens, kā arī mehānismu zem rikšas, kurš saliecās, kad netīšām uzbraucu akmenim.” Savās trīs darba nedēļās Viktorija patstāvīgi velorikšu remontējusi jau trīs reizes.

Kolēģi ir draudzīgi, taču konkurence pastāv

Viktorija stāsta, ka pirmajā dienā viņa Vecrīgā ieradusies negaidīti un pārējiem velorikšu šoferiem sagādājusi pārsteigumu: „Mani neviens negaidīja. Neviens nezināja, ka esmu pieņemta darbā, un sākumā uz mani skatījās tā vēsi. Vēlāk gan es ar visiem iepazinos – pamatā esam draudzīgi, taču cenšamies arī viens otram netraucēt, nezagt klientus. Konkurence joprojām pastāv.” Tiesa gan, puiši Viktorijai liek mieru un necenšas viņu izspiest no Līvu laukuma – vietas, kuru rikšotāja iecienījusi. Tas droši vien ir prātīgi - ņemot vērā meitenes iemaņas taiboksā.

Sīvajai cīņai par klientiem gan ir pamats – Viktorija atklāj, ka labā dienā, īpaši, ja Rīgā notiek kāds plašāk zināms pasākums, spēj nopelnīt pat 250 eiro dienā. No kopējās peļņas velorikšotājam ir pienākums vien samaksāt par braucamrīka izmantošanu tā īpašniekam. Viena brauciena izmaksas ir 1 eiro no cilvēka par minūti.

Plāno kļūt par programmētāju

Par saviem nākotnes plāniem meitene pagaidām neko daudz neatklāj, taču pieļauj, ka varētu sekot tēva pēdās: „Domāju, ka man padotos ar informācijas tehnoloģijām saistītas lietas. Tētis man ir iemācījis šo to no programmēšanas un man patiesībā man tas ļoti padodas.”

Uz velorikšas Viktorija brauc kopš septembra vidus un par ienākumiem nesūdzas – dienā meitene spēj nopelnīt 250 eiro.

Velorikšotāja Viktorija Visocka – vienīgā meitene biznesā

Uz velorikšas Viktorija brauc kopš septembra vidus un par ienākumiem nesūdzas – dienā meitene spēj nopelnīt 250 eiro.


Kasjauns.lv/Foto: Anete Janševica