KPV LV Rīgas domes vēlēšanās startē, solot labu atpūtu - labus restorānus un frizētavas

Gada sākumā, kad galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanas tika izsludinātas pirmo reizi un vēl nebija iestājusies Covid-19 krīze, agrāk tik populārā šovmeņu vadītā partija, kas tagad reitingos knapi iegūst ap pusotra procenta atbalsta, pat nedomāja piedalīties. Bet, kad “kovids” iedeva papildu laiku tautai par sevi atgādināt, valsts meklētāji (kā lai citādi tulko partijas burtu salikuma atšifrējumu – “Kam pieder valsts Latvija?”) nolēma tomēr pacīnīties par Rīgas atslēgām.

Kādu laiku bija neziņa, kas tad būs cīņā saucējs – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vai sašmucējies un Saeimas deputāta krēslā atkal atpakaļ atsēdinātais ekonomikas eksministrs Ralfs Nemiro. Partijas bosi nolēma, ka tas būs Nemiro. Tā nu “KPV LV” ir viens no trijiem politiskajiem spēkiem, kas galvaspilsētas rātsnama durvis vēlas atvērt ar listi, kuras pirmais numurs tagad sēž Saeimā.

Nemiro tikai īsu laiku iznāca pabūt Ekonomikas ministrijas priekšnieka amatā, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam liedza piekļuvi valsts noslēpumam. SAB parasti nekomentē, kāpēc vienam vai otram tiek atņemta pielaide valsts noslēpumam, bet šai gadījumā mēļo, ka tā varētu būt saistīta ar Nemiro kā ekonomikas ministra īpaša draudzība ar savu bijušo priekšnieku – juristu kantora vadītāju Pāvelu Rebenoku, kuram ministrs sagādāja siltus un ienesīgus amatus Ekonomikas ministrijā. Valsts noslēpumu sargu aktivitātes šausmīgi sadusmoja “KPV LV” tagadējo līderi, kurš, noskatoties uz Nemiro degradēšanu, pauda, ka partija ir gatava “aiziet no šīs valdības, bet, no otras puses, šis nav laiks spēlītēm”, tāpēc tā ir “gatava atgriezties pie sarunu galda, jo Latvijai ir vajadzīga valdība”.

Kā būs ar dažādiem padomniekiem un konsultantiem Rīgas kapitālsabiedrībās, ja to vadības groži nonāks Nemiro rokās, grūti spriest. Bet, ka savu dzimtu partija neaizmirst, liecina arī apstāklis, ka partijas listes pašā apakšgalā ar 61. numuru partijas līderis iebīdījis savu tēvu - Latvijas automoto biedrības valdes locekli Daumantu Nemiro (citi gan rīkojas pretēji: piemēram, “Gods kalpot Rīgai” sarakstam ir pretēja pozīcija – saraksta augšgalā vecāki, bet apakšgalā viņu atvases).

Saraksta otrais numurs ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns, bet trešais - Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Projektu nodaļas vadītāja Jūlija Stare. Tad seko SIA “MetPro” vadītājs Vasilijs Nilovs, kuram jāuzrunā krievvalodīgo elektorātu, un citas plašākai publikai nepazīstamas personības, pārsvarā uzņēmēji, kas ir tūkstošreiz mazāk pazīstami par no partijas izmestajiem Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu, kurus Zakatistovs nosaucis par “pagātnes rēgiem”, kuriem vairs nav jātraucē partijas augšupvirzība.

Tikai nu šī augšupvirzība ir sen kā jau pierimusi. Pagājušajās, nu jau atlaistās Rīgas domes, vēlēšanās par “KPV LV” nobalsoja tikai 3824 cilvēki jeb nedaudz virs pusotra procenta vēlēšanu dalībnieku un domē neiekļuva. Toreiz, saskaitot plusiņus un svītrojumus vēlēšanu zīmēs, Zakatistovu apsteidza Linda Liepiņa, kura pēcāk no “KPV LV” tika ievēlēta Saeimā un nu partijas frakciju pametusi.

Katrā ziņā transformācijas un šova elementi “KPV LV” pavadījusi vienmēr, neatkarīgi no tā, kas partiju vada. Arī šoreiz partijas Rīgas priekšvēlēšanu programmu var uzskatīt par visinteresantāko starp visiem 15 vēstījumiem. Portālā Satori.lv par to rakstīts: “Te mūsu priekšā ir brīnumpasakas paveids. Pie tam programma ir rakstīta kā saruna ar vēlētāju. Tiesa – ir manāms zināms juceklis, jo sākotnēji lasītājs tiek uzrunāts ar “Tu”, bet pēc tam jau ar “Jūs”. “Fiziskā drošība ir cilvēka pamatvajadzība. Ikvienam pilsētas iedzīvotājam jājūtas droši savā pilsētā, ja ne – mēram jāatkāpjas no amata,” vēsta programma. Šāda notikumu virzība varētu radīt spraigu notikumu attīstību pašvaldībā. Kurš mērīs, kāda tad ir rīdzinieku drošības sajūta?”

Programmas noslēgumā “KPV LV” pat aicina uz ballīti: “Lai labi strādātu, ir kvalitatīvi jāatpūšas. Un katram no mums ir savs veids, kā atgūt spēkus. Pilsētas uzdevums – piedāvāt šīs iespējas tā, lai ikviens rastu savu vietu un lietu. Kultūras notikumi, māksla, muzeji un bibliotēkas, aktīvais sports, koncerti, kafejnīcas un restorāni, arī Rīgas pilsētas lielie notikumi – pašvaldības mērķis ir rīkot svētkus nevis rīkošanas pēc, bet lai iepriecinātu rīdziniekus un domātu par viņu atpūtas iespējām”.

Tomēr ballītes viesu skaits var būt ne tik liels, kā “KPV LV” cerēja. Ir zināms, ka vēlēšanu sagatavošanas laikā “KPV LV” cerēja startēt kādā apvienotā sarakstā ar citām – lielākām un tagad ietekmīgākām partijām, bet nekas neiznāca, neviens, laikam, šādus partnerus negribēja.

Jāteic, ka partijas oriģināli sacerētajā priekšvēlēšanu programmā arī nekas nav minēts no tā ko sola vairums konkurentu gan no labējā, gan kreisā spārna - nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, atlaides sabiedriskajā transportā, pilsētas apzaļumošana un citiem aspektiem. Būtiskākais laikam ir viens no partijas programmatiskajiem saukļiem: “Pietiek rīdziniekam būt mazajai skrūvītei lielajā konveijerā!”. Un savu nozīmību mēs varēsim sajust darba vietās un iestādēs, ko partija sola radīt pēcpandēmijas laikā - restorānos, frizētavās, kultūras un izklaides iestādēs, taksometru pakalpojumos un desmitiem citu nozaru.