Festivāla “RojaL” 2020. gada pasākumu programma
No 30. jūlija līdz 1. augustam piejūras pilsētā Rojā norisināsies pirms vairākiem gadiem iedibinātais kino, mūzikas un mākslas festivāls “RojaL”.
30. jūlijs
Plkst. 18:00 Rojas Kultūras centrs - Atklāšanas ceremonija. “Kino un mēs”, piedalās: Matīss Kaža, Andris Keišs, Egons Dombrovskis, Jānis Skutelis.
Starpdisciplinā projekta “Kino un mēs” režisors ir Matīss Kaža, kurš kopā ar aktieriem Andri Keišu, Egonu Dombrovski un komiķi Jāni Skuteli, izmantojot gan kino, gan teātra mākslinieciskos paņēmienus, atšķirs Latvijas padomju laika aktierkino lappuses. Stāsti no uzņemšanas laukumiem, mākslas padomju sēdēm, ieskati vēsturē un kino klasikas ainu izspēle jaunos un negaidītos veidos, bet tā kodolu veido trīs dažādas filmas: “Mērnieku laiki” (režisors Voldemārs Pūce), “Ezera sonāte” (rež. Varis Brasla, Gunārs Cilinskis) un “Dubultslazds” (rež. Aloizs Brenčs). Kā sola projekta autori, “Kino un mēs” tālākā dzīve sekos rudenī kā klātienē skatāma izrāde.
Rojas Kultūras centrs - Kristīnes Kutepovas izstādes “Mazupīte” atklāšana.
Plkst. 22:00 - Strimala - “Klejotāji” rež. Matīss Kaža, 2020, Latvija, dokumentālā filma, 90`
Veidojot trīs savu vienaudžu dokumentālos portretus, M. Kaža stāsta personīgu un jūtīgu stāstu par savu paaudzi – klejotājiem, kuri meklē vietu jaunajā un ne vienmēr izprotamajā pasaulē. Mobilo aplikāciju veidotājs Tomass pamet savu iepriekšējo dzīvi un kļūst par digitālo nomadu, atmetot ideju par pastāvīgu dzīvesvietu. Dejotāja Taņa pārvācas uz Misisipi štatu ASV un atrod mīlestību ratiņkrēslam piesaistītā basketbola trenerī, kurš ir par viņu apmēram 20 gadus vecāks. Avangarda izdevējs Valters kolekcionē tualetes podus Latvijas simtgadei, performatīvos veidos mēģinot pārvarēt pagātnes traumu.
Plkst. 22:15 - Kinokrāns, Kino Melnsils, Kino “Kaltenes klubs”, Kino “Kolka”
Plkst. 22:30 - Rudes BLJPC “Varavīksne”, Prīta Pērna un Prīta Tendera animācijas filmas (Igaunija)
Prīts Pērns (1946) ir Igaunijas animācijas vecmeistars, kura filmu izrādīšanu visā pasaulē teju vienmēr pavadījusi atzinība un aplausi. Kino nonācis pēc vēl viena igauņu animācijas klasiķa reina Rāmata aicinājuma, Pērns ar animāciju iepazinās 1974. gadā, un jau 1977. gadā tapa viņa paša pirmā filma. Tāpat kā vēlākie darbi, to caurvij melns humors, sirreālisms un patiešām unikāls vizuālais izpildījums, kam nav ne mazākās līdzības ar tobrīd valdošo Disneja filmu un “Sojuzmultfilm” stilistiku. P. Pērnam ir daudz sekotāju, un viņu vidū Igaunijā slavenākie ir Ulo Pikovs un Prīts Tenders.
Savas ilgās karjeras laikā P. Pērns saņēmis daudzus apbalvojumus, un 2008. gadā Zagrebā viņam pasniedza balvu par mūža ieguldījumu animācijā. Kopš 1994. gada P. Pērns ir pasniedzējs Igaunijas Mākslas akadēmijā.
Jūtu, ka man galvā jau mūžību ir lode/ Ma kuklas tunnen... / I Feel a Lifelong Bullet in the Back of my Head, 2007, 2:24`
Lode pakausī ar laiku zaudē savu svaigumu. Cilvēks, kas jūt lodi, zaudē jūtu asumu. Pat guļot. Cilvēks ir ekstātisks.
Dzīve bez Gabrielas Ferri / Elu ilma Gabriella Ferrita / Life without Gabriella Ferri, 2008, 43:44
Dramatisks stāsts par mīlestību, aizslēgtām durvīm, nemākulīgu zagli, ievainotu stārķi, apmaldījušos klēpjdatoru un virtuālajām prostitūtām… Gabriela Ferri nav filmā, bet tai gandrīz ir laimīgas beigas.
Nirēji lietū / Tuukrid vihmas / Divers in the Rain, 2010, 23:20`
Stāsts par nirēju un nakts zobārstu. Viņu skūpsti vienmēr ir atvadu skūpsti. Viņš ir nirējs, un viņam ir jānirst. Viņa ir nogurusi, un viņai ir jāguļ. Bet nav nevienas klusas vietas viņu sapņos. Un lietū lēnām grimst liels kuģis. Neviens nezina, kad pienāks laiks pēdējai cigaretei.
Piloti ceļā uz mājām / Lendurid koduteel / Pilots on the Way Home, 2014, 16:00`
Pēc lidmašīnas zaudēšanas trīs piloti neizskaidrojamā kārtā atrodas tuksneša vidū. Sekojot bīstamajam un neprognozējamajam kursam, kas galu galā novedīs viņus mājās, viņi kļūst par laupījumu vīzijām, un viņiem jāsamierinās ar savu dīvaino fantāziju sirēnu saucieniem.
Igauņu animators Prīts Tenders (1971) ir gan filmu režisors, gan mākslinieks, gan arī scenāriju autors. Viņa filmās sadzīvo sirreāls vizuālais izpildījums, melns humors un tumši, eksistenciāli ceļojumi. Tendera filmas izrādītas teju visā pasaulē, un tās saņēmušas balvas daudzos prestižos animācijas filmu festivālos.
“Orfejs” / Orpheus, 2019, Igaunija, 13’, animācijas īsfilma, rež. Prīts Tenders
Orfejs ar savu mūziku var iepriecināt ikvienu, arī dzīvniekus un augus. Viņa dziesma var pat glābt mīļoto Eiridīki no mirušo pasaules. Bet ir viens nosacījums – līdz brīdim, kad Orfejs sasniedz dzīvo zemi, viņš nedrīkst pagriezties, lai pārliecinātos, vai viņa mīlestība viņam seko.
Plkst. 22:30 - Otra Puse - “Nekas mūs neapturēs”, rež. Andris Gauja, 2019, Latvija, spēlfilma, 100’
Kaisles drāma “Nekas mūs neapturēs” ir stāsts par harizmātisku personību — mūzikas producentu Ralfu (Andris Keišs), kurš sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu (Kristīne Nevarauska), mīļāko (Elza Gauja) un nepilngadīgo meitu (Dārta Stepanova) sadzīvot zem viena jumta.
Plkst. 23:00 - Estrāde - Jauno režisoru filmu konkurss. 1. daļ
31. jūlijs
Plkst. 10:00 Rojas Kultūras centrs - Ģimenes seanss. “Projām”, rež. Gints Zilbalodis
Plkst. 12:00 Rojas Kultūras centrs -Ģimenes seanss. “Projām”, rež. Gints Zilbalodis, 2019, Latvija, 75’, animācijas filma
Pēc lidmašīnas avārijas galvenais varonis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, puisis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu - mazu putnēnu.
“Projām” pilnībā izveidojis latviešu animators un režisors Gints Zilbalodis (1994) — viņš ir savas pilnmetrāžas debijas filmas režisors, scenārija autors, animators, producents un mūzikas autors. Darbs pie filmas ilga trīsarpus gadus. Gints ir arī septiņu īsfilmu, tajā skaitā sešu animācijas filmu, autors. Viņa 2014. gadā veidotā īsfilma “Priorities” tika izrādīta ap 50 kinofestivālos visā pasaulē.
Plkst. 14:00 Rojas pilsētvidē. Inutas Graudiņas personālizstādes “CURRICULUM MORTIS” atklāšana
Plkst. 16:00 Ģipkas evanģēliski luteriskā baznīca. Izstādes “Ģipkas baznīcas stāsts” atklāšana. Liepājas zvanu ansambļa “Campanella” koncerts.
Plkst. 18:00 Estrāde - Pētera Sidara skulptūras “Džāra” atklāšana
“Rix Trio” koncerts
Dzejas lasījumi “Kodiens grāmatā”. Andris Akmentiņš
Plkst. 20:00 Rojas Kultūras centrs - Filma-pārsteigums
Plkst. 22:00 Strimala - “Afigenna”, “Meikots Īrijā”, rež. Ivars Zviedris
“Afigenna” 2019, Latvija, 17’, dokumentālā filma
Pasaulē mēs esam septiņi miljardi cilvēku. Katram mums ir stāsts par mammu, un katrai mammai ir stāsts par mums. Filma ir viens no šiem stāstiem.
Viktorija gribēja, lai nofilmē viņas dēlu Daņilu. Puisim spīdēja acīs saulē, un viņš negribēja filmēties. Abi sāka strīdēties. Filmas kamera bija strīda lieciniece, un 17 minūtēs iemūžināja emociju gammu, kas sniedzas no kvēlas mīlestības līdz absolūtam naidam.
Filmā ir tikai četri kadri, kas skatītājam ļauj būt kameras vietā un izdzīvot mammas un dēla strīdu un mīlestību bez robežām.
“Meikots Īrijā” 2019, Latvija, 42’, dokumentālā filma
Trīs mammas, Ralfs (12 g.v), Rute (9 g.v.) un Maikls (9 g.v.) meiko dzīvi Īrijā. Meikot - no angļu valodas “make” - radīt, veidot, gatavot, pelnīt u.c.
Īrijā dzimušie latviešu bērni ir nācijas daļa, kura sapņo angliski, īru dialektā, un iezīmē savdabīgu jaunāko laiku Latvijas vēstures lappusi. Lai gan tur, Īrijā, viņus, angliski runājošus, nevarētu atšķirt no blakus mājā dzīvojošajiem īriem, ar latviešu valodu viņi ir “uz jūs”.
Īrija ir spilgts piemērs, lai ilustrētu latviešu tautas jaunāko laiku vēsturi, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā. Salīdzinoši nelielajā Īrijā dzīvo ievērojams daudzums latviešu ģimeņu. Ap desmit gadus vecie Īrijā dzimušie bērni ir kā latviešu nācijas spoguļattēls kopējā tautas vēstures bildē, kurā iezīmējas tās iznīkšanas draudi. Par šiem draudiem runā demogrāfi, valstsvīri, Latvijas reemigrācijas plānu sastādītāji, taču šīs runas bieži vien paliek nesadzirdētas un darbi pusdarīti, jo pietrūkst emocionālās saiknes starp latviešiem TE un TUR. Viens no nozīmīgākajiem nacionālās pašapziņas un ģimenisko saišu stiprinātājiem ir dzimtā valoda.
Nevienā formālā nācijas glābšanas plānā vai kādā citā dokumentā netiek aprakstītas emocijas un pārdzīvojumi, kas uzplaiksnī, kad satiekas “īrijietis” un viņa vecmāmiņa Latgales viensētā. Un nav aprakstīts arī tas, ka vecmāmiņa ar mazbērniem spēj vēl kaut cik saprotami sarunāties tikai tāpēc, ka mamma ar bērniem ģimenē runā latviski angliskā “rasolā”.
Mēs Latvijā, kā arī mammas un tēti Īrijā nevaram bērniem ar divām pasēm pārmest to, ka vecmāmiņa viņu sacīto nesapratīs. Toties mēs varam šo puslatviešu un pusīru stadiju iekonservēt filmas failos, kuros skaidri un emocionāli saskatāma Latvijas jaunāko laiku vēsture (2006-2019).
Filmas dramaturģija nav jāizdomā, to ir radījis laiks no bērnu piedzimšanas “Zaļajā salā” līdz šodienas sapņiem angliski, īru dialektā.
Plkst. 22:15 Kinokrāns - Filma-pārsteigums
Plkst. 22:30 Otra puse, Kino Melnsils, Kino “Kaltenes klubs”, Rudes BLPJC “Varavīksne” - “Tu esmu es” / As esi tu / You am I, rež. Kristijonas Vildžiūnas, Lietuva, 2006, spēlfilma, 100’
Kāds vientuļš, ideālistisks arhitekts, pametis savu darbu, pilsētas dzīvi un bezkaislīgas attiecības, dodas mežā, lai ar būvnieka prasmēm un alpīnista izmanību uzceltu kokos mājiņu un dzīvotu saskaņā ar sevi un dabu. Lai gan būt dabas skavās un mierīgi dzīvot kokā un šūpoties vējā ir teju vai sapņa piepildījums, viņš jūt, ka labprāt tajā ar kādu dalītos. Bet ar ko gan? Filmu izrādīja Kannu kino festivāla prestižajā “Un certain regard” skatē.
Plkst. 23:00 - Estrāde - Jauno režisoru filmu konkurss. 2. daļa
1. augusts
Plkst. 10:00 Rojas Kultūras centrs. Bērnu Rīts. “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, rež. Edmunds Jansons
Plkst. 12:00 Rojas Kultūras centrs. Bērnu Rīts. “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, rež. Edmunds Jansons, 2019, Latvija, Polija, animācijas filma, 70`
Jēkabam, zēnam no Rīgas centra, vasara būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē, Maskačkā. Tas ir briesmīgi! Māsīca Mimmi ir diezgan neciešama, un onkulim, bijušajam jūrniekam Ērglim, vienkārši nav laika. Tomēr izrādās, ka Maskačka ir pavisam neparasta vieta – te dzīvo runājoši suņi! Un Mimmi atklāj, ka negantais uzņēmējs Imants Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskās augstceltnēs. Tas nedrīkst notikt! Vai bērniem izdosies sadraudzēties un kopā ar runājošajiem suņiem izglābt Maskačku?
Plkst. 14:00 Rojas Kultūras centrs. Eiropas Kinoakadēmijas īsfilmas. 1. daļa
Plkst. 16:00 Rojas Kultūras centrs. Eiropas Kinoakadēmijas īsfilmas. 2. daļa
Plkst. 15:00 Rojas Tūrisma un informācijas centrā. Andreja Ameļkoviča personālizstādes “Glezna” atklāšana.
Plkst. 16:00 Rojas Jūras zvejniecības muzejs. Inetas Freidenfeldes, Evijas Rudzītes, Martas Jurjānes, Elīnas Alkas un Laumas Palmbahas kopizstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija”
Plkst. 21:00 Estrāde - Balvu pasniegšanas ceremonija.
Plkst. 22:00 Estrāde, Kino “Melnsils”, Kino “Kaltenes klubs”, Rudes BLPJC “Varavīksne” - “Sauja ložu”, rež. Una Celma, Latvija, 2002, spēlfilma, 89`
Ivara un viņa krusttēva Freda mierīgajā dzīvē kā negaidīts viesulis ielaužas Liene. Savdabīgajā vidē – vecā ieroču rūpnīcā – veidojas attiecību trijstūris starp cilvēkiem, kas nespēj pielāgoties jaunajiem laikiem. Lomās: Kristīne Nevarauska, Jānis Mūrnieks, Harijs Spanovskis, Indra Briķe, Inese Saulīte, Ārijs Geikins.
Plkst. 24:00 Estrāde - “Ātrie igauņu puiši”, rež. Jāks Kilmi, Sangarid /The Dissidents, 2017, Igaunija, Somija, Latvija, spēlfilma, 90`
Filma ir balstīta uz patiesiem 20. gadsimta 80. gadu notikumiem. Padomju Robežsargu dienā četri igauņu puiši nozog ātrlaivu, kas izmantota Maskavas Olimpiskajās spēlēs. Puiši ar šo laivu šķērso dzelzs priekškaru un nokļūst Rietumos, kur viņi tiek sagaidīti kā varoņi. Tomēr drīz vien visi četri saskaras ar realitāti. Tā vietā, lai atrastu darbu, viņi aplaupa banku.