FOTO: Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā

Ozolu stādus sarūpēja Likteņdārza sadarbības partneris, valsts mežu apsaimniekotājs "Latvijas Valsts meži". Stādi audzēti LVM Kalsnavas kokaudzētavā un labos apstākļos augšot vairākus simtus gadu.

"Likteņdārzā var apzināties un redzēt vizuāli to, ko mēs dēvējam par latviešu likteņkopību. Cilvēki vienā noteiktā laikmetā ir piedzīvojuši to pašu likteni, tos pašus apstākļus, kas bijuši traģiski. Tas ir ļoti nozīmīgs nācijas saliedēšanas elements, ka mēs visi to atceramies. Staigājot pa Likteņdārzu, mēs varam pārdomāt mūsu tautas kopīgo likteni un veidot savu vīziju nācijai nākotnē," pauda Valsts prezidents.

Tikmēr Vīķe-Freiberga atgādināja par Likteņdārzā esošo skaisto vidi, kas vielaikus vedina atcerēties latviešu tautas sūro likteni. "Te esam vedināti domāt, ka dzīve turpinās, nāk jaunas paaudzes un ceļ tālāk mūsu Latviju. Apcerīgā daba Likteņdārzā rada iespaidu par laika tecējumu, kas ir aizrāvis līdzi daudzas dzīves, daudzus mūžus sagrāvis par daudz priekšlaicīgi, tai pašā laikā koki aug un nāk jaunas paaudzes, kas, cerams, varēs dzīvot laimīgāku dzīvi un veidot stipru un zaļoksnu Latviju," pauda bijusī Valsts prezidente.

Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka, iestādot koku un domājot par tā augšanu un zaļošanu, viņa domā par to, kā kuplos latviešu tauta un lai tai nekad vairs pāri neietu tik smagas vētras, kādas ir bijušas pēdējos 100 gados.

Nodibinājumā "Kokneses fonds" informēja, ka abiem jauniestādītajiem ozoliem pievienoti novēlējumi nākamajām paaudzēm. Levits savā novēlējumā raksta: "Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.", savukārt Vaira VīķeFreiberga novēl: "Audz, zel un zaļo Latvijai līdzi!".

Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete viesus sagaidīja pie dārzā jaunizveidotās piemiņas vietas Latvijas valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem, kas izveidota sadarbībā ar biedrību "4.maija Deklarācijas klubs".

Kalniete atgādināja, ka Likteņdārzs ir pirmā vieta Latvijā, kur, nosaucot vārdos, vienuviet pieminēti Latvijas valsts dibinātāji un neatkarības atjaunotāji, tādējādi tā ir vēl viena unikāla tā iezīme. "Dārzs ir unikāls visādā ziņā - nav nevienas citas vietas pasaulē, kur tas varētu atrasties, kā vien Daugavas ieskauts, mūsu dižupes varenībā, tā pašos pamatos veidojot dārzu par latviešu spēka vietu," viņa sacīja.

Šonedēļ aprit 15 gadu kopš dibināts "Kokneses fonds", kas aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu un ar ziedotāju atbalstu turpina to pilnveidot un labiekārtot kā gaišas atceres dārzu, veltot to 20.gadsimtā svešu varu dēļ cietušo vai bojā gājušo latviešu piemiņai.

"Kokneses fondu" 2005.gada 12.jūlijā dibināja 14 privātpersonas, tostarp mecenāti Marta un Vilis Vītoli, Kalniete, akadēmiķis Jānis Stradiņš, scenogrāfs Andris Freibergs, dzejniece Māra Zālīte, mākslinieks un Rundāles pils atjaunotnes līdzautors Imants Lancmanis, vēsturnieks Ainārs Bambals, ārzemju latviešu sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, uzņēmējs Valdis Lokenbahs, demogrāfs Ilmārs Mežs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters Nollendorfs, uzņēmēja Baiba Rubesa, vēsturniece Rudīte Vīksne un Kokneses pašvaldība.

Likteņdārzs veidots pēc Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno projekta, kas ir vienīgais viņa projekts Baltijas valstīs. Dārzs apvieno kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu, to ik gadu apmeklē 70 000-100 000 viesu. Likteņdārzu aizsargā 2018.gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.