Radiovadāmie lidaparātiņi Latvijā patlaban lielāko bīstamību rada aviācijas drošībai
Radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb droni patlaban lielāko bīstamību Latvijā rada aviācijas drošībai, svētdien ziņoja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Tas saistīts gan ar potenciālajām sadursmēm ar lidmāšīnām, gan arī aviācijas frekvenču izmantošanu.
“Ir pirmie gadījumi, kad piloti ziņo, ka viņi vienā augstumā redz tālvadības gaisa kuģu sistēmas. Un ir gadījums, kad, “airBaltic” lidmašinai veicot nolaišanos lidostā “Rīga”, notika gandrīz vai sadursme, burtiski tikai kādi metri 30 [bija palikuši, kad] viņi izšķīrās un lidmašīna bija zemāk nekā šis lidaparāts,” raidījumam stāstīja Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs. Drona īpašnieku atrast toreiz tā arī neizdevās.
Veikalos nopērkamie droni dažkārt darbojas frekfencēs, kuras izmanto arī aviācija. Nu jau vismaz reizi mēnesī fiksēti gadījumi, kad dronu darbība šajās frekfencēs apdraudējusi lidostas “Rīga” darbību.
“Lielāko problēmu rada datu pārraide. Tie, kas tiek izmantoti dažādu filmēšanu, fotogrāfiju uzņemšanai un raida datus uz zemi, tad viena daļa sistēmu, ko cilvēki ir iegādājušies, Latvijā darbojas frekfencēs, kas Eiropas Savienībā ir atvēlētas navigācijas līdžekļiem. Viņi rada ietekmi uz tiem - vai nu traucējumus, vai mums ir bijuši kliedzoši gadījumi, kad tiek pat izslēgtas radiobākas un nosēšanās sistēmas lidostā “Rīga”,” zināja stāstīt Gorodcovs.
Dronu sprādzienveidīgā izplatība krietni apsteidz likumdošanu. Visas Eiropas regulējums dronu nozarei taps, labākajā gadījumā, 2017.gadā, tāpēc Latvijas amatpersonas steidz izstrādāt vietējo regulējumu, kas darbotos līdz brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas regulas. Satiksmes ministrijas paspārnē šim mērķim izveidota darba grupa.
Topošajā bezpilota lidaparātu regulējumā iecerēts noteikt, ka lidojumi būs aizliegti desmit kilometru radiusā ap lidostu “Rīga”, kā arī pacelšanās un nosēšanās sektoros, kuru apmēri gan vēl nav definēti. Kontrolējamā gaisa telpā, kas ir lielākā daļa Rīgas pilsētas, varētu atļaut bez ierobežojumiem lidot līdz 50 metru augstumam, un lidojums, iespējams, būtu jāsakaņo ar pašvaldību vai objekta valdītāju.
Ārpus kontrolējamās gaisa telpas, kas būtu visa pārējā Latvijas teritorija, varētu atļaut lidojumus līdz 120 metru augstumam bez ierobežojumiem, ja to dara sava prieka pēc. Ja ir kādi specifiskāki darbi veicami un lidaparāts būtu smagāks par 20 kilogramiem, būtu nepieciešamas jau īpašas atļaujas un prasmes, un, iespējams, arī apdrošināšana. Ir ideja arī topošajā dronu regulējumā noteikt, ka lidaparātam jābūt kādām indentifikācijas zīmēm, lai kādu negadījumu situācijā varētu atrast īpašnieku.
Savu artavu nozares sakārtošanā vēlas dot arī jaundibinātā Tālvadības gaisa kuģu asociācija, kurā līdzdarbojas viens no Latvijas bezpilota lidaparātu entuziastiem Ilmārs Ozols.
“Ja cilvēks iegādājas šādu aparātu veikalā, viņš to uztver vai nu kā rotaļlietu, vai kā lidojošu kameru, nevis kā lidaparātu, un viņam noteikti nebūs nekādu zināšanu, ko darīt ārkārtas situācijā,” pašreizējo situāciju komentēja dronu pilots Ozols. Lai gan viņš dronu testa lidojumus veic jau vairākus gadus, problēmas ar šādu mazo gaisa kuģi ne reizi vien radušās arī viņam.
“Ir bijis tā, ka atslēdzas motors gaisā, ir bijis tā, ka atslēdzas ātruma regulatori gaisā, ir bijis tā, ka mistiski elektronikai kaut kas notiek un lidaparāts gāžas zemē. Un atkal ir jautājums, cik tu māki noreaģēt uz to visu, kāda būtu pareizā procedūra un kādu tu vari nodarīt kaitējumu. Ja mums tas notika šeit, testa lidojumu laukā, tad, lidojot virs Vecpilsētas, noteikti nebūtu patīkami, ja 25 kilogramīgs aparāts uzgāztos, vai ne?” norādīja Ozols.
Dronu pilots Gvido Puķe savas lidojumu gaitas sācis kā mazās aviācijas pilots, un šobrīd filmēšana ar dronu ir viņa iztikas avots. Ierīces konstruējis viņš pats, un tās spēj pacelt gaisā īpaši smagas profesionālās kameras. Viņaprāt, dažādas bīstamas situācijas rodas tieši pilotu neprasmīgas rīcības dēļ.
“Neprātība, pieredzes trūkums... Teiksim tā - ja mēs visi ar saprātu rīkosimies, viss būs kārtībā, bet principā, ja tev ir pieredzes trūkums, sākas panika un, pat ja viņš ir īstenībā vēl vadāms, tu jau pats esi izraisījis kādu negadījumu. Nu un sekas - tev nav apdrošināšanas, a tu esi “Bentlijam” priekšējā stiklā, un tagad sāc skaitīt, kur mans dzīvoklis pazūd vai vēl kaut kas,” vērtēja dronu pilots Puķe
Iesācējiem viņš iesaka vispirms sameklēt kādu, no kā var pamācīties lidot, un tikai tad pašam sākt savu pirmo lidojumu, vēlams, kādā nomaļā vietā. Un pirms lidojumu sākšanas izlasīt visu instrukciju.
