Pēc pastaigas pār dzelzceļu sunim kļūst slikti
Jānis Kalnbergs "Facebook" diskusijā dalījies aizdomās par pesticīdu ietekmi: “Mans suns šodien (15. jūnijā – Red.) vēma, jo izgājām pāri dzelzceļam, kur arī aizvakar migloja, lai zāle neaug uz sliežu ceļiem.”
Pēc Kalnberga vārdiem, nav bijis nekādu brīdinājumu, nolijušais lietus nelīdzot. Ar jautājumiem, kā īsti un cik bieži notiek sliežu miglošana un vai tas atstāj paliekošu ietekmi uz dzelzceļa tiešā tuvumā dzīvojošiem vai tiem, kam ikdienā tas jāšķērso pa gājēju pārejām, "Kas Jauns Avīze" vērsās "Latvijas dzelzceļā".
Nemiglo stacijās un pārbrauktuvēs
Uzņēmuma komunikācijas daļas vadītāja Ella Pētermane skaidro, ka lielas zāles esamība uz sliežu ceļiem uzskatāma par drošības apdraudējumu, tāpēc vienu reizi gadā pēc iepriekš sagatavota un apstiprināta grafika notiek sliežu miglošana ar glifosātu.
Ar to nodarbojas speciāli apmācīti darbinieki ar sertificētu tehniku, kas herbicīdu izsmidzina ne tālāk par diviem metriem no sliedēm. Sastāvs ir veidots tā, lai izsmidzinātais šķidrums nožūtu 15 minūšu laikā.
“Cilvēkiem, kuri dzelzceļa teritorijā pārvietojas, tikai izmantojot tam speciāli paredzētās vietas, ne par ko nav jāuztraucas, jo, cenšoties ierobežot glifosāta izplatību, mēs to nesmidzinām staciju teritorijā, uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un gājēju pārejām,” uzsver Pētermane. Līdz ar to speciāli par plānoto smidzināšanas laiku nebrīdina.
Alternatīvai pēta elektrību
Šobrīd glifosātu šim mērķim izmanto visā Eiropas Savienībā, taču, saprotot, ka šis līdzeklis tomēr var būt problemātisks, tiek meklētas arī citas alternatīvas metodes. Latvijas dzelzceļš sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes studentiem un inovāciju platformu DEMOLA strādā pie miglošanai alternatīva projekta – izmantojot elektrību, nezāles varēšot nodedzināt. Pagaidām gan vēl neviena metode nav spējusi izkonkurēt glifosātu, bet darbs turpinās.
Glifosāta, kuru satur arī labi zināmais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis Roundup, kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu joprojām tiek pētīta, taču trauksmes signāli ir jau sen.
Miljonu prasības
Vācijas kompānija Bayer, kura pirms dažiem gadiem par 54 miljardiem eiro nopirka ASV herbicīdu ražotāju Monsanto, ir ierauta nemitīgās tiesvedībās un arvien biežāk spiesta maksāt miljoniem lielas kompensācijas par vēža izraisīšanu. Nesen kompānija paziņoja, ka izmaksās 8,64 miljardus eiro lielu kompensāciju, nosedzot aptuveni 75% pašreiz uzsākto prasību.
Latvijas lielzemnieki apgalvo, ka, pareizi lietojot glifosātu, bīstamība veselībai neesot iespējama un pērn no 1800 glifosāta lietošanas pārbaudēm pārkāpumi konstatēti tikai 37 gadījumos.
Sliktas analīzes
Dabas sargi iebilst, jo uzskata, ka vēzi izraisa tieši glifosāta atliekvielu iespējamā uzkrāšanās organismā laika gaitā. 2013. gadā Zemes draugi 18 Eiropas valstīs savāca 182 urīna paraugus un nodeva analīzēm – nezāļu inde pēdas bija atstājusi 80 paraugos.
No Latvijas bija paņemti 11 paraugi, un sešos atklāja glifosāta paliekas. Nopietnākam pētījumam gan nepieciešams lielāks apjoms, aptverot plašu teritoriju, tomēr pārdomas tas rosina.
