Petraviča: lēmums, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst Satversmei, ir labs ierocis cīņā par nākamā gada budžetu
Ņemot vērā, ka Satversmes tiesas (ST) lēmums ir saistošs, diskusijās par nākamā gada budžetu tas būs "labs ierocis" kā mudināt valdību piešķirt pietiekamu finansējumu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšanai, norādījusi labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Kā vēstīts, Satversmes tiesa atzina, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei.
Lemjot par nākamā gada budžetu, no Labklājības ministrijas puses tiks piedāvāts celt GMI līdz 109 eiro, kas būtu 20% no ienākumu mediānas. Vienlaikus piedāvājumā ir iestrādāts celt sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju līdz 109 eiro.
Nākamā gada budžeta diskusiju kontekstā ministrija tostarp plāno piedāvāt celt minimālo algu līdz 500 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā, atklāja Petraviča. Par līdzīgu priekšlikumu iepriekš arī vēstījis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Neilgi pirms ST lēmuma tika panākta vienošanās starp pašvaldībām un ministriju par GMI celšanu līdz 80 eiro, tomēr tagad, pieņemot, ka šāds apmērs ir nepietiekams, būs jāveido atkārtots dialogs ar pašvaldībām.
"Kopš tiesas lēmuma ir dzirdēti jautājumi no pašvaldībām par to, kā to realizēt," skaidroja Petraviča. Tomēr, pēc ministres paustā, kopā ar administratīvi teritoriālo reformu pašvaldībām atbrīvotos papildu līdzekļi, tādējādi būtu iespējams nodrošināt GMI palielinājumu.
Tas nozīmētu, ka arī citi pašvaldību atbalsta veidi varētu tikt pārskatīti, tostarp arī dzīvokļa pabalsts. Šajā sakarā, pēc Petravičas paustā, netiktu noteikta vienāda pabalsta summa, bet gan aprēķina metode.
ST lēmums neesot pārsteigums, jo, kā norāda ministre, jau pagājušajā gadā bija plānots celt GMI līdz 99 eiro, kas būtu rēķināts kā 20% no ienākumu mediānas atbilstoši tā laika aktuālajiem datiem. "Mēs šeit nebūtu nonākuši, ja valdība būtu piešķīrusi gana finansējumu Labklājības ministrijas prioritātēm," atzina Petraviča.
Pēc politiķes paustā, pērn valdība tikai daļēji atbalstīja ministrijas plānu, kurā kopā ar GMI celšanu bija iekļauta virkne citu pabalstu palielināšana, kā rezultātā nepieciešamo 30 miljonu eiro vietā tika iegūti tikai 10 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka ST secināja, ka no cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts principa izriet likumdevēja pienākums izveidot tādu sociālo nodrošinājumu, kas vērsts uz cilvēka cieņas kā demokrātiskas tiesiskas valsts augstākās vērtības aizsardzību, sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Ar Satversmes 109.panta tvērumā ietilpstošo sociālā nodrošinājuma jēdzienu ir saprotami arī tādi pasākumi, kas nav saistīti ar sociālo apdrošināšanu un iemaksu veikšanu, bet ko valsts piešķir personai, lai sniegtu tai nepieciešamo sociālo palīdzību.
Tiesa uzsvēra, ka, lai ikviens varētu dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai, sociālās palīdzības minimumam vajadzētu būt tādam, ka ikviens var nodrošināt sev pārtiku, apģērbu, mājokli un medicīnisko palīdzību - visu to, kas nepieciešams elementāras izdzīvošanas garantēšanai jebkuram cilvēkam, kā arī nodrošināt ikvienai personai iespējas izmantot savas tiesības uz pamatizglītību. Turklāt sociālajai palīdzībai ir jāgarantē personai iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē, tādējādi ikvienai personai nodrošinot pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu.
