Kāpēc Lietuvas prezidents Nausēda iedeva kurvīti Latvijas un Igaunijas kolēģiem - Levitam un Kaljulaidai?
Pēcjāņu dienā, 25. jūnijā, Igaunijas Sāmsalas galvaspilsētā Kuresārē bija ieplānota triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās. Tomēr dažas stundas pirms ieplānotās sanāksmes, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka tomēr nedosies uz Igaunijas lielāko salu. Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas preses dienests diplomātiski paziņoja, ka Lietuvas pirmā persona Sāmsalā nevar ierasties „iekšpolitisko norišu dēļ”. Tomēr gluži tā nav.
Viļņas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Nausēda uz Kuresāri nedevās tādēļ, ka Baltijas valstu ekonomikas ministri nav spējuši vienoties par elektroenerģijas iepirkumu jeb boikotu no jaunceļamās Baltkrievijas atomelektrostacijas Astravjecā (BelAES) – tikai pārdesmit kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Ja Lietuva BelAES uzskata par bīstamu un aicina boikotēt tur ražotās enerģijas iepirkšanu, tad Latvijas un Igaunijas valdības jau pagājušā gada augustā pieļāva iespēju iegādāties elektrību no BelAES. Lietuva ir gan paudusi nožēlu par savu Baltijas kaimiņu vēlmi iepirkt baltkrievu enerģiju, gan arī gluži simboliski paudusi bažas par BelAES drošību, pierobežas iedzīvotājiem izdalot joda tabletes.
Bija paredzēts, ka visu trīs Baltijas valstu prezidenti 25. jūnijā tiksies Sāmsalā un pārrunās reģionālo sadarbību Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā, kā arī citas starptautiskas aktualitātes, tostarp arī par Baltkrievijas AES.
Nausdēdas preses sekretārs Antans Bubnelis paziņojis, ka Lietuvas prezidents nolēmis nedoties uz Igauniju, jo triju valstu ekonomikas ministri nav spējuši vienoties par attieksmi pret BelAES:
„Trīspusējā Baltijas valstu prezidentu tikšanās bija ieplānota jau sen. Dienaskārtībā bija vairāki jautājumi: Baltijas reģiona drošība, cīņa ar pandēmijas sekām, Eiropas Savienības jautājumi, kā arī enerģētiskās drošības problēmas, tostarp attiekšanās no nedrošās BelAES elektroenerģijas iepirkšanas. Pirms prezidentu sanāksmes notika Baltijas valstu enerģētikas un ekonomikas ministru tikšanās, kuri nepanāca vienošanos par enerģijas pirkšanu no trešajām valstīm.
Lietuvas prezidents uzskata, ka vispirms jāpabeidz sarunas, jāpanāk konkrēta trīs valstu vienošanās un tikai pēc tam var notikt tikšanās augstākajā līmenī”.
Pašlaik Lietuva Latviju un Igauniju cenšas pierunāt, lai tās izsludinātu BelAES, kurai jāsāk darboties augustā, enerģijas boikotu. Nausēda aicinājis visus trīs ministrus būt kā „vienotai dūrei” attieksmē pret BelAES. Lietuvas ieskatā tas būtu baltkrievu kodolenerģijas boikots, kuram ne latvieši, ne igauņi nevēlas piekrist. Pirms nedēļas Lietuvas prezidents Baltijas valstu strīdā par soģi aicinājis iesaistīties arī Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Laienu.
Kamēr lietuvieši kašķējas ar saviem baltiešu kaimiņiem, Latvijas un Igaunijas prezidentiem jāsamierinās tikai ar divpusēju tikšanos.
