Kultūras ministrijai atvēlētais budžets ir zem Eiropas vidējā līmeņa
Kultūras ministrijai atvēlētais budžets ir zem Eiropas vidējā līmeņa, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
"Eurostat" apkopo datus par to, cik liels finansējums katrā Eiropas Savienības (ES) valstī tiek piešķirts kultūrai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Aptuveni vidējais radītājs ir 0,5% no IKP. Latvijas gadījumā, analizējot KM piešķirto budžetu no 2008.gada līdz 2016.gadam, redzams, ka atvēlētais finansējums ir zem Eiropas vidējā līmeņa, klāstīja Voldiņš.
Gatavojot 2016.gada budžetu, KM sev izvirzīja vairākus mērķus, proti, saglabāt iestādēm vismaz 2015.gada finansējumu, atrisināt jautājumu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvēršanu, bija atsevišķi pasākumi, kurus ministrija vēlējās īstenot attiecībā uz valsts drošības un aizsardzības stiprināšanas pasākumiem mediju telpā, kā arī turpināt risināt atalgojuma jautājumu, palielinot aktieriem algas. Tāpat ministrija kā mērķi bija izvirzījusi "neķerties" klāt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumam.
VKKF 2016.gada ietvara likumā jau bija paredzēts palielināt finansējumu par 1,4 miljoniem eiro. KM mēģināja šo finansējumu neaiztikt, un pagaidām tas ir arī izdevies. Ir skaidrs, ka šis ir samazināšanai visvienkāršāk pakļautais finansējums, jo projektiem salīdzinoši viegli var noņemt naudu. "Tā tas jau tika darīts 2009. un 2010.gadā. Lai bedre, kas ir izveidojusies, pamazām pildītos, mēs vēlējāmies šo finansējumu neaiztikt, turklāt ņemot vērā to, ka tas ir vienīgais atbalsta instruments nevalstisko organizāciju sektoram," sacīja Voldiņš.
Jau ziņots, ka 2016.gada budžetā KM nācās samazināt izdevumus par 1 661 174 eiro. Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka tas veikts, primāri skatoties uz vienreizējiem izdevumiem.
Tāpat ministrijas varēja lūgt finansējumu absolūti neatliekamo pasākumu finansēšanai. Pēc valdības lēmuma šiem mērķiem KM ieguvusi 1 331 703 eiro. Līdz ar to daļēji atrisināts jautājums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ievākšanos 2016.gadā. Ministru kabinets atrada iespēju piešķirt 882 788 eiro daļējai nomas maksai 2016.gadā. Finansējums nav pietiekams. Paredzēts, ka ministrijas pārstāvji tiksies ar Rīgas domi, lai pārrunātu nomas maksas jautājumu. Paredzēts, ka 2017.gadā un turpmāk šim mērķim būs nepieciešami 1 263 598 eiro.
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas un zemes nomas maskai atvēlēti 286 598 eiro. Līdz šim Rīgas dome par nomu gadā prasīja 8000 eiro. Salīdzinoši neliela summa - 12 317 eiro - paredzēta minimālās algas pieaugumam iestādēs, bet 150 000 eiro paredzēti informatīvās telpas drošībai.
Tomēr nākamā gada budžetā KM nav izdevies, taču jāturpina strādāt, lai rastu risinājumu simtgades finansējumam, nav atrisināts jautājums par mākslas un kultūras augstskolu finansējumu. Patlaban KM pārraudzībā esošās trīs augstskolas saņem aptuveni 79% no tā, kas patiesībā ir paredzēts normatīvajos aktos, un finansējums nav audzis ne 2014., ne 2015.gadā. Tāpat nav atrisināts jautājums par Radio bigbenda darbības pilnu atjaunošanu. No 2014.gada KM radusi iespēju finansēt bigbendu 213 000 eiro apmērā, bet tas nenosedz pilnu orķestra darbu, proti, ir brīvas 16 štata vietas, uz kurām cilvēki tiek algoti atsevišķiem projektiem. Lai nodrošinātu ar vidējo algu, kas mūziķiem ir 850 eiro, ministrijai papildus būtu nepieciešami 260 000 eiro.
Nav atrisināts jautājums arī par nevalstisko organizāciju (NVO) fondu, jo patlaban Norvēģijas instrumentu ietvaros beidzas tas finansējums, kas bija paredzēts NVO fondam. Tāpat aktuāls ir jautājums, kas saistīts ar kompensācijām mūziķiem par personisko instrumentu izmantošanu. No 244 štata mūziķiem 139 spēlē uz personīgajiem instrumentiem, tas saistīts ar to, ka valstij nav bijis līdzekļu, lai nopirktu instrumentu komplektus. Aprēķināts, ka šim mērķim gadā būtu nepieciešami 170 000 eiro.
Tāpat finansējuma jautājums ir aktuāls attiecībā uz kritiskā stāvoklī esošo infrastruktūru sakārtošanu un Valsts nozīmes kultūras pieminekļu atbalsta programmu.
Voldiņš skaidroja, ka kopumā KM 2016.gadā bez investīcijām, ES fondu projektiem utt. plānots 130 258 537 eiro liels budžets. No tā lielākā daļā jeb 31% aizies kultūrizglītībai, 27% - kultūras mantojumam, 23% - profesionālajai mākslai, bet 7% - VKKF.
Mākslas un literatūras programmā, no kuras finansē teātrus un koncertorganizācijas, nākamajā gadā paredzēts finansējuma pieaugums, taču tas veidojas pamatā uz aktieru algu palielinājumu. Savukārt salīdzinot ar 2015.gadu, gan 2016.gadā, gan 2017.gadā finansējuma pieaugums plānots filmu nozarei. Nākamajā gadā plānoti 5 378 565 eiro, bet 2017.gadā - 8 871 568 eiro. "Šis pieaugums ir tā iemesla dēļ, ka šajā programmā tiek ieskaitīta tā vienreizējā jaunās politikas iniciatīva, kas saistīta ar simtgades filmu uzņemšanu," atklāja KM valsts sekretārs.
Kultūrizglītības programma ir līdzīga kā 2015.gadā, un 2016.gadā plānotais finansējums ir 40 648 695 eiro. No šī finansējuma līdzekļi aiziet vidusskolām, pašvaldības un profesionālās ievirzes skolām un vidusskolām, kā arī augstskolām.
Savukārt VKKF 2016.gadā saglabāts iepriekš plānotais finansējuma pieaugums, bet nākamgad tas arī beidzas. VKKF finansējums nākamgad plānots 9 468 542 eiro apmērā. "Tas, kas nav atrisināts, ir visu laiku kultūras sektora uzturētā prasība attiecībā uz iezīmēto finansējumu. Redzams, ka Igaunijā ir 17 miljoni eiro ar iezīmētu finansējumu, bet Lietuvā tie ir 16 miljoni ar iezīmētu finansējumu. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā nav iezīmētā finansējuma VKKF," akcentēja Voldiņš.
Jau ziņots, ka augusta beigās valdība panāca vienošanos par 3% samazināt visu ministriju budžetus, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Veselības ministriju budžetus. Tajā pašā laikā premjerministre Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka no budžeta samazinājuma necietīs neviena ministrija, jo kopumā nākamā gada budžetā ir pieaugums - papildus 2015.gadā pieņemtajiem lēmumiem par nākamā gada budžetu nākamgad ieņēmumi plānoti par 189 miljoniem eiro vairāk.
KM lielākais samazinājums - 1 339 677 eiro - veikts uz muzeju pārcelšanās izdevumu uz Muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā 8, Rīgā, rēķina. Šādu finansējumu bija plānots piešķirt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas darbu pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.
Vairāk nekā miljona eiro lielu 2016.gada budžeta izdevumu samazinājumu uz muzeju pārcelšanās rēķina var veikt, jo Muzeju krātuvju kompleksa pabeigšanas termiņš no 2016.gada pārlikts uz 2018.gadu.
249 003 eiro lielu ietaupījumu izdosies iegūt, samazinot Nacionālā kino centra līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, bet par 40 000 eiro samazināti sagatavošanās izdevumi Latvijas dalībai Londonas grāmatu tirgū 2018.gadā viesu valsts statusā, savukārt 32 494 eiro ietaupījumu KM izdevies rast, pārskatot telpu nomas un komandējuma izdevumus.
LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA
