Covid-19 otrā viļņa gadījumā Baltijas valstis un Polija darbosies koordinētāk

"Ar savu piemēru mēs rādām, ka ir iespējama un nepieciešama  labāka koordinācija. Ja šai krīzē mēs iegājām katrs atsevišķi, (..) tad vismaz iziet vajadzētu koordinēti“,  preses konferencē norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. "Mēs nemitīgi runājam par to, lai būtu labāk sagatavoti, ja, nedod, Dievs, nāktu otrais vilnis," viņš paziņojis.

Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzinis, ka pēc pirmā slimības viļņa kļuvis skaidrs, ka nepieciešama labāka koordinācija - īpaši pieņemot lēmumus par robežām un pilsoņu iespējām atgriezties no ārvalstīm.

"Tagad mēs jau saprotam, ka bija vajadzīga labāka koordinācija - īpaši pieņemot lēmumus par robežu slēgšanu un repatriāciju, pilsoņi iestrēga visā Eiropā un arī ārpus tās robežām. Tas ir tas, ko mēs tiešām negribētu pieļaut, ja nāktu otrais vilnis," viņš sacījis.

Vienlaikus Rinkēvičs uzsvēris, ka ir svarīgi nepārsteigties ar robežu atvēršanu, lai gan situācija Eiropā šķiet vairāk vai mazāk pakļauta kontrolei, balstot attiecīgos lēmumus nevis uz politiskiem apsvērumiem, bet vienīgi uz stingri epidemioloģiskiem kritērijiem. 

Kā savukārt norādījis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, svarīgākā mācība ir tā, ka "noteicošais faktors ir ātrums".

"Pirms mēneša koronavīrusa epicentrs atradās Eiropā. Tagad tas ir mainījies, tomēr mums jābūt ļoti piesardzīgiem, atsākot pārvietošanos Šengenas telpā, un vienmēr jābūt gataviem negatīvam scenārijam," viņš piebildis. 

Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs pievērsis uzmanību tam, ka Polijas un Baltijas valstu Covid-19 statistikas rādītāji ir krietni labāki nekā citās Eiropas valstīs. "Tas liecina, ka mūsu valdības darbojušās efektīvāk un pieņēmušas pareizus lēmumus,"  viņš spriedis.

Arī Čaputovičs uzsvēris sadarbības nozīmi, atzīdams, ka "nevienas valsts spēkos nav uzvarēt vīrusu vienatnē".